Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Viltus ziņu projekts "Melu tvertne"

Plašās iespējas lieka satraukuma radīšanai

Viedoklis par viltus ziņām jeb fake news ir gandrīz vai ikkatram iedzīvotājam. Šobrīd gan Latvijā, gan arī pasaulē visbiežāk par viltus ziņām tiek runāts saistībā ar Covid-19. Kamēr vieni par nepatiesu informāciju uzskata jebko, kas tiek ziņots par jaunā koronavīrusa izplatības apmēriem, citi ar skepsi skatās uz tiem, kuri it kā atklājuši dažnedažādas sazvērestības, kas saistītas ar Covid-19.

Melu tvertne: Vācijas Covid-19 afēra

Gan Latvijas, gan ārzemju viltus ziņu portālos maijā un jūnijā izplatījās stāsts par Vācijas valdības un mediju sazvērestību, lai noslēptu faktu, ka jaunā koronavīrusa (SARS-CoV-2) pandēmija ir bijusi "afēra."

Ziņu aprite sociālajos tīklos: Valda emocijas, ne fakti

Iedzīvotāji sociālajos medijos bieži dalās ar tām ziņām, kuras izraisījušas viņos kādas spēcīgas emocijas, tomēr par tālāk nodotās informācijas patiesumu ne vienmēr pārliecinās. Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele Dienai atzīst, ka daļa jauniešu ne tikai nezina, kā noteikt, cik uzticams ir informācijas avots, bet viņus nemaz neinteresē valstī notiekošie procesi. Šādu jauniešu uzmanība tiek pievērsta ar skaļiem virsrakstiem, kas balstās uz emocijām, un nepatiesā informācija tiek nodota tālāk.

Pārpublicē sociālo tīklu ierakstus

Projekta Melu tvertne laikā uzskatāmi novērots, ka viltus ziņu un klikšķu mednieku interneta vietnes bieži pat necenšas radīt priekšstatu par kvalitatīvu žurnālistiku, un, pamanot dažas iezīmes, pat nevērīgam lasītājam ātri vien vajadzētu rasties aizdomām.

Ar manipulācijām un izlaistiem vārdiem

Melu tvertnes arhivētos un anotētos materiālus var sadalīt divās grupās. Pirmā grupa – klikšķu mednieku saturs (bieži vien acīmredzami nepatiess), kas cilvēku pievilina ar skaļiem virsrakstiem, bet otrā – apzināta propaganda. Lai arī Saeimas vēlēšanas ir aiz muguras, kontekstā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas ekselences centra direktora Jāņa Sārta teikto, ka valstīs, kas nav sagatavotas, ir redzamas efektīvas iejaukšanās vēlēšanās, vērts ir apskatīt, kā darbojas tieši propagandas un alternatīvo faktu radītāji Latvijas un pasaules informācijas telpā.

Klikšķu mednieki maldina, manipulējot ar bailēm par veselību

Uzsākot Dienas projektu Melu tvertne, tika pieņemts, ka viltus ziņas visbiežāk vēstīs par politiku un sociāli jūtīgiem jautājumiem, proti, šķita, ka dominēs apzināts vai nejauši radīts dezinformācijas saturs. Taču, lai gan ir arī tādi materiāli, kā liecina lasītāju iesniegtie un Dienas žurnālistu atrastie raksti, klikšķu biznesmeņi izvēlējušies vienkāršāku ceļu – manipulēt ar katram saprotamajām bažām par veselību.

Žurnālistiem jāturpina stūrgalvīgi ticēt patiesībai

Eds Kemmiks, strādājot četras desmitgades medijos, secinājis, ka cīnīties ar viltus ziņām var, tikai turpinot godīgu darbu. Viņš bijis gan reportieris, gan redaktors, gan viedokļu autors. 2013. gadā Kemmiks pameta laikrakstu, lai atvērtu savas elektroniskās avīzes redakciju, kurā pats arī radīja lielāko daļu satura, sakot, ka raksta tikai par svarīgām lietām un var atbildēt par visu, kas ir portālā. Viņš arī atteicies no tīkla reklāmām, kas izvieto vietnēs klikšķu ēsmu rakstus. Novembrī žurnālists viesojās Latvijā un tikās ar vietējiem reģionālo mediju pārstāvjiem.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide