Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Viltus ziņu projekts "Melu tvertne"

Viltus ziņas sagatavo profesionāļi

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Lietuvas Petrs Auštrevičs kā ēnu ziņotājs 2016. gadā piedalījās EP ziņojuma par dezinformācijas apkarošanu izstrādē. Auštrevičs uzskata, ka, tuvojoties EP vēlēšanām, viltus ziņu izplatītāji nekoncentrēsies tikai uz pāris valstīm, bet viņiem būs dažādas ziņas dažādām Eiropas valstīm.

Ziņu aprite sociālajos tīklos: Valda emocijas, ne fakti

Iedzīvotāji sociālajos medijos bieži dalās ar tām ziņām, kuras izraisījušas viņos kādas spēcīgas emocijas, tomēr par tālāk nodotās informācijas patiesumu ne vienmēr pārliecinās. Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele Dienai atzīst, ka daļa jauniešu ne tikai nezina, kā noteikt, cik uzticams ir informācijas avots, bet viņus nemaz neinteresē valstī notiekošie procesi. Šādu jauniešu uzmanība tiek pievērsta ar skaļiem virsrakstiem, kas balstās uz emocijām, un nepatiesā informācija tiek nodota tālāk.

Klikšķu mednieki maldina, manipulējot ar bailēm par veselību

Uzsākot Dienas projektu Melu tvertne, tika pieņemts, ka viltus ziņas visbiežāk vēstīs par politiku un sociāli jūtīgiem jautājumiem, proti, šķita, ka dominēs apzināts vai nejauši radīts dezinformācijas saturs. Taču, lai gan ir arī tādi materiāli, kā liecina lasītāju iesniegtie un Dienas žurnālistu atrastie raksti, klikšķu biznesmeņi izvēlējušies vienkāršāku ceļu – manipulēt ar katram saprotamajām bažām par veselību.

Žurnālistiem jāturpina stūrgalvīgi ticēt patiesībai

Eds Kemmiks, strādājot četras desmitgades medijos, secinājis, ka cīnīties ar viltus ziņām var, tikai turpinot godīgu darbu. Viņš bijis gan reportieris, gan redaktors, gan viedokļu autors. 2013. gadā Kemmiks pameta laikrakstu, lai atvērtu savas elektroniskās avīzes redakciju, kurā pats arī radīja lielāko daļu satura, sakot, ka raksta tikai par svarīgām lietām un var atbildēt par visu, kas ir portālā. Viņš arī atteicies no tīkla reklāmām, kas izvieto vietnēs klikšķu ēsmu rakstus. Novembrī žurnālists viesojās Latvijā un tikās ar vietējiem reģionālo mediju pārstāvjiem.

Melu apkarošanā atslābumam vietas nav

Bažas par viltus ziņām varētu šķist savā ziņā apsīkušas, tomēr pētījumi atgādina – gan privātajam, gan publiskajam sektoram situācijas uzlabošanai vēl ir daudz darāmā. Pēc Kultūras ministrijas aptaujas datiem, piektā daļa iedzīvotāju mēdz vēl aizvien dalīties ar nepārbaudītu informāciju. Problēmas risināšanai šomēnes startējusi gan Valsts kancelejas, Kultūras ministrijas un Iekšlietu ministrijas kopīgi organizētā kampaņa, gan laikraksta Diena melu ziņu arhivēšanas un anotēšanas projekts.

Viltus ziņu bubuļa zobu un nagu apvīlēšana

Pēdējos gados par viltus ziņām un to ietekmi runāts ir tik daudz, nu jau tās ir folklorizējušās par tādu kā modernu, visvarenu šausmu tēlu, kuru apturēt faktiski neiespējami, un tā uzbrukums ir tikai laika jautājums. Patiesi, nevar noliegt viltus ziņu potenciālo ietekmi, tomēr tās nav tik nenoķerams un neapturams bubulis, kā dažkārt varētu šķist. Dienas redakcija, uzsākot jaunu viltus ziņu arhivēšanas un anotēšanas projektu, grib lasītājiem parādīt nezvēra bezzobaino muti.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

KDi

Vairāk KDi

SestDiena

Vairāk SestDiena

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide