Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Viltus ziņu projekts "Melu tvertne"

Melu tvertnei vāku aizverot

Aizvadītais gads uzskatāmi demonstrēja, ka viltus ziņas, propaganda un māņi, ko digitālajā telpā izplata gan klikšķu biznesmeņi, gan demokrātijai un valstij kaitnieciskas personas, tuvākajos gados nekur nepazudīs.

Automašīnas mums ir, bet luksoforu vēl nav

Aizvadītais gads bija pilns ar pārsteigumiem un izaicinājumiem – globālā pandēmija ne tikai radīja virkni ar veselību, ekonomiku un sadzīvi saistītu problēmu, bet arī ļoti izteikti šajā laikā aktualizējās viltus ziņu, dezinformācijas un dažādu maldu izplatītāji. Tādēļ svarīgi ir analizēt aizgājušajā gadā notikušo, lai nākotnē Latvijas sabiedrība varētu izvairīties arī no infodēmijām.

Svarīgi ir ne tikai zināt, bet arī izprast dziļāk

Novembra beigās, lai uzlabotu Latvijas jauniešu medijpratību, tika publicēta vietējo ekspertu veidota izglītojoša tiešsaistes spēle auditorijai no 12 gadu vecuma. Spēles Medijpratības cirks izstrādē piedalījās arī Sandra Murinska, komunikācijas zinātnes doktore, kura bijusi arī projekta Skola 2030 medijpratības satura veidotāja.

Melu tvertne: Vakcīna iejauksies gēnos

Jaunais koronavīruss šogad straujiem soļiem apceļoja faktiski visu pasauli un izraisīja nepieredzēta mēroga globālo pandēmiju, kas ne tikai nonāvēja vairāk nekā miljonu cilvēku, bet arī izraisīja virkni citu problēmu. Sevišķi smagi ciešs attīstīto valstu ekonomikas. Tādēļ nav brīnums, ka gan ASV, gan Eiropas Savienība, gan virkne citu vareno un turīgo valstu steigšus centās sniegt finansiālu atbalstu, lai farmācijas uzņēmumi izstrādātu vakcīnas, kas glābtu ne tikai dzīvības, bet arī pasaules iedzīvotāju ierasto dzīves veidu. Vienlaikus internetā aktivizējās dažādas vakcīnu pretinieku grupas, kas izmantoja šo aktualitātes brīdi, lai izplatītu dažādus melus un maldus par vakcīnām kā tādām, kā arī parādījās virkne stāstu, kas apgalvoja, ka vīruss ir izdomāts, lai globālā elite varētu iedzīvotājos slepeni ievadīt izsekošanas un kotrolēšanas mikročipus.

Drīzumā melus ražos roboti

Pētnieki uzskata, ka jaunās tehnoloģijas varētu tikt izmantotas ne tikai lai radītu šķietami perfekti viltotus video materiālus, bet arī lai piepildītu informācijas ar telpu jaunradītu dezinformāciju. Lai gan jau līdz šim dažādu veidu programmas tika izmantotas, lai izplatītu viltus apgalvojumus un melus, paredzams, ka nākotnē šīs programmas pašas veidos jaunus melus.

Covid-19 krīzes laikā katrs tic savai autoritātei

To, ka Covid-19 pandēmijas laikā jo īpaši savairojušās gan dažāda veida brīžiem ļoti absurdas viltus ziņas, gan sazvērestības teorijas, novērojuši ne tikai šo jautājumu pētnieki visā pasaulē, bet, visticamāk, pamanījuši arī aktīvākie sociālo tīklu lietotāji. Apšaubīti tiek ne tikai Covid-19 izplatības oficiālie skaitļi, bet arī pati slimība. Starp tiem, kas šādas lietas apšauba, pietiekami bieži novērojami tādi, kas gandrīz vai spītīgi atsakās ievērot valstī ieviestos ierobežojumus Covid-19 izplatības apturēšanai. Vislabāk pamanāmi ir tie iedzīvotāji, kas atsakās lietot sejas masku publiskās iekštelpās.

Melu tvertne: Balso miruši cilvēki

Novembra sākumā ASV notika vēlēšanās, kurās spēkojās Republikāņu partijas kandidāts Donalds Tramps un Demokrātu partijas virzītais Džo Baidens. Vēlēšanas noritēja ļoti saspringtā gaisotnē, jo jau pirms vēlēšanām prezidents D. Tramps bija sācis apgalvot, ka vēlēšanas būt negodīgas, ka balsis par viņu tiks izmestas miskastē un ka valstī notiks līdz šim nepieredzēta mēroga krāpšanās. Nav pārsteigums, ka pēc vēlēšanām, kurās D. Tramps zaudēja, šie mīti tik atkārtoti un tos pārņēma arī citas ārvalstu dezinformācijas izplatīšanas vietnes.

Melu tvertne: Biedēšana WhatsApp ziņās

Interneta telpā regulāri izplatās dažādi šausmu stāsti. Piemēram, par ar HIV inficēiem augļiem, adatām, kas paslēptas saldumos, krāpniekiem, kas ar pārcilvēcīgām spējām apzog dzīvokļus. Nule kā saistībā ar jaunā kornavīrusa ierobežošanas vardā ieviestajiem noteikumiem arī uzpeldējuši dažādi "šausmu stāsti" - oktobrī Latvijas WhatsApp lietotāju kontos sāka staigāt ziņa par krāpniekiem, kas piedāvā uzlaikot saindētas sejas maskas un aplaupa dzīvokļus.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide