Jā, senāk, kad Latvija vēl nebija iestājusies Eiropas Savienībā, tādi auksti un slapji Jāņi kā šogad bija parasta lieta, tāpat kā salnas jūnijā, pat vēl slapjāki tie Jāņi bieži vien bija, bet pēdējos gadus desmit mēs jau bijām paguvuši tādus Jāņus aizmirst. Ne tikai Latvijas simtgades piecus mēnešus ilgajā vasarā, bet arī vairākās citās pēdējo gadu vasarās Jāņi bija saulaini un pat karsti. Tai vietā Sēlijā, kur pēdējos gadus līgoju, Daugava vienos Jāņos bija tik sausa, ka līdz upes vidum balta smilts un Daugavā uz gultnes tika spēlēts Jāņu dienas futbols. Bet šogad nekā – pūš un pūš tas vējš, bet Eiropas karstumu vairs nevar atpūst. Lietu, to gan.
Man ir vienas aizdomas, kas pie tās lietus izsaukšanas varētu būt vainīgs. Mūsu krogi un krodziņi ir tie vainīgie, gribēdami papilnam izmantot mūsu īso vasaru, un tad nu sabīda terases un citādas ēdam- un dzeramvietas zem klajas debess. Labi, vienā daļā šo terašu galvenokārt tiek dzerts alus vai kafija, tas vēl nebūtu nekas satraucošs, bet ir arī tādas āra vietas, kurās dod kaut ko patiesi garšīgu. Un tagad iedomājieties sevi dieviņa vietā. Jūs sēžat uz mākoņa maliņas, un te pēkšņi jūsu nāss saož ļoti vilinošas ēdienu smaržas, kas no zemes pacēlušās augšup. Nav grūti uzminēt, kas notiek tālāk – dieviņam sāk tecēt siekalas, un mūs uz zemes tās sasniedz, ka tagad sinoptiķi mēdz teikt, lietus veidā.
Tas nozīmē, ka mūsu klimatu varētu uzlabot, ja Latvijas āra ēdinātavas sāktu piedāvāt negaršīgus ēdienus. Diemžēl garšīgu ēdienu gatavošanas prasme Latvijā izzūd daudz lēnāk nekā latviešu grāmatu lasīšanas prasme, lielākā daļa latviešu pavāru vēl arvien neprot negaršīgi gatavot. Tāpēc āra kafejnīcām jārēķinās ar to, ka viņu apmeklētāju priekus var ietekmēt lietutiņš. Var jau būt, ka tas ir mazākais ļaunums, jo pie garšīgām smaržām pieradinātais latviešu dieviņš, tādas vairs nesajutis, var sadusmoties un vienkārši nospert ar zibeni to iestādījumu, kurš slikti baro.
Es neesmu dieviņš un arī smaržas pa lielu gabalu tik labi nesajūtu, mani vienai šādai āra barotavai piesaistīja vispirms vizuālais efekts – sidrabaini mirdzošs busiņš stāvlaukumā aiz Bērzkroga, tiklīdz pagriezies uz Vecpiebalgu. Gandrīz kā citplanētiešu kuģis te nolaidies un veido kontaktus ar zemiešiem, piedāvādams viņiem kaut ko droši vien garšīgu – jā, pieejot tuvāk, smaržo labi. Vai tas nodomājis konkurēt ar Bērzkroga bistro, kur var garšīgi paēst? Ā, īsta konkurence te neiznāk, drīzāk simbioze, jo bistro nepiedāvā burgerus, toties busiņš tikai burgerus un vēl dažu labu uzkodu. Turklāt tikai nedēļas nogalēs no ceturtdienas. Spīduma pievilināts, tu iegriezies stāvlaukumā, pienācis tuvāk, sajūti smaržu, un tad jau arī sagribas to burgeru, pat ja nesen esi paēdis, – paņems līdzi uz Rīgu un ēdīs tur, jo, te, pie āra galda ēzdams, patiesi vari dieviņa rasu izsaukt. Burgeriem te ir militāras pakāpes: Tēvijas sargs, Seržanta spēks, Spārnotais karavīrs, Zaļais partizāns, bez pakāpēm ir frī, saldo kartupeļu frī, nageti, sīpolu gredzeni. Izvēlējos Pikanto patruļnieku, tas kopā ar domu, kā to mājās ēdīšu, sildīja mani visu ceļu un mājās izrādījās teicams: mīksta maizīte, sulīga gaļa, dažu halapenjo sargkareivju zobenu aizsargāta. Bet ne tik traki ass, lai ēdējs justos kā zobenrijējs.
SESTDIENA ĒDA
Burgers Pikantais patruļnieks (asais): maize, burgermērce, salāti, tomāti, liellopu gaļas kotlete, asā majonēze, halapenjo, siers, gurķi, sīpoli 7,50
VĒRTĒJUMS
INTERJERS ★★★★
ĒDIENI ★★★★★
APKALPOŠANA ★★★★★
ATMOSFĒRA ★★★★★
NEDĒĻAS NOGALES PRIECIŅŠ. Ja nu tieši burgeri gribas, tad tu esi iebraucis īstajā vietā.
KRITIZĒ UN SLAVĒ EGĪLS ZIRNIS
- Burgeru un uzkodu busiņš SIDRABS
- Adrese: Bērzkroga lielajā stāvlaukumā (pie pagrieziena uz Vecpiebalgu)
- Atvērts: C–Sv no 12.00 līdz 20.00