Iepriekšējā reizē stāstīju par vācu vīndarīšanas vizītkarti – rīslingu. Slavenākais no rīslingiem tiek darīts Mozeles ielejā. Taču Vācijā ir vēl citi slaveni vīna apgabali. Šoreiz pastāstīšu par diviem no tiem.
Kad runa ir par vīnu, parasti vispirms pieminam Franciju, tad Itāliju, Spāniju, Jauno pasauli, retāk – Vāciju. Taču arī Vācijā tiek darīti kvalitatīvi, eleganti vīni. It īpaši no baltajām vīnogām, kas Vācijā tiek stādītas visvairāk.
Tradicionālos vīnkopības reģionus apdraud klimata pārmaiņas. To dēļ vīnogas nogatavojas daudz ātrāk, bet vīns zaudē ierasto garšu. Turpretī vietās, kur kādreiz vīnogu audzēšana nebija iedomājama, tagad var radīt kvalitatīvu vīnu.
Katru gadu novembra trešajā ceturtdienā saskaņā ar franču likumiem tieši pusnaktī pēc Parīzes laika salūtu, mūzikas un svētku gaisotnē tiek atkorķēts Beaujolais Nouveau – jaunais božolē. Šogad jaunā božolē svētki tika atklāti 21. novembrī. Tas ir pirmais šāgada ražas vīns, noraudzēts ļoti īsā laikā, faktiski tikai dažas nedēļas pēc ražas novākšanas beigām.
Melnais vīns – tā savulaik dēvēja vīnu no Kaoras (Cahors) Francijā. XIV gadsimtā Kaorā dzimušais pāvests Jānis XXII to padarīja par baznīcas sakramenta dzērienu, kas simbolizē Kristus asinis. Vēlāk to pārņēma pareizticīgo baznīca Krievijā, tad tam parādījās nosaukums Kagor.
Pasaulē ir ap desmit tūkstošiem vīnogu šķirņu, pašas populārākās – ap divsimt. Taču no vienas un tās pašas vīnogu šķirnes iespējams radīt ļoti atšķirīgus vīnus. Lai veikalā, stāvot pie vīna plaukta, būtu vieglāk orientēties, vērts izpētīt arī papildu informāciju cenas zīmē, kāds tieši ir jūsu noskatītā vīna stils – svaigs, maigs, augļains, intensīvs un aromātisks. Izpētiet arī, kāda ir vēlamā vīna pasniegšanas temperatūra, un ēdienu piktogrammas, lai atvieglotu vīna izvēli konkrētai maltītei. Vīnziņu pasaulē ir daudz dažādu kritēriju vīna raksturošanai. Protams, pircējam tie visi nav zināmi, tāpēc esam izveidojuši piecus stila apzīmējumus vieglākai izvēlei.
