Gadsimtu gaitā sevi ir apliecinājuši klasiskie vīni, kuru īpašo stāvokli tirgū nespēj mainīt nekādi īslaicīgi modes viļņi vai kāda konkrēta vīna vai reģiona īslaicīgi panākumi pat pasaules mērogā.
23. novembrī plkst. 17:30 vēsturiski romantiskajā restorānā Pullman Riga Old Town (Jēkaba ielā 24, Rīga) pulcēsies Latvijas labākie vīndari, lai atklātu nu jau septīto pēc kārtas vadošo Latvijas vīndaru ražojumu degustāciju - "Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023".
Tas, vai vīns garšo, vai negaršo, ir gaumes lieta. Tomēr, lai tiktu garantēta vīnkopības un vīndarīšanas kvalitāte un lai māksla (prasme) atšķirt labu vīnu no slikta kļūtu saprotama ikvienam, visā pasaulē izstrādāti daudz maz līdzīgi kritēriji, pēc kuriem to noteikt.
Mūsdienās vīna etiķešu valoda kļuvusi visai sarežģīta. Katrā valstī pastāv savi principi, likumi, noteikumi. Reizēm nav saprotams, vai runa ir par vīnkopības kooperatīva nosaukumu, vīnogu šķirni, izdomātu nosaukumu vai izcelsmes vietu. Kvalifikācijas standarti katrā valstī ir diezgan sarežģīti, to apzīmējumos reizēm, šķiet, kaklu var nolauzt un mēli izmežģīt.
Iepriekšējā reizē stāstīju par procesiem, kas notiek
vīnogu misas rūgšanas laikā.
Taču ar sulas izspiešanu,
rauga pievienošanu un rūgšanas temperatūras kontrolēšanu vien nepietiek, lai izdotos labs vīns.
Iepriekšējā nedēļā savu sleju beidzu ar skaidrojumu, ka vīna krāsu nosaka tas, vai vīna sula uz ilgāku vai īsāku laiku ir saskarē ar vīnogu miziņām, jo pati sula gan sarkanajām, gan baltajām vīnogām ir pelēcīgi zaļganā krāsā.
Šoreiz stāstīšu par pašiem pamatu pamatiem vīna darīšanā – kā šis dzēriens rodas. Vīndara māksla slēpjas atbildē uz jautājumu: "No kurām vīnogām?" Jo izvēlētā vīnogu šķirne noteiks vīna aromātu. Lai gan vīnogas kopumā uzskatāmas par diezgan nepretenciozu augu, kas viegli pielāgojas konkrētajai vietai un augšanas apstākļiem, tomēr tik un tā ne visas vīnogas labi aug visos pasaules vīnkopības reģionos.