Aizpagājušais 2022. gads bija gads, kad Rietumu noteikumos balstītajai pasaules kārtībai, kā arī virzītajai liberālajai globalizācijai tika mests atklāts izaicinājuma cimds ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, toties aizvadītais, 2023. gads, visticamāk, paliks vēsturē kā gads, kad ritēja jau minētās pasaules kārtības un liberālas globalizācijas erozija. Pēc daudzu ekspertu domām, tā jau ir kļuvusi neatgriezeniska. Aizvadītajā gadā arī nostiprinājās apzīmējums "globālie dienvidi", ar to saprotot lielu skaitu nerietumu valstu, kuras atklātāk vai slēptāk, taču atsakās atzīt Rietumu iedibināto kārtību un virza savas (bieži vien gan pretrunīgas un savstarpēji izslēdzošas) intereses.
2024. gadā šie procesi un jau iepriekš novērotā pasaules fragmentēšanās turpināsies, kas, visticamāk, nozīmēs gan Rietumu globālās ietekmes tālāku samazināšanos un starptautisko institūciju pieaugošu mazspēju, gan bruņotu konfliktu skaita palielinājumu globālā mērogā. Atsevišķi un virknē gadījumu konkrētām valstīm arī eksistenciāli nozīmīgi notikumi ir un būs daļa no visas kopējās mozaīkas, un katrs no šiem procesiem vai notikumiem atstās savu ietekmi, tostarp arī uz Latviju.
KRIEVIJA UKRAINĀ
Bez vērā ņemamiem panākumiem noslēdzās daudzu gaidītais un ar Rietumu plašu atbalstu organizētais Ukrainas Bruņoto spēku pretuzbrukums.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 5.-11. janvāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!