Laika ziņas
Šodien
Migla
Svētdiena, 28. aprīlis
Terēze, Gundega

Diāna Kārkliņa

Gatavi tālākizglītoties

Līdz augusta beigām mācības uzsāks tie nodarbinātie Latvijas iedzīvotāji, kas pieteikušies Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pieaugušo izglītības projekta Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide attālināto mācību kārtā.

Pa vienam ik stundu

Pēdējos piecos gados cietušo skaits nelaimes gadījumos darbavietā Latvijā palielinājies par 31%, un ik stundu negadījumu darbā piedzīvo viens strādājošais, rāda Valsts darba inspekcijas (VDI) statistika.

Pikniks, lidmašīnas, ceļojoša zaļumballe. Rīgas svētkos – daudz izzinošu pastaigu, mobilu koncertu

"Šajā īpašajā laikā atšķirībā no citiem gadiem svētkos nebūs lielu, vērienīgu notikumu krastmalā un pilsētas centrālajos laukumos, izpaliks allaž kupli apmeklētais uguņošanas priekšnesums, bet tas noteikti nemazinās mūsu kopības sajūtu un piederību Rīgai, pilsētai, kurai vēlam skaistas 819. dzimšanas dienas svinības!" saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors Māris Krastiņš, aicinot izbaudīt Rīgas svētkus, kas tiks atzīmēti no 14. līdz 16. augustam.

Radošā enerģija satiekas gaismā. Rīgas Sv. Pētera baznīcā - Nugzara Paksadzes gleznas un Andas Munkevicas stikls

"Mūsu ceļi satikās pirms 20 gadiem, sadarbojoties interjera dizaina jomā. Andas idejas un radošās fantāzijas man likās ārkārtīgi interesantas. Viņas darbi ir drosmes un ekspresijas pilni. Rodas iespaids, ka stikls kūst nevis krāsnī, bet mākslinieces enerģijas ietekmē," teic Latvijā dzīvojošais gruzīnu mākslinieks Nugzars Paksadze par stikla mākslinieci Andu Munkevicu, kuru viņš uzaicinājis veidot kopīgu izstādi Satikšanās gaismā, kas no 13. augusta līdz 1. novembrim nu būs skatāma Rīgas Sv. Pētera baznīcā.

Alianses sadarbībai

Pēdējos pāris gados Eiropas Savienības augstākās izglītības iestāžu apvienības iesaistās Eiropas universitāšu iniciatīvā. Pirmās 17 augstskolu alianses šajā iniciatīvā iekļāvās jau 2019. gadā, un starp šīm augstākās izglītības iestādēm bija arī Latvijas Universitāte un Latvijas Mākslas akadēmija, savukārt šovasar nākamās kārtas 24 Eiropas universitāšu vidū ir Vidzemes Augstskola (ViA) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Par to informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Jaunieši sāk augstāk vērtēt profesionālo stabilitāti

Meklējot darbavietu, jaunieši arvien vairāk novērtē stabilitāti un izaugsmes iespējas, savukārt korporatīvās ballītes viņiem kļuvušas mazāk nozīmīgas. To secinājusi Līga Millere, uzņēmuma Transcom Worldwide Latvia personāldaļas vadītāja Baltijā.

Ideālā kombinācija un pieredze

"Svarīgi darīt to, kas tiešām patīk. Man ir paveicies, ka patīk tas, kas šobrīd ir arī ļoti pieprasīts," saka Sanita Meijere, kura savā profesionālajā dzīvē savieno gan jurisprudenci, gan biznesa vadību, gan tehnoloģiju jomu. Viņas CV var ieraudzīt arī citus darbības virzienus, kuri nereti pārklājušies, ritējuši paralēli, – mārketings, politika, jaunuzņēmumi, lekciju lasīšana augstskolās.

Pandēmija ietekmējusi atvaļinājuma plānus

Covid-19 pandēmijas dēļ ieviestā ārkārtējā situācija un ar to saistītie ierobežojumi ietekmējuši un mainījuši atvaļinājuma plānus gandrīz pusei jeb 49% strādājošo cilvēku. Tas konstatēts interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia aptaujā. Būtiski – salīdzinot ar pērno gadu, par 28% – pieaudzis to strādājošo cilvēku skaits, kuri savu atvaļinājumu šogad jau ir pavadījuši vai plāno pavadīt Latvijā.

Pārbaudījumi turpinās

Baltijā darbu attālināti pēc Covid-19 plāno organizēt 64% uzņēmumu, liecina Erda Group nesen veikts interneta pētījums. Tas, kā norāda šīs kompānijas pārstāvji, salīdzinot ar globāli pieejamajiem datiem, ir pat visai augsts rādītājs, jo ārpus Baltijas reģiona 52% uzņēmumu pēc pandēmijas neplāno strādāt attālināti.

Nevienlīdzības sejas(7)

Piesardzīgas, bet pozitīvas – tādas ir pēdējo deviņu gadu tendences Latvijas darba tirgū diskriminācijas samazināšanas virzienā, ļauj secināt tiesībsarga Jura Jansona un Norstat veikts pētījums Diskriminācijas izplatība nodarbinātības vidē Latvijā. Salīdzinošais pētījums 2011. un 2020. gadā. Kā aģentūrai LETA skaidro Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa, pētījuma mērķis bija izzināt iedzīvotāju viedokli par šo tēmu un novērtēt, kā situācija mainījusies.

Sanāca steiks ar kartupeļiem

''To var secināt arī bez ekonometriskas analīzes, taču tad tas ir tikai viedoklis, nevis pētījums,'' saka Toms Henšelis, un viņam smaidot piebalso arī Krišjānis Oskerko: ''Tagad varam teikt – mums ir pierādījumi!'' Abi Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) šīgada absolventi savā kopīgajā bakalaura darbā pētīja darba sludinājumos prasīto prasmju un solītā atalgojuma korelāciju Latvijas darba tirgū, un nu tas, kas bija nojausma, ir zinātniski izpētīts, izanalizēts un apstiprināts fakts – jo vairāk tev ir prasmju, jo labāks būs atalgojums.

Uz mācībām nav nemaz tik kūtri(1)

Pirms trim gadiem Latvijā tika uzsākts Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansēts pieaugušo izglītības projekts Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide, kas strādājošiem cilvēkiem radīja iespējas mācīties un dažādu garumu izglītības programmās apgūt darba tirgū pieprasītas prasmes, pašiem par to maksājot vien salīdzinoši nelielu līdzmaksājumu.

Subjektīvi mokošās galvassāpes(3)

Aptuveni ceturtā–piektā daļa pasaules iedzīvotāju no personīgās pieredzes zina, kas ir migrēna, un zina, ka par vienkāršām galvassāpēm – pretēji izplatītajam stereotipam – to ir grūti nosaukt. Lai gan senāk migrēnu lielā mērā uzskatīja par aristokrātu iedomu kaiti, tā var piemeklēt jebkuru cilvēku no jebkāda sociālā slāņa un nopietni ietekmēt viņa dzīves kvalitāti, spēju strādāt, veikt ikdienišķas darbības u. tml.

Kura būs mana profesija?

Daudzās augstskolās vīrusa pandēmijas radīto blakņu dēļ jauno studentu uzņemšanas process šogad sākas vēlāk nekā ierasts, taču vidusskolu absolventiem, gluži kā iepriekšējos gados, tāpat nākas tikt galā ar lēmumu par savu nākotnes profesiju un tālākās izglītības virzienu. Tas ne vienam vien ir sarežģīts un grūts jautājums, tāpēc palīdzēt var dažādi karjeras izvēles rīki un resursi.

Pieclatnieka, grafiku un ģerboņa meistars. LNMM skatāma plaša Riharda Zariņa daiļradei veltīta izstāde

Rihards Zariņš, latviešu nacionālās grafikas skolas pamatlicējs, ir ļoti daudzpusīgs, unikāls mākslinieks. Viņa radītās stājgrafikas, Latvijas ģerbonis, naudaszīmju dizains, ekslibri, plakāti, pastmarkas, trīs Latvju rakstu sējumi, karikatūras utt. – tas viss nu apkopots un iepazīstams vērienīgā izstādē Rihards Zariņš (1869– 1939). Ko Latvijas meži šalc, kas līdz 25. oktobrim skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā.

Kopā dzīvē, darbavietā

Būt pārim, dzīvot kopā un kopā arī strādāt vienā nozarē, vienā uzņēmumā un pat vienā tā nodaļā – tas viens otram netraucē, saka Olga Paškova un Aleksandrs Beļajevs. Abi jau gandrīz trīs gadus ir SAP tehniskie konsultanti IT kompānijā Accenture, turklāt abi šajā darbā un nozarē nonākuši no pilnīgi citām profesionālajām jomām. Strādāt kopā vienā projektā gan tomēr jau būtu par daudz, viņi smaida, jo arī brīvajā laikā kopā nodarbojas ar klinšu kāpšanu.

Izrādījās interesantāk, nekā šķita

"Bankā sāku strādāt bez lielām gaidām, jo domāju: ja jau banka, tad tehnoloģiski kaut kas vecs, sarežģīts, briesmīgi procesi," darba gaitu sākumu bankā Citadele atceras Oskars Grīns.

Atpakaļ gan gribas, gan negribas(7)

Attālinātais darbs, uz kādu Covid-19 krīzes mēnešos strauji pārgāja liela daļa darba devēju un strādājošo, šķiet, ieņems paliekošu vietu daudzu uzņēmumu ikdienā. Kā liecina IT kompānijas Accenture un SKDS aprīlī veiktā aptauja, Latvijā 57 procentiem no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem darba pienākumus ir iespējams veikt daļēji vai pilnībā attālināti.

Māksla ātri kļūt par savējo(1)

''Pasākumu vadītājs ir kā pelēkais kardināls – pozitīvā nozīmē. Godkārei mazliet jābūt, bet slava nav pašmērķis. Varētu šķist, ka šis arods ir viena vienīga ballīte, bet tas ir darbs, uz kuru nedodas izklaidēties. Manuprāt, pasākumus var vadīt, ja tas ir hobijs un sirdslieta,'' uzskata Zigmunds Freibergs, zīmola Jautrie pasākumi vadītājs.

Ķīnas abstraktā māksla Daugavpilī

Jau nedēļu un līdz pat 25. oktobrim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā skatāma Ķīnas abstraktās mākslas pārstāvja Sjao Ciņa retrospektīva izstāde Mans sākums ir manas beigas. Kā norāda centrā, tā ir tikšanās ar ģēniju, kurš, pateicoties dzīvei un radošam darbam Eiropas kultūras telpā, spējis iezīmēt sevi mākslas notikumu kartē ar kompozīcijām, kas sakausē Austrumu un Rietumu kultūras segmentus.

No vienas nodarbošanās uz citu(1)

Pēc 30. jūnija, kad tiks pārtraukta dīkstāves pabalstu izmaksa, valsts to vietā plāno subsidēt atsevišķos uzņēmumos strādājošo algu, kā arī īstenot darbinieku pārkvalificēšanas programmu, kas būšot apjomīga un domāta tiem, kuri pēc 30. jūnija nevarēs atgriezties savās darbavietās. Pārkvalifikācijas programma tiks īstenota, sadarbojoties ar augstskolām, un, iespējams, tajā būs arī stipendijas, vēsta LETA.

Konkurē par vakanci(2)

Par to, ka Covid-19 krīzes rezultātā daudzi no Latvijas strādājošajiem palikuši bez darba vai domā par tā maiņu, liecina pieaugusī cilvēku interese par darba vakancēm. Interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia apkopotie dati rāda, ka vidējais pieteikumu skaits uz vienu vakanci portālā Cv.lv maijā turpinājis palielināties un kļuvis par 36% lielāks nekā gada sākumā. Šobrīd viens darba piedāvājums vidēji saņem 19 pieteikumu no darba meklētājiem, savukārt pirms ārkārtas stāvokļa to bija 14.

Krīze iedzīvotājiem likusi pilnveidot digitālās prasmes

Lielākā daļa jeb 72% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņiem būtu nepieciešams papildināt savas digitālās prasmes, lai spētu efektīvāk strādāt ar pieejamajām jaunākajām tehnoloģijām. Vairums (80%) pēdējā gada laikā arī ir kaut ko darījuši, lai pilnveidotu savas digitālās prasmes, atklāj IT uzņēmuma Accenture un SKDS aprīlī veikta aptauja. Daudzi ir patstāvīgi risinājuši kādu problēmu, pašmācības ceļā centušies kaut ko labāk saprast vai apgūt, vēl daļai apmācību iespējas nodrošinājusi darbavieta. Tikmēr 17% respondentu pēdējā gada laikā savu digitālo prasmju labā nav darījuši neko.

Plānā – 10 000 jaunu darbvietu(8)

Turpmāko piecu gadu laikā Latvijā radīt 10 000 jaunu darbvietu starptautisko biznesa pakalpojumu nozarē – šāda apņemšanās 2018. gadā tika ierakstīta sadarbības memorandā, ko kopīgi parakstīja šīs nozares pārstāvji, Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Rīgas dome.

Nekrājiet bīstamās stundas

Āda ir svarīgs un liels orgāns – tās kopēja virsma pieaugušajam ir gandrīz 2 m2. Āda ir ķermeņa aizsargbarjera pret dažādiem fizikāliem, ķīmiskiem un bioloģiskiem faktoriem, regulē ķermeņa temperatūru, sintezē dažādas organismam nepieciešamas vielas, tai skaitā D vitamīnu, caur to izdalās vielmaiņas produkti, dziedzeru sekrēti, āda ir saistīta ar nervu sistēmu, un caur to taustām, jūtam sāpes, siltumu, aukstumu utt. Ādā ir arī imūnās šūnas, kas cīnās ar mikroorganismiem, tos noārdot vai piesaistot vēl citas iekaisuma šūnas un veicinot to migrāciju uz ādu.