Latvijas Nacionālais teātris ceturtdien, 28. maijā, plkst. 19 atklās jaunu e-teātra projektu un spēles laukumu Baltais kubs. Šajā attālinātajā, Zoom skatāmajā formātā publikai tiks piedāvātas piecas izrādes. Pirmās trīs – iestudējums X paaudze trīs epizodēs Ināras Sluckas režijā.
Pēdējos mēnešos dažādu hakatonu skaits, šķiet, audzis dubultā, turklāt tie sekmīgi pārcēlušies uz virtuālo vidi. Hakatoni ierasti notiek 48 stundu ietvaros, tajos var piedalīties ar savu komandu un ideju vai tās radīt uz vietas, un tajos pieejams mentoru atbalsts, sponsoru nodrošinātas naudas balvas un sadarbība ar biznesa akselerācijas programmām, kas palīdz turpināt attīstīt ideju arī pēc hakatona beigām.
.
Pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas Latvijā attālinātā darba iespējas strādājošajiem, kuriem darba specifika to pieļauj, piedāvāja 27% darba devēju, bet pašlaik – jau 95%, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktā aptauja. Daudziem darba devējiem un darba ņēmējiem ikdienas strādāšanas paradumu maiņa ļāvusi izvērtēt gan attālinātā darba priekšrocības, gan trūkumus.
Ar saukli #TiekamiesTagad un ievērojot t. s. sanitāro protokolu, Latvijas muzeji no 13. maija sākuši vērt durvis klātienes apmeklētājiem, turklāt ne tikai galvaspilsētā. Arī ārpus Rīgas muzeji atkalsatikšanos atzīmē gan ar pastāvīgajām ekspozīcijām, gan ar jaunām, pavisam svaigi iekārtotām mākslas un vēstures izstādēm.
Nākamsestdien, 23. maijā, norisināsies Latvijas Universitātes (LU) organizētais Open Online tiešsaistes pusmaratons, kurā aicināts piedalīties jebkurš interesents, skrējiena vietu izvēloties pēc savas patikas un iespējām
"Audiologopēdam jābūt iejūtīgam, empātiskam, pacietīgam, taču tajā pašā laikā – profesionālim," lūgta minēt būtiskākās īpašības savā arodā, saka Ilze Klatenberga, sertificēta audiologopēde Latvijas Bērnu dzirdes centrā un RSU Stomatoloģijas institūtā. Savukārt Ilze Blūmentāle, kura Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) vada Rehabilitācijas fakultātes studiju programmu Audiologopēdija, piebilst: "Es domāju, ka svarīgākās īpašības ir analītisks prāts, spēja plašāk paskatīties uz jebkuru ierobežojumu, cilvēcīgums. Ir jāciena pacients un viņa piederīgie."
Velo kino festivāls Kino pedālis šogad svin piecu gadu jubileju un norisināsies distancēti, ar tiešsaistes spēles palīdzību. Protams, tas ir Covid-19 iespaidā, taču šāds formāts pirmo reizi ļauj festivālam notikt jebkurā vietā visā pasaulē, ne tikai Valmierā, kā bija ierasts līdz šim.
Šajā laikā kultūras cilvēki atrod veidus, kā satikties ar kultūras baudītājiem attālināti, turklāt šādas tikšanās organizē ne vien galvaspilsētas, bet arī reģionu aktīvisti. Piemēram, kultūras centrs Siguldas devons izveidojis muzikālus sveicienus dabā un nu virtuāli viesojas mākslinieku darbnīcās.
Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas marta vidū arī augstskolās studijas notiek attālināti, un tas licis gan izglītības iestādēm, gan mācībspēkiem un studējošajiem saskarties ar virkni sarežģījumu.
Tālāka tehnoloģiju attīstība nav iedomājama bez cilvēciskajām vērtībām, norāda IT kompānija Accenture, iezīmējot piecas tehnoloģiju tendences, kas pieņemsies spēkā pasaulē 2020. gadā, ietekmējot uzņēmējdarbību, valsts sektoru un sabiedrību kopumā. Tās raksturo šīgada Accenture Technology Vision 2020 pētījums Mēs, postdigitālās ēras cilvēki (We, the post-digital people), kurā galvenā uzmanība pievērsta tehnoloģiju izmantošanai no cilvēka skatpunkta, ņemot vērā viņa vēlmes, vajadzības, reakcijas un uzskatus.
Šobrīd, kad darba tirgū pieaug bez darba palikušo vai dīkstāvē esošo cilvēku skaits, kā arī attālināti strādājošo uzņēmumu un profesionāļu daudzums, pārmaiņas piedzīvo arī personāla atlases un piesaistes procesi, darba devēju un darba ņēmēju prasības un attiecības. Jaunas tendences iekustina gan '"jostu savikšana" un nogaidīšana, ko īsteno arī daudzi no tiem darba devējiem, kas turpina strādāt, gan pieaugošā slodze un spriedze darbiniekiem, kuri nu savieno attālinātā darba pienākumus ar mājas soli un bērnu pieskatīšanu.
Attālinātais darbs, uz kādu pašlaik pārgājusi liela daļa nodarbināto, daudziem liek secināt, ka šādi strādāt varētu arī turpmāk, kad Covid-19 krīze būs beigusies. Paredzams, ka šī pieredze nesīs paliekošas pārmaiņas strādājošo un arī uzņēmumu darba paradumos.
Pat ja Lieldienās šogad nav ļauts satikties un pulcēties, olu krāsošanas prieku var noorganizēt arī pavisam šaurā mājinieku lokā vai pat tikai savā nodabā. Iespējams, nesteidzīga mājās būšana ir īstais brīdis, lai ļautos eksperimentiem ar Lieldienu olu noformējumu.
Plaušu funkcionālās spējas, kas svarīgas visam organismam, var uzturēt un atjaunot ar elpošanas vingrinājumu palīdzību – plaušās tad uzlabojas asinsrite un ventilācija, organismam aktīvāk tiek piegādāts skābeklis, Benu aptiekas veidotā informatīvā materiālā skaidro fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Ingrīda Tambora.
Šķiet, teju puse Latvijas patlaban strādā attālināti. Ārkārtējās situācijas dēļ daudzi uzņēmumi ieteikuši saviem darbiniekiem ikdienā nedoties uz biroju, bet pildīt darba pienākumus no mājām, lai gan, protams, ir jomas, kurās tas nav iespējams. Ir nozares un uzņēmumi, kur attālinātais darbs jau ir labi iestaigāta taciņa, taču tieši tāpat ir darba devēji, kam attālinātā darba prakse ir jaunums, varbūt pat piespiedu eksperiments un līdz ar to – papildu izaicinājums jau tā izaicinošajos koronavīrusa apstākļos. Pieredzējušākie uzņēmumi steidz dalīties padomos, kā veiksmīgāk organizēt darbinieku strādāšanu no mājām, taču ļoti daudz kas atkarīgs no pašiem strādājošajiem.
Tiem, kas šīs dienas pavada karantīnā, pašizolācijā un, iespējams, arī dīkstāvē, par jaunu, iepriekš varbūt neapgūtu izziņas un izklaides teritoriju var kļūt tīmeklī pieejamās dažādu muzeju virtuālās tūres un digitāli aplūkojamās izstādes. Tās ļauj ieskatīties ne vien mākslas ekspozīcijās, bet arī vēstures, novadpētniecības un citu jomu faktos un attēlos.
Kamēr koronavīrusa apstākļos daudzi ir pašizolējušies, mediķi turpina intensīvi strādāt, un sejas aizsargmaskas, kas viņus pasargātu no inficēšanās ar Covid-19, ir pirmās nepieciešamības prece. Tieši ideja par sejas aizsargu izgatavošanu ar 3D printeru palīdzību uzvarēja arī pagājušajā nedēļā virtuāli notikušajā hakatonā HackForce, kura dalībnieki radīja idejas un risinājumus Covid-19 krīzes mazināšanai.
''Galvenais – uzrakstiet, ka tas nav tikai mans nopelns, bet visas mūsu komandas. Viens jau te nav darītājs,'' saka nodibinājuma Zantes ģimenes atbalsta centrs sociālo gadījumu vadītāja Elita Šmelde, kura Labklājības ministrijas rīkotā konkursā atzīta par Latvijas Labāko sociālo darbinieku 2019. To, ka centra vadītāja Aija Švāne viņu pieteikusi konkursam, Elita nezināja.
Džovanni Bokačo Dekamerons. Vai ir maz kāda cita grāmata no pasaules literatūras klasikas plauktiem, kuras lasīšana būtu aktuālāka un piemērotāka šobrīd, kad Covid-19 dēļ cilvēki sēž karantīnā, strādā no mājām, pasākumus neapmeklē un degunu laukā izbāž minimāli?
Kaut arī zinām, ka pasaule ir daudzveidīga un cilvēki – atšķirīgi, ne vienmēr apzināmies, ka tā ir vērtība. Lai sekmētu izpratni, ka dažādība ir ieguvums, nevis traucēklis, un veidotu iekļaujošu un saliedētu sabiedrību, Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) īsteno apjomīgu projektu, kura ietvaros jau trešo gadu organizē arī informatīvo kampaņu Atvērtība ir vērtība. Ik gadu kampaņa fokusējas uz konkrētu tēmu. Iepriekš jau runāts par bēgļiem un etnisko dažādību, bet šogad tematiskais ietvars ir dzimumu līdztiesība Latvijā. Kampaņas mērķis ir vairot izpratni par šo tēmu un identificēt diskriminācijas riskus un rīcības scenārijus to mazināšanai darba tirgū, izglītībā, profesijas izvēlē un ģimenes dzīvē. Kampaņu, kas ilgs visu gadu un iesaistīs darba devējus, strādājošos un jauniešus, šonedēļ atklāja ar devīzi – "Spēj viņš – spēj viņa! Spēj viņa – spēj viņš!".
Vīrietis, atgriežoties no komandējuma, ar auto notriec zaķi, dodas mežā to uzmeklēt un vairs no meža neiznāk. Viņš izārstē zaķi un kopā ar to pārvācas uz dzīvi ārpus lielpilsētas, bet nekur neuzturas ilgi, strādā darbus, kurus nekad nav darījis, satiek cilvēkus, kuru dzīvēs uz mirki ienāk kā neizprotama parādība. Viņa lēmumu tik kardināli mainīt savu dzīvi nesaprot ne draugi, ne darba devēji, ne sieva. Tā sākas Reiņa Suhanova režisētā izrāde Dzīvnieks Latvijas Nacionālā teātra Aktieru zālē.
Vēl līdz 9. martam rit pirmā pieteikšanās tūre jauno skolotāju izglītības projektam Mācītspēks, ko Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadībā īsteno Latvijas Universitāte (LU), Liepājas Universitāte un Daugavpils Universitāte, kā arī nodibinājums Iespējamā misija.
Kas notiek brīdī, kad vienkāršas draugu vakariņas pārvēršas teju par īstu "mēness aptumsumu", jo viens no viņiem pierunā pārējos visu, kas šajā vakarā nopīkst vai iezvanās katra mobilajā telefonā, lasīt un klausīties skaļi un kopā? Jo noslēpumu citam no cita taču it kā nav… Notiek tas, ko apspēlē Liepājas teātris jaunajā režisora Rolanda Atkočūna iestudējumā Pilnīgi svešinieki.
Lielākā daļa biznesa sācēju Latvijā nav jaunības maksimālisti, bet gan ģimenes cilvēki aktīvā brieduma gados, kuri biznesu sāk sev labi zināmā jomā, – šādu ainu atklāj Altum veiktā jauno uzņēmēju aptauja. Tā sadarbībā ar Motify tika īstenota 2019./2020. gada mijā, aptaujājot biznesa sācējus, kuri ir sākuši jaunu uzņēmējdarbību vai jaunu biznesa projektu pēdējo triju gadu laikā.
"Tematiski izstāde atspoguļo lietas, ar ko es spēlējos un ar ko man patīk darboties filcējot," savu darbu ekspozīciju Portrets un telpa, kas līdz 28. martam skatāma Kultūras pilī Ziemeļblāzma Rīgā, raksturo tekstilmāksliniece Līva Kaprāle.
"Lielākā kļūda ir neiet ārā un nesportot!" saka treneris Roberts Radičuks, kurš vada brīvdabas funkcionālās nodarbības un nūjošanas, skriešanas, iešanas koptreniņus Brīvdabas sporta klubā (Outdoor Training Club).
Darbiniekiem pēc 42 gadu vecuma vidējais atalgojums Latvijā sāk kristies, un tāda pati tendence vērojama visā Austrumeiropā, liecina konsultāciju uzņēmuma Fontes veikts pētījums, kurā īpaša uzmanība pievērsta tam, kā darba tirgū veicas dažādām paaudzēm.
