"Optometristes profesija, zināšanas un praktiskā darba pieredze ir ļoti labs pamats, lai strādātu šajā biznesā, taču atpakaļ gan gluži nevelk," atzīstas Marta Siliniece, kura optometrijas nozares kompānijā OC Vision pirms 13 gadiem sāka ar klientu redzes pārbaudēm un briļļu piemeklēšanu, bet patlaban atbild par visa uzņēmuma pārdošanas attīstību.
Regulāra nonākšana krustcelēs kļūst par normu, – tā ikviena strādājošā karjeras virzību jau šodien un arī turpmāk nākotnē raksturo telekomunikāciju uzņēmuma _Tet _personāla vadības direktore Ingrīda Rone.
Neraugoties uz progresējošajām dzīves un darba līdzsvarošanas tendencēm, darbaholisms gan pasaulē, gan Latvijā aizvien ir aktuāla lieta. Bieži tas iet roku rokā ar darbinieku perfekcionismu kā psiholoģisku stāvokli attiecībā pret dzīvi kopumā, taču iemesli var būt arī citi. Lai gan cilvēks, kas ilgstoši strādā daudz un bez atpūtas, darba devējam var šķist ērts un izdevīgs, tā ir bumba ar laika degli, kas draud ar darbinieka izdegšanu vai iziešanu no ierindas uz ilgu laiku.
Šķiedrvielas organismā nesadalās un neuzsūcas, jo cilvēka gremošanas orgāni neizdala vielas, kas varētu apēstās šķiedrvielas sašķelt. Tas liek jautāt: kas tieši tajās ir tik vērtīgs, ka pietiekamu to iekļaušanu ikdienas uzturā uzstājīgi rekomendē gan ārsti, gan uztura speciālisti? Atbilde tās vislakoniskākajā formā: šķiedrvielu galvenā loma un uzdevums ir uzturēt veselu un veselīgu mūsu gremošanas sistēmu. Šķiedrvielas uzņemam ar augu valsts produktiem, tāpēc veģetārieši un vegāni par to trūkumu organismā nevar sūdzēties, savukārt tradicionālās ēšanas piekritēji vismaz attīstītajās valstīs šķiedrvielas ikdienā tomēr apēd par maz, rāda veselības jomas ekspertu novērojumi.
Bruno Rejam Cornam ir 22 gadi, bet viņa CV izskatās tā, it kā viņš būtu krietni vecāks. Sācis strādāt 16 gados, 19 gadu vecumā viņš jau vadīja pārdošanas nodaļu lielā telekomunikāciju uzņēmumā, 20 gados izmēģināja, kā ir veidot pašam savu biznesu, bet tagad strādā IT risinājumu kompānijā Visma, kur ir personālvadības produktu mārketinga vadītājs.
Nedzīvot pēc šablona, izmantot dzīves radītās izdevības, taču vienlaikus turēties pie sava mērķa – tā varētu formulēt Agneses Delatoni karjeras vadmotīvu. Viņas mērķis allaž bijis darboties starptautiskajā tirdzniecībā, un uz to viņa neatlaidīgi gājusi, gan mācoties, gan strādājot dažādās valstīs. Patlaban apņēmīgā latviete ir starpvalstu tirdzniecības eksperte jeb trade ambassador, kas palīdz uzņēmumiem no dažādām pasaules malām, tostarp Latvijas, iekļūt vilinošajā Amerikas tirgū.
"Kad skatos uz jaunajiem vadītājiem, kas pamazām pārslēdzas no tehnoloģiskiem uzdevumiem uz vadības pienākumiem, katru reizi redzu sevi," saka Antons Gandzjuks, kurš savā karjerā IT nozarē bijis vispirms programmētājs un klientu attiecību vadības (jeb CRM – customer relationship management) sistēmu izstrādātājs un ieviesējs, bet nu jau prāvu laiku vada visu CRM izstrādes komandu uzņēmumā Accenture.
Muzeju nakts tēma šogad ir Tālavas taurētājs – atzīmējot Neatkarības kara cīņu simtgadi, tas ir aicinājums izcelt varonību, celt godā visu laikmetu un visu novadu varoņus un izdzīvot viņu varoņstāstus. 18. maija pievakarē Muzeju nakts pasākumu raibajā un plašajā programmā to aicinās darīt 190 vietu visā Latvijā – gan muzeji, gan arī teātri, izstāžu zāles, bibliotēkas u. c. Šogad Muzeju naktī piedalās arī, piemēram, Aizsardzības ministrija, kas savai simtgadei par godu piedāvās kara tehnikas izstādi un koncertus Rīgā, posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Skolas ielai. Apaļa jubileja – 20 gadu – šogad aprit arī pašai Muzeju nakts tradīcijai, kas savulaik aizsākās Francijā.
13.–17. maijs Latvijā ir ikgadējā Arhitektūras nedēļa, kurā notiks dažādi pasākumi, kas būs saistoši gan arhitektūras nozares profesionāļiem, gan ikvienam citam šīs jomas interesentam.
Mūsdienās pie globālā resursu cenu kāpuma energoefektivitāte ir neizbēgami risināms jautājums ikvienā ēkā – gan attīstāmā projektā, gan apsaimniekojamā namā. Turklāt energoefektivitāte pati par sevi ir nebeidzams process, jo tā nav tikai ēkas pareiza siltināšana, bet arī racionālāka mājas inženiertīklu izmantošana, domāšanas maiņa tās uzturēšanā un lietošanā un sapratne, ka ieguldījumi ēkas energoefektivitātē šodien nākotnē nozīmēs mazākus komunālos maksājumus, labāku ēkas iekšējo klimatu tur mītošajiem vai strādājošajiem, ilgāku nama mūžu un daudzus citus ieguvumus.
25. aprīlis pasaulē tiek atzīmēts kā Starptautiskā sieviešu diena IT jomā, tāpēc uz diskusiju par sieviešu iesaisti IT industrijā, biežākajiem stereotipiem, kas šo iesaisti kavē, kā arī par dāmu pienesumu šai nozarei un ieguvumiem no tās aicinājām četras IT sfērā strādājošas sievietes. Evija Goluba vada IT izglītības fondu Start(IT) un popularizē IT izglītību Latvijas skolās un arī plašākā auditorijā. Kate Mažāne ir Digital Freedom Festival izpilddirektore, iepriekš strādājusi Lattelecom, Elko grupā, arī aģentūrā LETA. Zane Segruma ir IT veterāne – jau vairāk nekā 10 gadu IT uzņēmumā Accenture, kur viņa atbild par dažādu biznesa grupu attīstību, pirms tam – IT kompānijā Alise/Tieto. Savukārt Anna Andersone izveidojusi divus IT jaunuzņēmumus un patlaban vada nevalstisko organizāciju Riga Tech Girls, kas iedvesmo un māca meitenes un sievietes programmēt un pievērsties tehnoloģiju jomai.
Ēkas apsaimniekotājs ir labs, ja ir neredzams – ja ēkas iemītnieki nejūt viņa darbošanos, bet bauda tās rezultātu: kārtību, tīrību, ēkas inženiertīklu ideālu funkcionēšanu u. tml. "Tas patiesībā nozīmē milzīgu darbu un ļoti daudz iesaistīto speciālistu," saka Daiga Priede-Kazaka, nekustamā īpašuma pārvaldības un apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Civinity Latvia Personāla daļas vadītāja. Sarunā par darba tirgus situāciju šajā nozarē viņa atklāj, ka arī te, līdzīgi kā daudzās citās jomās, darbinieku trūkums patlaban ir akūts izaicinājums, turklāt gan inženieru, gan sētnieku līmenī.
"Labākās lietas notiek tad, kad izdari kaut ko sev pilnīgi netipisku," smaida Jānis Pētersons, kurš IT jomā nonāca pēc tam, kad vidusskolas laikā pārstāja kalt plānus kļūt par pasākumu producentu. Tas aizveda pie izvēles studēt datorzinātnes LU, kas izrādījās īstais ceļš. Arī citiem jauniešiem Jānis, kurš tagad strādā IT kompānijā Accenture, iesaka: pirms izvēlēties studiju jomu, vispirms jāuztausta virziens, kurā gribētos iet, bet pēc tam jāpapēta tas arī praktiski – piemēram, Ēnu dienā, vienkāršos darbos u. tml. Tas ļaus saprast, kāda ir ikdiena attiecīgajā jomā, jo priekšstati ne vienmēr saskan ar realitāti. "Un vajag darīt to, kas patīk un aizrauj. Ja skatīsies tikai no tirgus puses – ko pieprasa un kur labāk maksā –, tu agri vai vēlu sāksi ļoti rotēt pa firmām. Dažkārt tas ir labi, bet dažkārt ne, jo tu vari nebūt priecīgs par to, ko dari," Jānis spriež.
Attīstās mākslīgais intelekts, lielie dati, viss kļūst arvien vairāk automatizēts, darāmo pārņem roboti... Lielākoties ierindas cilvēks šo patlaban plaši dzirdamo retoriku klausās, taču nesaprot, ko viņam ar to visu īsti iesākt, tāpēc nereti nospriež, ka tas uz viņu neattiecas, ieslīgst mazvērtības kompleksos un norobežojas, tā negūstot ne izpratni, ne arī labumu no visas jaunās datu ekonomikas, kas strauji uzņem apgriezienus. IT uzņēmuma Squalio vadītājs un februāra beigās sāktās kustības Valsts #196 iniciators Sandis Kolomenskis saka – šādā veidā esam datu vergi, kuri digitālo ekonomiku baro, taču neizmanto tās sniegtās iespējas un labumus.
"Līdz ar programmas izsludināšanu telefons man sen nav bijis tik karsts," interesi par marta sākumā no jauna atklāto skolu programmu Dzīvei gatavs raksturo tās vadītājs Lauris Bokišs.
Agile kustība, aizsākusies IT nozarē, pēdējos aptuveni sešos gados pasaulē strauji ienāk arī citu jomu uzņēmumos, jo pierāda sevi kā efektīvu produktu, ideju un komandu vadības veidu, kas palīdz sasniegt augstākus rezultātus ar to pašu ieguldīto darbu. Arī Latvijā interese par Agile ir ļoti liela.
Cik darba vietu Latvijā aizstās tehnoloģijas? Par to tika spriests diskusijā, ko nesen rīkoja Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar Valsts kanceleju, Labklājības ministriju, Latvijas Personāla vadīšanas asociāciju un Lattelecom, piedaloties arī citu organizāciju pārstāvjiem.
Evijai Golubai patīk darīt darbu, kurā gan viņa tam var kaut ko sniegt, gan darbs viņai dod iespēju mācīties ko jaunu. Šī kombinācija, kā izskatās, labi darbosies Evijas jaunajā amatā – viņa kļuvusi par IT izglītības fonda Start(IT) izpilddirektori, kurā plāno apvienot savu vadības un izglītības lauciņa pieredzi ar IT prasmju dziļāku apguvi.
