Laika ziņas
Šodien
Sniegs

Depresija ir ārstējama

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, katrs četrpadsmitais Latvijas iedzīvotājs 15–64 gadu vecumā cieš no depresijas un 60–80% no pašnāvību upuriem bijuši depresijā – šī saslimšana ir viens no būtiskākajiem pašnāvības riska faktoriem. Tomēr lielākā daļa cilvēku Latvijā, kuri cieš no depresijas, slimības stigmas dēļ pēc palīdzības nevēršas vai to meklē novēloti, liecina intervijas ar ārstiem psihiatriem un depresijas pacientiem, ko veikusi Latvijas Psihiatru asociācija (LPA) nule sāktās kampaņas Depresijas cena ietvaros.

Kampaņa aicina uzlabot izpratni par depresiju, lai veicinātu tās ārstēšanu, kliedētu dažādus ar depresiju saistītus mītus, mazinātu pašnāvību statistiku, ko tieši ietekmē smagas depresijas gadījumi, un atgādinātu, ka depresijas cena ir augsta – tā sagādā ne tikai ciešanas pacientiem un viņu tuviniekiem, bet arī zaudējumus valsts ekonomikai, jo traucē cilvēkam pildīt darba pienākumus. Kampaņas mājaslapā Depresijascena.lv apkopota plaša informācija par depresiju, tās simptomiem, kā arī palīdzības saņemšanas iespējām.

Kaut arī Latvijā vērojams pastāvīgs jaunu depresijas gadījumu skaita pieaugums, lielā daļā sabiedrības valda iesakņojušies mīti, stereotipi un vispārinājumi par depresiju, tās atpazīšanu, pieņemšanu un ārstēšanu. Pacienti to atzīst un pieņem kā saslimšanu lielākoties tikai pēc ārsta apmeklējuma un apstiprinātas diagnozes, palīdzību meklējot tikai tad, kad jau ir ļoti slikti.

"Depresija ir psihiska saslimšana, kas ir jāārstē, un tā ir ārstējama. Gados jaunāki cilvēki ir salīdzinoši labāk informēti un biežāk meklē palīdzību. Tomēr kopumā gan pacientu rindās, gan sabiedrībā saskaramies ar visai vāju izpratni par depresiju kā slimību, ar kuru var saslimt jebkurš un kurai nav nekāda sakara ar rakstura vājumu," novērojumos dalās LPA prezidents, profesors Māris Taube.

Sabiedrībā ir izplatīts priekšstats par depresiju kā par psiholoģisku problēmu vai nespēju saņemties, nesaistot to ar saslimšanu un neapzinoties slimības nopietnību, sevišķi tāpēc, ka nereti depresijai nav acīmredzama cēloņa. Sabiedrības neizpratne un nosodošā attieksme, kauns par savu šķietamo vājumu, bailes zaudēt darbu, nokļūt psihiatrijas pacientu reģistrā un zaudēt "normalitātes" statusu, kā arī mīts, ka medikamenti depresijas ārstēšanai rada pieradumu, – iemesli, kāpēc cilvēki nevēršas pēc palīdzības, ir dažādi, taču pamatā tas ir zināšanu un izpratnes trūkums par šo slimību, norāda ārsti psihiatri. Īpaša problēma ir tieši vīriešu nevēlēšanās meklēt palīdzību depresijas gadījumos. 

LPA pētījums liecina, ka, sākot ārstēšanos, depresijas pacientu pieredze kopumā ir pozitīva, kā būtiskākos ieguvumus minot speciālistu pieejamību, valsts kompensācijas medikamentiem 75% apmērā un apmaksātas vizītes. Ļoti atzinīgi tiek vērtēta iespēja apmeklēt ambulatoros psihiatrijas dienas centrus, papildus saņemot arī citu speciālistu – psihologu, mākslas terapeitu u. c. – konsultācijas. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Veselība

Vairāk Veselība


Dārza Diena

Vairāk Dārza Diena


Senioru Diena

Vairāk Senioru Diena


Dienas padomi

Vairāk Dienas padomi


Būve un interjers

Vairāk Būve un interjers


Cits

Vairāk Cits