Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +9 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 10. aprīlis
Anita, Anitra, Zīle, Annika

Egīls Zirnis

Ar Putinu vienoties nav iespējams(101)

Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs par 1939. gada paralēlēm ar šodienu, labo un slikto policistu Kremlī un dažiem iespējamiem scenārijiem.

Zirnis joko - 09.01.2020.(1)

Tu vari neskatīties televīziju, bet tev tik un tā būs darīšana ar tiem, kuri to skatās.

Zirnis joko - 08.01.2020.(1)

Cilvēki tagad vairāk grib bērnus, lai vecumdienās būtu kāds, kurš viņiem palīdz apgūt jaunās tehnoloģijas.

Vēsture Dienā: 1994. gada raibumi - traģēdijas, augsti viesi, jaunas valdības(2)

Kas bija Dienasprāt svarīgākie notikumi pirms 25 gadiem – 1994. gadā, kad banku krīze vēl nebija notikusi, pirms gada bija ievēlēta pirmā Saeima neatkarību atguvušajā valstī, līdz ar to latviešu tauta vēl nebija zaudējusi Atmodā un tās brīnumainajā iznākumā iegūto optimisma potenciālu, kura tik ļoti pietrūkst tagad, kad valstī ar 5% iekšzemes kopprodukta izaugsmi daudzi vēlētāji 13. Saeimas vēlēšanās balsoja par "jauniem spēkiem"…

Vēsture Dienā: Blēdis pie eglītes(9)

Pirms 25 gadiem Ziemassvētkos bija drusku vairāk sniega nekā tagad un presē pašu Ziemassvētku bija daudz vairāk. Galu galā nebija pagājis pārāk daudz gadu kopš tā laika, kad Ziemassvētkus ne tikai oficiāli nesvinēja, bet arī aktīvākie komjaunieši un skolotāji Ziemassvētku dievkalpojuma laikā dežurēja pie baznīcām, lai fiksētu tos skolēnus, kuri nolēmuši iet ideoloģiskus maldu ceļus. Kad varas mainījās, daudzi jo daudzi partijas funkcionāri izrādījās tie dievbijīgākie bijuši. Tomēr, ar vai bez baznīcas, Ziemassvētki tiešām ir svētīgākie svētki gadā, ļaudami pārdzīvot gada tumšāko periodu – viss decembris paiet, meklējot un, ja rokas galīgi nav atņēmušās, arī iesaiņojot Ziemassvētku dāvanas.

Vēsture Dienā: Kas bija zināms par Vladimiru Putinu 1999. gadā(22)

31. decembrī apritēs 20 gadu, kopš Krievijā valda un kodolčemodānu tur Vladimirs Putins. Brežņeva rekords pārspēts, vēl tikai deviņi gadi, un tad arī Staļinu var aizēnot. Boriss Jeļcins vēl nebija nodevis varu Putinam, kad Diena jau portretēja viņu kā iespējamo pēcteci Krievijas prezidenta krēslā.

Zirnis joko - 20.12.2019.(1)

– Vai tu seko savai figūrai?

– Jā, un mani novērojumi liecina, ka naktīs tā zogas pie ledusskapja.

Zirnis joko- 19.12.2019(1)

Laime – kad ar tevi kopā ir cilvēks, kas ir interesantāks par internetu.

Zirnis joko- 19.12.2019(1)

Valstij vajadzīgi ārsti un inženieri, bet sievietes dzemdē blogerus un influencerus.

Zirnis joko - 17.12.2019.(1)

Ieraudzījis uz cigarešu paciņām savas fotogrāfijas, nolēmu atmest smēķēšanu.

Atklāj Merķeli sevī!(10)

Izstādes Sapere aude! Uzdrīksties zināt! Garlībam Merķelim 250 idejas un tekstu autore Aija Taimiņa par to, kāpēc Grēta Tunberga ir kā mazs Merķelis, par latviešu naida evaņģēliju un par laikmetu, kurā rakstītajam vārdam bija nozīme.

Vēsture Dienā: Skolotāju streiks ’94(1)

"Nobažījusies par plāniem no normatīvajiem aktiem svītrot noteikto pedagogu atalgojuma un zinātnes bāzes finansējuma kāpinājumu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lems par protesta akciju rīkošanu," vēstīja 5. decembra ziņa. Nekas nav jauns zem šīs saules – pirms 25 gadiem, tātad 1994. gada decembrī, skolotāju streiks bija Dienas pirmās lapas ziņu tēma turpat mēnesi.

Sporta vēsture Dienā: Lēnais lēciens neatkarībā

Noskatoties filmu Dvēseļu putenis, rodas sajūta, ka sportisti, ja tajos laikos sports būtu tik attīstīts kā šodien, noteikti būtu strēlnieku pirmajās rindās cīņā par brīvību. Taču neatkarības atjaunošanas laika pieredze, kam Diena bija lieciniece, rāda mazliet citu ainu. Sportistu pašu drosmi nebūtu ko apšaubīt, atskaitot atsevišķus gadījumus, bet viņu saimnieki, proti, naudas devēji savu interešu vārdā bija gatavi turpināt brāļošanos ar Maskavu arī uz priekšu.

Zirnis joko - 12.12.2019.(1)

Patiešām, ja visi cilvēki būtu apveltīti ar tādu intelektu kā es, nebūtu ne automašīnu, ne elektrības, un mēris vēl joprojām apdraudētu puspasauli.

Vēsture Dienā: Sliktāk par alkoholu(3)

Azartspēļu vietas pirms 25 gadiem Rīgā tikai sāka vērsties plašumā, kamēr tagad to skaits jau ir sarucis, acīmredzot vairums to, kam vajadzēja savu naudu nospēlēt, to jau ir izdarījuši. 1994. gadā vēl nebija neviena pazīstama mākslinieka, mūziķa vai režisora, kas presei būtu atzinies azartspēļu atkarībā un, nosaukdams aptuvenu kazino atstāto summu, netieši arī atklātu, cik populāri mūziķi nopelna, ja čakli strādā.

Dievam izlūgti gadi

Akadēmiķa Jāņa Stradiņa (1933. gada 10. decembris–2019. gada 29. novembris) vēstures ekskursos atdzīvojās ikviena vieta, notikums un personība, par kuru tika runāts.

Labrīt.(3)

Sakritība, protams, bet zīmīga – lielais Latvijas zinātnes vēstures pētnieks, akadēmiķis Jānis Stradiņš aiziet viņsaulē tieši tādā brīdī, kad aktivizējas pašu latviešu mēģinājumi latviešu valodai ierādīt vietu etnogrāfiskā aizkrāsnē, pasludinot, ka tai nav vietas starptautiskajā zinātnē. Protams, no Izglītības ministrijas ik pa laikam nāk ārā dažādi brīnumi, ar kuriem baidīt ne tikai bērnus, sākot jau ar darbinieci Eviju Papuli, kura galu galā savu politisko aicinājumu atrada Saskaņā un pirms vēlēšanām sūkstījās, cik smagi bijuši ir šie 28 gadi, tātad atjaunotā Latvijas Republika.