Par to, kurš ir visdzīvākais krustojums Vecrīgā, galva nav dikti jālauza – tas ir tas krustojums, kur Kaļķu iela, nākdama no Daugavas un Rātslaukuma puses, satiekas ar ielu, kas no Doma laukuma līdz šim krustam ir Šķūņu iela, bet krustojuma otrā pusē uz Pēterbaznīcu jau aiziet Skārņu iela.
Gandrīz jau biju noticējis globālajai sasilšanai un samierinājies ar to, ka šī parādība nozīmē nebeidzamu lapu pūtēju ārdīšanos Rīgā jau no paša rīta, jo globālās sasilšanas laikā lapu pūtējs nevar bez darba stāvēt, gaidot, kad tad beidzot iestāsies rudens un varēs sacensties ar vēju lapukaudžubolā, kura princips ir vienkāršs – kurš kuru.
Šī rubrika gan ir veltīta jaunu krogu jeb, kā senāk teica, sabiedriskās ēdināšanas vietu apskatam, kā arī ieskatam tādos krogos, kuros sen nav būts. Vārdu sakot, šajā rubrikā ir runa par to, kas jauns ir atvēries vai kas senāks turpina darboties. Taču šoreiz nevaru nepieminēt kādu sabiedriskās ēdināšanas vietu, kuras vairs nav, jo tās izzušana man nāca kā liels un nepatīkams pārsteigums.
Klīnikas EGV vadītāja ginekoloģe ar specializāciju reproduktoloģijā Marta Slaidiņa par to, kur esam negatīvi līderi pasaulē, par valsts atbalsta nozīmi ģimenes plānošanā un par vecumu, kurā vislabāk dzemdēt.
Kurš ir visdzīvākais, viscentrālākais krustojums Pārdaugavā? Laikam jau tas būs Melnsila un Kalnciema ielas krustojums. Sestdienās, kad te darbojas Kalnciema tirdziņš, tas ir redzams pavisam skaidri, bet arī citās dienās tieši te traucas vissvarīgākie eskorti no Rīgas pils un Bruņinieku nama uz lidostu vai Jūrmalu.