Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Veloceļus Rīgā pagarinās vēl par 27 kilometriem

Rīgas kā pilsētas infrastruktūru izmanto ne tikai aptuveni 641 tūkstotis tās iedzīvotāju. Aplēses liecina, ka regulāri uz galvaspilsētu strādāt, mācīties, atpūsties brauc aptuveni miljons 200 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. "Pilsētas attīstību iespējams veicināt, uzlabojot ne tikai ekonomiskos apstākļus, bet nodrošinot labus sociālos un vides apstākļus.

Lai risinātu autotransporta plūsmas intensitātes, kā arī auto radītā gaisa piesārņojuma problēmas Rīgas centrā, būtiski ir attīstīt maģistrālo apvedceļu tīklu. Veloinfrastruktūras attīstīšana vien neatrisinās visas problēmas," uzskata Rīgas domes Satiksmes departamenta Projektēšanas dokumentācijas nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Andiņš, kurš ir strādājis pie Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepcijas 2015.-2030. gadam.Lai gan sabiedrībā nav viennozīmīgas attieksmes, kā būtu jāvirza riteņbraucējiem ērtas un drošas infrastruktūras izveide, Andiņš, pats būdams velobraucējs, kurš ik dienu ar divriteni pa pilsētu pieveic vismaz 16 kilometru, ir pārliecināts, ka veloinfrastruktūras sakārtošana ir būtiska, lai pilsētā attīstītos velokustība. "Novērojumi liecina, ka jaunus veloceliņus riteņbraucēji aktīvi sāk lietot otrajā trešajā sezonā. Piemēram, Skolas ielā pirmajā gadā uz veloceliņa braucēju teju nebija, tagad tas tiek izmantots intensīvi. Parasti trešajā sezonā var sākt izteikt objektīvus vērtējumus, vai konkrētā veloceliņa projekts ir bijis veiksmīgs," uzskata Andiņš.Nebija vienota dokumentaVelosatiksmes koncepciju nākamajiem 15 gadiem Rīgas dome izstrādājusi, sadarbojoties ar biedrības Latvijas Riteņbraucēju apvienība aktīvākajiem pārstāvjiem un SIA Toma Kokina birojs, kurā 2014. gadā tika izstrādāts velojoslu projekts, kas jau realizēts Lāčplēša, Dzirnavu un Elizabetes ielā.Kā norāda Andiņš, pirms tam Rīgas attīstības un plānošanas dokumentos veloinfrastruktūras attīstības ieceres nebija pilnīgas un vienotas. "Nebija vienota dokumenta, kas aptvertu visu pašvaldību, nosakot attīstības virzienus un mērķus integrētai velosatiksmes attīstībai Rīgas ielu plānojumā," norāda Andiņš un turpina: "Jaunajā koncepcijā veloinfrastruktūras attīstības prioritāte ir savienot Rīgas mikrorajonus ar pilsētas centru - daļēji tas jau izdarīts -, kā arī attīstīt veloinfrastruktūru pašā pilsētas centrā, jo gan autoplūsmas sastrēgumu, gan gaisa piesārņojuma problēmas visizteiktākās ir centrā. Arī pieprasījums pēc velojoslām vislielākais ir tieši centrā."Andiņš min arī satiksmes drošības aspektu, kas visakūtākais ir pilsētas centrālajā daļā, proti - pieaugot riteņbraucēju skaitam, proporcionāli aug arī skaits satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīti velosipēdisti. "Pārsvarā negadījumi notiek ielu krustojumos. Klasiskākais no tiem - automašīnas vadītājs, veicot labā pagrieziena manevru, nepamana riteņbraucēju. Tā kā velojoslas bieži tiek regulētas ar luksoforiem, to izbūve varētu samazināt satiksmes negadījumu skaitu. Jāatzīst, diemžēl negadījumi notiek arī tad, ja veloinfrastruktūra ir sakārtota, jo būtisks ir arī braucēju kultūras jautājums," uzsver Andiņš.Kopējais jaunizbūvējamo veloceļu garums orientējoši būs 27 kilometri. Rīgas domes Satiksmes departaments tuvākajos gados pilsētā iecerējis iekārtot arī jaunas velonovietnes.Divas jaunas maģistrālesPašlaik riteņbraucējiem atvēlētais ceļš ir 68 kilometrus garš, radot iespējas pārvietoties virzienā no centra uz Imantu, Mežaparku, Vecāķiem, Berģiem, arī pa Juglas ielu.Koncepcijā ietilpstošā Velosatiksmes infrastruktūras izbūves plāna 2016.-2018. gadam realizācija jau sākta. "Šogad sākām projektēt divus jaunus maģistrālos veloceļus - viens savienos Ziepniekkalnu un Torņakalnu ar centru, un šī veloceliņa maršruts vedīs gar Latvijas Universitātes jauno mācību kompleksu Torņakalnā. Vēl viens veloceliņš vedīs no Imantas uz Daugavgrīvu. Projektēšana ilgst pusotru gadu - lēšam, ka nākamā gada augustā šis projekts būs gatavs un 2017. gadā varēsim sākt būvdarbus," skaidro Andiņš un turpina: "Diemžēl plānā iecerētais maršruts no Vecmīlgrāvja līdz Vecāķiem pilnībā netiks realizēts privātīpašumu problēmu dēļ. Taču izdarījām, ko varējām, - veloceliņu izbūvējām līdz Atlantijas ielai, bet aiz tās paveicām minimālo - pazeminājām ceļa bortus, uzlikām velomaršruta zīmes, lai cilvēki ar divriteni varētu ērtāk nokļūt līdz jūrai un nebūtu jābrauc pa ceļa braucamo daļu."Tuvākajiem trim gadiem paredzētajā plānā iecerēts arī otrs vērienīgs projekts no pilsētas centra līdz Dārziņiem, tas tiks realizēts trijos posmos. Andiņš izklāsta: "Privātīpašumu dēļ arī te bijām spiesti izslēgt no projekta daļu posmu un veloceļus projektēt atbilstoši iespējām. Vienu no posmiem iekārtosim jau nākamajā gadā - tas vedīs no Vanšu tilta līdz Spīķeru promenādei. Otrs vedīs no Ķengaraga promenādes uz Grāpju pussalu - šī ir perspektīva vieta, lai nākotnē te varētu izveidot atpūtas parku. Tā kā Ķengaragā dzīvo aptuveni 40 tūkstošu iedzīvotāju, zaļā zona ar gājēju un velo infrastruktūru tur ir ļoti pieprasīta. Savukārt trešais posms būs no Ķengaraga promenādes līdz Rumbulai." Iecerētie celiņi būs promenādes tipa, četrus metrus plati. Kā norāda Andiņš, saskaņā ar projektēšanas standartiem gājēju un riteņbraucēju plūsmas ieteicams sadalīt, un arī šie veloceliņi tiks sadalīti.Pārmaiņas centra ielāTuvākajos gados plānotā vērienīgā projekta realizācija tiks sākta jau dažu nedēļu laikā un skars pilsētas centru. "Esam ieplānojuši izveidot maģistrālo velosavienojumu pa Krišjāņa Barona ielu, savienojot esošo veloceliņu virzienā no centra uz Berģiem. Juglas, Teikas un Mežciema iedzīvotājiem tiks izveidots tiešais savienojums ar pilsētas centru. K. Barona iela veidos pieslēgumu arī Purvciema un Pļavnieku apkaimei," skaidro Andiņš.Šis ir trīs gadu projekts. Pirmajā gadā paredzēts atjaunot ielas braucamo daļu visā tās garumā no Aspazijas bulvāra līdz Brīvības ielai. "Brauktuves daļā atjaunosim vēsturisko bruģi. Visā ielas garumā būs arī rekomendējošās velojoslas, respektīvi, autosatiksme tiks saglabāta, vienlaikus radot labvēlīgākus pārvietošanās apstākļus gājējiem un riteņbraucējiem," uzsver Satiksmes departamenta pārstāvis. Rekomendējošā josla paredz uz ceļa braucamās daļas ar piktogrammām iezīmēt joslu riteņbraucējiem. Autovadītāji pa to drīkstēs braukt, taču viņiem būs jārēķinās ar velobraucējiem."Visas ielas garumā paredzēts samazināt arī braukšanas ātrumu līdz 30 km/h. Pēc pilsētas attīstības plāna centrā tuvākajos gados saglabāsies divas maģistrālās - Aleksandra Čaka un Brīvības - ielas, savukārt K. Barona ielā prioritāte būs gājējiem un riteņbraucējiem. Perspektīvā šo ielu paredzēts izveidot par garāko tirdzniecības ielu Baltijas valstīs, uz tās iecerēti vairāki apjomīgi projekti. Viens no tiem ir tā dēvētais Rotermana projekts bijušās Sporta pils teritorijā, kas ietvers dzīvojamo māju un komercdarbības kompleksu. Otrs projekts būs saistīts ar būvniecību futbola stadionā. Ar laiku, iespējams, autosatiksme K. Barona ielā tiks slāpēta vēl būtiskāk, saglabājot tikai iespēju tai piebraukt," paskaidro Andiņš.Cer uz Eiropas atbalstuBrauktuves atjaunošanu K. Barona ielā sāks septembrī, nākamajā gadā paredzēts izveidot ietves, savukārt 2017. gadā plānots ielu labiekārtot - novietot soliņus, vienota dizaina atkritumu tvertnes, atjaunot apstādījumus. Tuvākajā laikā paredzēts arī savienot esošo, bet vēl nepabeigto velojoslu tīklu centrā - veloceliņš tiks izbūvēts no Spīķeru promenādes pa Turgeņeva ielu līdz Dzirnavu ielai. Pa Dzirnavu un Elizabetes ielu varēs izbraukt visu centru, nokļūt uz Skolas ielas celiņa un doties tālāk uz Imantas vai Berģu pusi. Tāpat paredzēts Dzirnavu ielā izbūvēt turpinājumu esošajai velojoslai, savienojot to ar Skolas ielu.Kopumā 2016.-2018. gada velosatiksmes infrastruktūras attīstības plāna realizēšanai paredzētās investīcijas ir seši miljoni 400 tūkstošu eiro. "Mums nav mērķa visur izbūvēt veloceļus, jo veloinfrastruktūru veido ne tikai veloceliņi, bet arī jebkura jauna, noasfaltēta vietējas nozīmes ieliņa," saka Andiņš, norādot uz projektēšanas standartiem, kas paredz - ja kādā mikrorajona ielā ir maza autosatiksmes intensitāte, respektīvi, pa to dienā pārvietojas mazāk par 2,5 tūkstošiem automašīnu, veloceļš tajā nav jābūvē. Šāda iela tiek uzskatīta par drošu gan autobraucējiem, gan riteņbraucējiem. "Svarīgāk ir nodrošināt, lai ielai būtu kvalitatīvs ceļa segums, lai tā būtu apgaismota. Mūsu mērķis ir sakārtot pilsētas ielu vidi, un šīs koncepcijas realizēšanā ceram arī uz Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu. Veiksmīgs piemērs ir Berģu veloceliņa projekts, kas tika realizēts ar ES līdzfinansējumu," norāda Andiņš.Auto žurnālists un eksperts Normunds Avotiņš ir gan autobraucējs, gan velobraucējs. Taujāts, kā vērtē pārvietošanās ērtības Rīgā, viņš atzīst: "Kā velobraucējs priecājos, ka veloceliņu infrastruktūra attīstās, jo mums bija daudz celiņu, kuri nekur nebeidzās. Savukārt no autobraukšanas viedokļa dzīve Rīgas centrā līdz ar to maksimāli tiek sarežģīta, jo tagad divu joslu vietā ir viena. Tas nozīmē, ka satiksmes plūsma kļūst četrreiz lēnāka. Es saprotu, ka mērķis ir uzlabot gaisa kvalitāti pilsētā un pirmais solis, kā to izdarīt, ir samazināt autotransporta kustību. Taču autovadītājiem netiek piedāvāta alternatīva - automašīnas nav kur novietot. Domāju, ka cilvēks, kurš pieradis pie personīgās automašīnas, pāriet uz sabiedrisko transportu nevarēs. Es cenšos nelietot sabiedrisko transportu, jo man nepatīk cenas, kas ir lielākas nekā Parīzē, virzienu struktūra, kas nav izprotama, un, visbeidzot, antisanitārie apstākļi sabiedriskajā transportā. Es labāk iešu kājām."


Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu




 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

LIZDA pieprasa Šuplinskas demisiju(26)

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nolēmusi pieprasīt izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) demisiju, trešdien preses konferencē paziņoja LIZDA priekšs...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas