Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Lauma Spridzāne

Lieldienu rebrendings(3)

Parīzes Dievmātes katedrāle deg. Šī ziņa kaut kā momentā aizslaucīja visu iepriekš domāto par to, ko būtu vērts žurnāla ievadslejā pateikt pirms svēt­kiem, atstājot dīvainu sajūtu par nepastāvību un visa zudību. Redz, nav tomēr taisnība – pat akmens saules mūžu nedzīvo.

Čekas maisu recenzija(2)

Saruna ar tējkannu un putekļsūcēju, kas visu dzird un noklausās. Un maisu kaudze, kas vienmēr kaut kur stūrī, aizmugurē vai priekšā vīd un nepazūd. Patiesībā līdz galam nekad neizpētāma. Un tieši tāpēc nebeidzami klātesoša.

Zīmes visapkārt

Cik bieži jums sanācis redzēt miglu? Jāatzīst, man visai bieži. Skaists skats, turklāt gan laukos, gan pilsētā esot. Pazīstami rakstnieki miglai veltījuši pat veselas grāma­tas. Tomēr, šķiet, tikai LTV jauna­jam šefam ienācis prātā miglu uztvert kā īpašu zīmi un priekš­vēstnesi amata saņemšanai.

Kliedziens pēc seksa un koncertzāles(14)

Mūsdienu jaunieši mīlējas mazāk. Tagad tās vairs nav tikai aizdo­mas, līdz kurām varētu nonākt, raugoties uz virtuālās realitātes straujo izrāvienu un telefonā pazaudētiem skatieniem, ko vairs tāpat vien nenoķert, – tagad to parāda arī statistikas skaitļi.

Vārnu arvien vairāk(2)

Šonedēļ, kad pavasaris vismaz ik pa lai­kam, vismaz viļņveidīgi beidzot gaisā jūtams, tā vien gribas par cilvēku pasauli runāt līdzībās ar putniem. Tā pavisam banāli. Nemaz nebūtu grūti atrast pāvus, vārdos nosaukt tikai savas sekstes dēļ lielīgos gaiļus un vistas kladzinātājas. Arī par gājputniem kārtējo reizi parunāt varētu un varbūt pat meklēt līdzības ar izmirstošām putnu sugām. Un tādā kontekstā ornitologa Aināra Auniņa sarunā ar SestDienu teiktais, ka pēdējā laikā pieaug vārnu skaits, iegūst jau pavisam citu nozīmi…

Vispārināt nevajag(3)

Deviņdesmitajos bija tādi urbānie mīti un pilsētas spoku stāsti, kur nemainīgi figurēja melna volga un meitenītes sarkanās kurpītēs. Būtu interesanti, ja kāds britu zinātnieks vai pašmāju pētnieks izpētītu, kāpēc tieši šādas detaļas un kādus zemapziņas strāvojumus tās mūsos parāda, taču dzīvi tie mīti bija bezgala – neviens sevi cie­nošs tā laika pusaudzis to nenoliegs.

Starpstāvoklī(2)

"Mūsu dzīve savā ziņā ir seriāls, jo mums ir konkrēta secība tam, kā jādzīvo. Mijas vecuma posmi, un mēs atrodamies starp dzimšanu un nāvi," šīs nedēļas sarunā ar SestDienu saka pazīsta­mais kino provokators Larss fon Trīrs. Taču šķiet, šie teikumi nav tikai viņa, tie ir kaut kur gaisā, jo visa nedēļa pagājusi tādā kā klusā sēru sajūtā. Ir jocīgi zaudēt cilvēkus, kurus nekad klātbūtnē neesi pazinis. Taču "stum, stum" skan galvā un par to gribas runāt, varbūt novēloti vēl kaut ko uzzināt, it kā pašam sava un sevis "stumšana" no tā būtu atkarīga un pat vispār iespējama.

Ideālais(2)

Latvju tautas vēlmes un cerības sagaidīt to ideālo un īsto Valsts prezidentu brīžiem šķiet gluži vai vienā plauktā liekamas ar mazu meiteņu sapņiem par princešu kleitām un princi zirgā – nudien nav nekādu šaubu, ka tādi pastāv, bez neviena melnumiņa, gaismas nesēji, kas spēs beidzot pasauli sakārtot un pateikt, kā visam jānotiek, tikai kaut kā nav gadījušies ceļā… Tāpēc jābučo vien tie krupji, kamēr princis beidzot uzbursies uz līdzenas vietas un saule līdz ar viņu atspīdēs.

Izgājiens baltā dzīvniekā

Parunāsim par "eks-". Nē, šoreiz ne šķirtajiem vīriem un sievām, bet bijušajiem politikā. Vai vismaz iepauzētājiem. Kamēr jaunie ministri ieņem savas vietas un dažādos tempos uzņem apgriezienus, nolēmām izdarīt nelielu atkāpi rakstu sērijā par "jaunajām sejām", atgriežoties pie "vecajām", proti, tiem, kuri 13. Saeimā dažādu iemeslu dēļ neiekļuva.

Skatīties, kā cilvēks ēd(2)

Kas notiek politikā, kas notiek Saeimā? Bez tā, ka senas pēcvēlēšanu rīta oktobra prognozes par šķelšanos piepildās un jaunie ministri pamazām sāk izpausties un apgūst teritoriju, vēl arī likumi lēnām, bet tomēr virzās uz priekšu.

Influenceri, oiks un deputāta kratīšana(4)

"Mazāk nekā desmit, bet ne vairāk kā pieci." Vai nav izcila frāze? Tāda, ka izlasi, brīdi domā, vai ar tavu saprašanu joprojām viss kārtībā, un tad labu brīdi vēl priecājies.

Mirkļi ar atskaņām

Nesen nelielās mājas viesībās, mēģinot atsaukt atmiņā Rūķīšus un mežaveci, secinā­jām – nav nemaz tik viegli, tie galvas gabali sāk aizmirsties. Pat no Zelta zirga laikam tikai pāris pantu vairs zinu. Par ko gan tas liecina – ka kļūstu veca vai ka tomēr gana kārtīgi to obligāto literatūru neesmu studējusi?

Valdībai vajag kritiķus(13)

Par lietām, kas svarīgas, esot jārunā simbolos – lai saprot savējie. Un, ja tā, tad jājautā – kādu simbolu jūs izvēlētos krietni ieilgušajam valdības veidošanas procesam? Iespējas visnotaļ dažādas, un, jāatzīst, es labprāt gribētu dzirdēt, kā to varētu apdziedāt tautasdziesmās. Kurš būtu pele, kurš ietu pazemē, kurš kāptu kalnā... un vai labradoram tik tiešām izdosies apvie­not visu baru?

Process ir svarīgākais(3)

Teikšu godīgi – gads vēl nav kārtīgi sācies, bet jau gribas atpūsties. Varbūt tāpēc, ka svētki jau neapstādina ne laiku, ne procesu – viss turpina kaut kur virzīties (cerams, uz priekšu vairāk nekā atpakaļ) un nemaz neļauj tā cēli pierimt un norimt, kā varbūt tajā klusi tumšajā ziemas laikā gribētos. Ielīst kā lācim sniegā ar ķepu mutē un gulēt ilgi un dziļi, nemosties, tikai sapņot lielas lietas.

Tauriņa sitiena vēlējums(1)

Jaunu gadu gribas iesākt cerīgi. Neatmest iespēju, ka, par spīti nepielūdzamajām statistikas liecībām, šajā ziemā vēl būs daudz balta sniega un vasara atkal būs silta un gara, tikai šoreiz bez nepatīkamā sausuma efekta.

Nākamais solis(1)

Skaļi, ar augstām amatpersonām saistīti skandāli. Vēlēšanas, kas tā vai citādi tomēr ir šo to mainījušas ne tikai politiskajā dienaskārtībā, bet arī Latvijas kopējā ainā. Simtgades vērienīgā kultūras programma un, šķiet, neizbēgami līdz ar to saistītie strīdi par naudu. Latvijas sportistu panākumi un vilšanās starptautiskajās arēnās. Tik ļoti raibi un daudz šogad bijuši notikumi, ka pat grūti tā uzreiz visu aptvert un atcerēties. Bet cik ļoti tas ir ietekmējis mani? Kas ir mans šā gada notikumu Notikums?

Kas galvā skan

Cik bieži jūsu domās ir klusums, un kas parasti galvā skan, kad tā nav? Cik daudz tajā ir skaistas mūzikas, cik trokšņa un nevajadzīgu, uzreiz aizmirstamu skaņu?

Viens vienīgs ūdens

Cilvēkā esot līdz pat 70% ūdens, vēsta gudri avoti. Laikam tas sanāk ne glu­ži tik daudz, cik gurķī, bet tuvu tam. Tāpēc mēs arī uz to apaļo mēnesi reaģējot, tāpēc paisumi un bēgumi ir ne tikai jūrā, bet arī cilvēku attie­cībās. Un vispār – šī fakta apzināšanās vieš skaidrību daudzās lietās.

Bez intuīcijas(3)

Mēdz teikt, ka intuīcija ir tāda sieviešu lieta – vi­ņas jūtot labāk. Lūk, tad varu visus nomierināt, sakot, ka nav vis – vismaz, ja runa ir par valdības veidošanu Latvijā, tad sievietēm un vīriešiem tā intuīcija un iekšējās sajūtas neko daudz nedod.

Balta lapa

Karogs augstā mastā plīvoja? Svētku sajūta bija? Ja ne uguņu palmas, tad vismaz kāda petarde vai kaislīga doma debesīs uzlidoja? Nezinu, kā jums, man tas viss apaļi lielajā Latvijas jubilejā tik tiešām bija. Bet ko tālāk?

Ar žiguli uz nekurieni(2)

Reizēm nav jāceļo ne uz Indiju, ne Antarktīdu – vajag vienkārši iekāpt žigulī un braukt dzimtenei apkārt. Tā var gan nokļūt nekurienē, gan apstāties beidzot pie tās mājas šosejas malā, kurai visi braukuši garām un varbūt visu dzīvi domājuši, kam tā īsti celta. Garantiju, vai tiešām nokļūsiet nolūkotajā galamērķi un pa ceļam nenoplēsīsiet vienīgo sānu spoguli, protams, nav nekādu, taču pilnīgi noteikti ir skaidrs – tas būs priecīgs brauciens. Iespējams, šīs simtgades priecīgākais.

Fiziski sajust Latviju(4)

Tā laika trīsdesmitgadnieki. Latvijas valsts dibinātāji bija paaudze, kas kara un revolūciju dēļ tika iesviesta pilnīgi jaunā realitātē. Un viņi nodibināja valsti. Tāds vienkāršs un sauss fakts. Taču kādi viņi bija, kādi bija viņu sapņi, nākotnes vīzijas un cerības? Kā viņi izjuta pasauli apkārt un ko domāja par sevi?

Tas vairs neies cauri(4)

Kādreiz skolas laikā lielākais ļaunums, ko varēja kādam izdarīt un kā demonstrēt savu nepiekā­pību apvainojumā, bija ar kādu vairs nesēdēt kopā vienā solā. Un arī otrādi – "vai" tad, ja "labākos draugus" kāds gribēja izšķirt un izsēdināt. Likās, ka nu jau tas palicis pagātnē, tagad visa drāma notiek feisbukdraudzībās un fiziskā sēdvieta vairs nav tik aktuāla, bet tad nāca 13. Saeima…

Augstticams(3)

Kam jūs ticat? Idejai, cilvēktie­sībām, Dievam vai dieviem, starptautiskajai kārtībai, tikai paša pieredzei, likte­nim, valstij, kaimiņu tantei vai citādai domāšanai varbūt?

Sazvērestība

Kas notiek ar mums, kad atsalstam?

Tusētāju paaudze(4)

Lielāko daļu lēmumu – 80 procentu – mēs pieņemam gluži instinktīvi un tikai apmēram piektdaļu – ar prātu. Uz to šonedēļ pēcvēlēšanu sarunā atsaucas pētnieks Gatis Krūmiņš. Nudien interesanti dažādos kontekstos, ne tikai saistībā ar vēlēšanām, kuru kaislības nebeidz virmot un daudzu prātā valdīs vēl ilgi, jo tikai tagad sākas tā lielākā darba daļa. Arī citās lietās.

Neērts jautājums(1)

"Es negribu, lai politiķis runātu pieklājīgi un visu laiku teiktu patiesību – mani interesē viņa mērķis. Kāds tas ir – vēl lielāka vara, vēl vairāk naudas?" tā aktieris Kaspars Znotiņš.

Politiķu ego priekšā(1)

Ko jūs domājat par politiķiem? Kā jums šķiet – ko viņi par jums? Jā, jā, arī slepenas un noplūdušas sarunas šo un to atklāj. Taču patiesībā daudz vairāk parāda tas, ko paši varoņi ar lielu labpatiku mums stāsta un noliek priekšplānā, tas, ko izlasām starp rindām.

Dzerevņas spēks(8)

Vīģu koki un putras kalni, zelta paradī­zes dārzi un labi ļaudis, kuri dara tikai sirdsšķīstus darbus, perfektas valsts iekārtas un ideāli tās pilsoņi. Utopijas var un tiek zīmētas dažādas – kas nu kuram šķiet tas svarīgākais un realitātē lielākais netais­nīgums, tas arī īpaši spilgti iezīmējas ideālajā pasaulē.

Politiķiem vairāk fizikas un dzejas

Kā būtu, ja politiķiem būtu jāiziet mācību kurss matemātikā, fizikā, ķīmijā, kultūrā, vēsturē un valodās? – vaicā komponists Kristaps Pētersons. Tīri tā – lai atsvaidzi­nātu zināšanu bāzi. Labs rosinājums, vai ne?

Portālā Diena.lv tiek izmantotas sīkdatnes. Tās uzkrāj anonīmus datus par vietnes apmeklējumu, tādējādi palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot portālu, Jūs apliecināt, ka piekrītat šo sīkdatņu izmantošanai, kā arī to iespējamai nodošanai trešajām pusēm. Piekrišanu var atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes Jūsu ierīcēs.