Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā -4 °C
Apmācies
Trešdiena, 29. novembris
Ignats, Virgīnija

Lauma Spridzāne

Brīvība iet arī bekot

Es esmu divarpusi! – saka reperis Helvijs Fiņķis, atbildot uz jautājumu, kurai hiphopa mākslinieku paaudzei viņš pieder. Kaut kas starp iepriekšējo un vēl līdz galam neizveidojušos jauno. Varbūt šādu starpposmu ne tikai mūzikā un citās mākslās, bet visdažādākajās jomās mums pietrūkst? Tādu, kas apzinās iepriekšējās paaudzes bagāžu un sasniegto un vienlaikus jau redz nākotni ar tās iespējamo triumfu un problēmām?

Mūsu lepnums, mūsu mugurkauls

Patrioti pērk vietējo un gatavi maksāt vairāk. Pie tāda secinājuma nonākuši pētnieki, norādot, ka valstīm ir izdevīgi spēcināt patriotismu sabiedrībā, jo tas pozitīvi ietekmē arī ekonomiku. Lūk, atbilde visiem, kuri patriotismā saskata tikai cēlu garu un drošsirdīgas dvēseles! Vai, citiem vārdiem, ja uz šo it kā drusku netveramo jēdzienu paskatās no cita leņķa, izrādās, tā var būt gana praktiska parādība.

Starp svecēm un vēsturi

Sācies sveču laiks. Un līdzās Latvijas karavīru piemiņai dedzinātajām jau otro gadu lejam arī jaunas – Ukrainas aizstāvjiem. Protams, simboliski. Protams, skumji, ka šī akcija arī šogad jāturpina. Taču vērts atcerēties, ka pat izdegusi svece var dzīvot vēl otru dzīvi, darot labu.

Mūsu daudzie stikla kalni

Ir tādi cilvēki, ar kuriem tev it kā tiešā veidā nav bijis nekāda sakara, tomēr vienmēr šķitis, ka viņi ir tepat, kaut kur blakus, līdztekus cīnoties arī par saviem mērķiem un klūpot aiz saviem akmeņiem. Un, kad viņiem kāda uzvara, tevī arī tāds nesavtīgi skaists prieks: rekā, viņiem sanāca! Tā silti un sirsnīgi.

Laikmetīgi jautājumi

Kā veidojas teroristiskas organizācijas? Kas ļauj tām attīstīties un pieņemties spēkā? Kādēļ reliģiskais radikālisms nav labs un nekad nespēs panākt mierīgu līdzāspastāvēšanu nevienā pasaules daļā? Kā tā sauktais tauriņa efekts darbojas mūsdienu ģeopolitikā, un cik ļoti mūs ietekmē tas, kas notiek ne tikai tuvos, bet arī ģeogrāfiski it kā visai tālos reģionos? Un galu galā – vai slavenā teorija par civilizāciju sadursmi tiešām mūsu acu priekšā tagad īstenojas praksē, vai tomēr tieši otrādi – tā izrādījusies nepareiza, un iemesli šobrīd nokaitētajai situācijai Tuvajos Austrumos meklējami pavisam citur?

Uz Ukrainu. Turp–atpakaļ

Dzīve pārtraukta, bet turpinās – tā īsi varētu raksturot notiekošo Ukrainā ārpus aktīvās kara zonas. Pilsētās rit dzīve arī ap raķešu sagrautiem namiem un mīnētiem tiltiem. Vienīgi tā vietā, lai domātu par kultūras dzīves uzlabošanu, tur tagad tiek meklētas iespējas jaunu bumbu patvertņu izbūvei.

Ko lai daudz tur saka...*

Što tam skazatj...* ir frāze, kas pēc nesenās atgriešanās no Ukrainas mani visu laiku vajā. Šausmas, ko piedzīvojuši gan iedzīvotāji, kuru mājām gājuši pāri iebrucēji, gan karavīri, kuriem nācies būt frontes līnijās, nav vārdiem izsakāmas. Vieni stāsti ir briesmīgāki par citiem, un jau tagad ir pilnīgi skaidrs, ka atkal būs vajadzīgas paaudzes, lai ne tikai fiziski, bet arī garīgi Ukraina un tās cilvēki spētu no kara šausmām atkopties.

Nākamreiz gan

Joprojām Ukraina un atkal Izraēla/Palestīna ir pēdējās nedēļas fokusā. Ukraina – jo šāvieni tajā nav norimuši jau teju 600 dienu. Gazas sektors un ebreju un arābu sadursmes – jo gadu desmitiem ilgais (kaut patiesībā – vēl senākais) konflikts atkal uzliesmojis, turklāt negaidīti un asiņaini.

Brīvības seja

Vai jūs esat ielūkojušies sejā cilvēkam, kas bēg no kara šausmām? Sejā kādam, kas pamet savas mājas un ierastos apstākļus, lai glābtu dzīvību? Vai šādu bēgšanu var saukt par brīvību? Vai to var saukt par izvēli?

Olga katrā no mums

Vai jūs pazīstat Olgu? To, kura iesprūdusi kioskā, kaut patiesībā gribētu apceļot pasauli. Tiem, kas viņas stāstu nezina, vajadzētu ar to iepazīties – jo, šķiet, ikviens no mums kaut reizi viņas situācijā un sajūtās nonācis.

Nacionāla mēroga moments

Kā vērtēt jaunās, Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības ministrus? Kas varētu izrādīties viņu stiprās un kas – vājās puses?

Mēroga jautājums

Nedēļa pagājusi jaunās valdības zīmē. Jaunajā Ministru kabinetā ir gana daudz jau redzētu seju, dažas – jaunas un valsts līmenī vēl nepierastas. Vai tas izrādīsies trumpis un ilgtspējas priekšnoteikums vai tieši otrādi?

Izsalkušie

Abas puses bija izsalkušas – treneris Luka Banki pēc izaicinājumiem, savukārt Latvijas izlase pēc panākumiem. Pamatojot skaistās uzvaras un mūsu basketbolistu iekļūšanu labāko pieciniekā, SestDienai saka bijušais Latvijas basketbola izlases treneris Kārlis Muižnieks.

Komandas un individuālisti

Lauvas!!! Uzraksti, ka viņi ir lauvas!! – tā trešdienas pēcspēles emocijās man saka draugi, uzzinot, ka šīs nedēļas SestDienai uz vāka būs basketbols. Protams, kā gan citādi?! Sportisti mūs šogad lutina – tik daudz skaistu emociju un sirdi plosošas līdzdzīvošanas, kad viss apkārt sastindzis viena mirkļa, vienas spēles spriedzē!

Joprojām iespēju zeme

Vai Latvija arvien vēl ir iespēju zeme? "Jā, noteikti ir," pārliecināti saka šā gada Valstiskuma balvas saņēmējs Vilis Vītols. Viņa viedoklim un uzskatiem par dažādiem jautājumiem un norisēm gan Latvijā, gan pasaulē var piekrist vai nepiekrist, taču jāatzīst – viņš pilnīgi noteikti ir viens no tiem, kuri vistiešāk atbilst SestDienas rubrikas Cilvēks = valsts idejai. Proti, pārliecībai, ka tik tiešām ikviens var kļūt par lielāku procesu aizsācēju vai virzītāju un ka pilnīgi katram cilvēkam ir nozīme arī valstiskā līmenī.

Ēnas un ambīcijas

Politiskās spēles ir viltīga padarīšana. Lai cik rūpīgi arī nesekotu līdzi valdības un Saeimas mājā notiekošajam, zināmi pārsteiguma zaķīši no cepurēm vienmēr izlec un rada viļņošanos pat tajos, kas it kā "jau teica, ka tā būs".

Bez akmeņu mētāšanas

Neticu, ka Krievijā ledusskapis uzvarēs televizoru. Tur ledusskapis vienmēr zaudēs, – runājot par propagandas nozīmi, SestDienai saka ManasBalss vadītājs Imants Breidaks. Kurā brīdī propaganda sāk valdīt pār cilvēka prātu? Kam ir jānotiek, lai tās vēstījums kļūtu svarīgāks ne tikai par veselo saprātu, bet arī par pamatvajadzībām un vēlmi dzīvot arvien pārtikušākā sabiedrībā?

Nenopietni par nopietno, nopietni par jokiem

Krusa ābolu lielumā, neliela plūdu sajūta, dažos ceļa posmos ar auto burtiski ienirstot ūdenī, vēja lauzti koki un, protams, postījumi, kuri tik ātri vis nebūs novēršami.Augusta sākuma negaiss un lietus, šķiet, pamazām iezīmējis vasarīgās bezbēdības beigas, gaisā jūtama tāda kā lēna atgriešanās darbu ikdienas ritmā un nopietnībā.

Ir jāeksperimentē

Bloķēti tilti uz vienu pusi un vairākas stundas korķī līdz nakts melnumam. Droši vien tā joprojām ir košākā asociācija, kas lielai daļai Rīgas iedzīvotāju nāk prātā, ja piemin pirms neilga laika no kārtības sargiem aizbēgušo noziedznieku. Turklāt, lai arī citādos apstākļos, tomēr tas bija jau otrs izbēgušais likuma pārkāpējs nepilnas nedēļas laikā.

Gaidot ideālo sistēmu

Kurš vainīgs pie tā, ka skolēni nemāk lasīt? Un kas tad īsti jāmaina visā izglītības sistēmā, lai tā beidzot darbotos ideāli?

Ziņkārība, atklājumi, uzvaras

Mūsu nebeidzamā ziņkārība ir interesanta lieta – lūk, zinātnieki izpētījuši, ka cilvēks gatavs pat ciest sāpes, lai apmierinātu vēlmi zināt. Tāpat vismaz daļa no mums gatava doties avantūrās, lai tikai izpētītu visas iespējamās cilvēka spēku, spēju un iespēju robežas.

Dziesmas spēks

Tas lepnums un spīts ir mums asinīs paaudžu paaudzēs, tāpēc zinājām, ka pratīsim sevi aizstāvēt, atbildot uz jautājumu par Ukrainas cīņassparu, saka folkloras grupas Joryj Kłoc līderis Antons Vognedars Lubijs.

Slavenais svētku gars

Pat ja pats nedejojat un nedziedat, pat ja biļešu rindas neizstāvējāt un ne uz vienu koncertu vēl neesat bijis... pagājušajā svētdienā pietika kaut uz mirkli pabūt Rīgas centrā, redzot un dzirdot visu novadu priecīgos soļus un balsis, lai cauri ķermenim izskrietu tā ne ar ko nesajaucamā atskārsme – Dziesmu un deju svētki atkal ir klāt!

Pretrunīgās vasaras noskaņas

Apklaušinot apkārtējos, kā pagājušas Jāņu brīvdienas, neviens vien šogad atzīst: bija dīvainas sajūtas. No vienas puses dabas skaistums un svētki, no otras – ziņas no Krievijas par Vagner kaujinieku "maršu", kas pēkšņi lika atrauties no visa, lai, burtiski sēžot pie ugunskura, skrollētu telefonā ziņas un mēģinātu saprast, kas īsti notiek.

Dzīvelīga lieta

Nākotnē varētu pastiprināties vēlme pēc ilgtspējīgiem un ekoloģiskiem risinājumiem. Līgo svinībās cilvēki varētu vairāk pievērsties dabas saudzēšanai un ekoloģiskajiem aspektiem.

Latviešu vingrinājumi

Par valdību ir skaidrs tikai tas, ka joprojām nekas nav skaidrs. Aptuveni tā varētu vienā teikumā savilkt kopā visus politiķu pēdējo nedēļu "vingrinājumus" pēc Valsts prezidenta vēlēšanām.

Politisko spēļu čempionāts

Ja būtu dažos vārdos jāraksturo pēdējās nedēļas Latvijas politikā, tad to varētu izdarīt pavisam īsi: politiskās spēles visā to krāšņumā. Aizvainojums vieniem sejās, uzvarošas notis citu balsīs, viltīgi skatieni un izteikumi, kuros nekādi nav iespējams noslēpt prieku par konkurentu apspēlēšanu.

Latvija! Latvija! Lat-vi-ja!

Patiesi laimīgu cilvēku pūļi, gaviles un smaidi sejās, pie Brīvības pieminekļa hokejistus sagaidot. Daudzbalsīgs "Lat-vi-ja!" joprojām, šķiet, dzirdams kaut kur gaisā. Uzvara Kanādai, bet Latvijai zelta komanda ar bronzu – šis tīmekļa plašumos klejojošais kopsavilkums, šķiet, visprecīzāk raksturo sajūtu par Latvijas izlases izcīnīto vietu hokeja čempionātā.

Izraudzīties galveno

Augstāka amata par Valsts prezidentu Latvijā nav. Vismaz oficiāli. Par savu ietekmi, patieso nozīmi un, tā sakot, "nospiedumu tautā" jau pēc tam katrs konkrētais šī amata piepildītājs ir atbildīgs pats.

Mūsu visu gars

Kad jūs pēdējo reizi esat bijuši Latgalē? Kādu iespaidu tā uz jums atstāja? Varbūt tur dzīvojat diendienā? Vai par Latgali tik bieži dzirdamie stereotipi, jūsuprāt, atbilst patiesībai?