Vismaz daļai sabiedrības pēc atbildes nav tālu jāmeklē, jo oktobra pēdējās nedēļas Latvijā izvērtās mazās panikas lēkmēs.
Kamēr vieni gatavojās Halovīna oranži-spocīgi-delverīgajām šausmiņām, gādājot saldumus un maskas mazajiem izjokotājiem, tikmēr citiem brīžam gribējās aizžmiegt acis un izlikties, ka tas, kas notiek Saeimā un politiķu prātos, nav pa īstam. Konvencija, kura nu jau dažus gadus veiksmīgi darbojas Latvijā, kuras mērķis ir cīnīties pret vardarbību un izskaust netaisnīgu izturēšanos pret vājāko, pēkšņi daļai deputātu šķiet neizturami biedējoša.
Kādēļ tā? Patiesa neizpratne vai savtīga vēlme izpelnīties uzmanību un vērst uz sevi «prožektoru gaismu»? Vai apzināta vēlme kaitēt mazaizsargātākajām sabiedrības grupām un valstij starptautiski? Varbūt vienkārši politiskas spēles pirms nākamgad gaidāmajām vēlēšanām, neaizdomājoties, ka ļaunums, kas tādējādi tiks nodarīts, būs daudz, daudz lielāks par kāda politiķa krēsla zaudēšanu?
Lai nu kādi iemesli, lielais, briesmīgais bubulis – Stambulas konvencija – nonāca pie gala balsojuma. Žurnāla nodošanas brīdī cilvēki protestā pret atteikšanos no starptautiskajām saistībām un izstāšanos no konvencijas vēl tikai pulcējās un arī Saeimas balsojums nākamajā rītā vēl nebija noticis. Taču pat bez tā jāatzīst – nelieli šausmu drebuļi pārņem katru reizi, aizdomājoties, cik maz vajag, lai politiķi sev vien zināmu iemeslu dēļ nonāktu līdz šāda veida balsojumiem. Pārdesmit tūkstoši iedzīvotāju parakstu? Tos var ignorēt. Organizāciju, kas diendienā strādā konkrētajā jomā, nenogurstoši skaidrojumi, kādēļ šāda veida dokumenti ir nepieciešami, – arī tas nav svarīgi. Tad kas ir?
Tādā, lūk, noskaņā jāgaida tā veļu nakts. Un uz šī fona, jāatzīst, izgrebti ķirbji un bērni maskās, kuri klauvējas pie durvīm cerībā uz saldumiem, šķiet viena no skaistākajām lietām, kas mūsu slavenajai dzīvesziņai pēdējos gados nākusi klāt. Atliek vien cerēt, ka par šausmu filmu cienīgiem scenārijiem, kā šāda veida politiskās cīņas var vēl attīstīties un kur aizvest, tomēr nebūs jādomā un ceļš, kā no šīs ievārītās putras Latvijai iziet ar paceltu galvu, vēl tomēr tiks atrasts.
Šīs nedēļas, 31. oktobra - 6. novembra, žurnālā SestDiena lasiet:
SESTDIENAS SALONS. Skaitīšu par neskaitīšanu
Ausma Media valdes priekšsēdētāja Marta Selecka par Ziemassvētku dzejolīšiem, Tutas iešanu pāri robežām un Darela ietekmi uz latviešu literāro procesu
PASAULĒ. Krievijas nauda "uz pauzes"
Eiropas valstu līderi tā arī nespēj pieņemt lēmumu par kopš 2022. gada iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu kā segumu tā saucamajam reparāciju kredītam Ukrainai – 140 miljardiem eiro. Juridisku neskaidrību un atsevišķu dalībvalstu iebildumu dēļ lēmumu pieņemšana atlikta līdz nākamajam samitam decembrī. Kādēļ tik grūti pieņemt šo Ukrainai ļoti svarīgo lēmumu, un kādas ir iespējas, ka vienošanos tomēr panāks decembra samitā?
TUVPLĀNĀ. Galvenais - nesūkstīties!
Galvenais ir nesatraukties par to, ko nevaram ietekmēt. Labāk runāsim un priecāsimies par cilvēkiem, kuri domā, kā attīstīt sevi un apkārtni, saka Ingrīda Edīte Saulīte, viena no spilgtākajām un aktīvākajām deju svētku personībām
TĒMA. Bailīgi. Ļoti. Bet kāpēc?
Pietiek ar negatīvu pieredzi vienā pamestā mājā vai pat šausmu filmas epizodi, lai turpmāk uz visām līdzīgām vietām raudzītos ar pamatīgām aizdomām
INTERESANTI. Saldumu svētki ar šermuļiem pār kauliem
Tuvojas nakts uz 1. novembri, kad daudzviet mūsu planētas ziemeļu puslodē notiek Halovīna svinības. Globalizētajā pasaulē nekur jau no šī pasākuma neaizbēgsim
IZPĒTĪTS. Šodien ēdīsi to!
Smadzenes pieņem lēmumu par to, kāds ēdiens mums jāizvēlas, ilgi pirms paspējam apzināti izvērtēt piedāvājumu