Un nē, tajā nav nekā banāla, tik ikdienā gūts apliecinājums un atziņa, ka man tīri personīgi tas ir viens no simboliem, kas saistās ar manu valsti, ar brīvību, kas nav nākusi viegli, un valstiskuma apziņu, kas gadu gaitā izveidojusies un nostiprinājusies arī manī pašā.
Šogad valsts svētkos svinēsim jau 90. Brīvības pieminekļa jubileju, un tas nav slikts iemesls, lai aizdomātos ne tikai par vienu konkrēto monumentu, bet arī visiem citiem simboliem, kas mums atgādina un liek iedomāties par Latviju, par savu valsti, vienalga – esot tepat vai kaut kur prom, svešatnē. Vai tās ir karoga krāsas, varbūt atsevišķi mākslas darbi vai cilvēki? Varbūt kopīgi svinēti svētki vai atmiņu uzplaiksnījumi no kopīgiem brīžiem, kad šķitis – valsts apziņu var burtiski sajust fiziski no tiem, kas apkārt un ar vienotu domu pulcējušies?
Lāčplēša diena ar svecīšu tūkstošiem dažādās Latvijas vietās aizvadīta, valsts svētki tepat blakus. Nezinu, kā jums, bet man šī ik gadu šķiet patiesi skaista nedēļa – vienmēr atrodas kāds, kas pārjautā, vai tiešām 11. novembris nav brīvdiena, vienmēr ir kāds, kurš nevar atcerēties, kad īsti būs militārā parāde, vienmēr ir kāds, kurš nolēmis šogad tomēr svētku pusdienām gatavot tikai sarkanbaltsarkanus ēdienus, un vienmēr ir kāds, kurš neko atzīmēt negrib, bet beigās vienalga līdz ar pārējiem klausās svētku runas. Kaut kas tajā visā vienmēr ir mīļš un pazīstams, un viss kopā rada to skaisti svinīgo atmosfēru, bez kuras svētki un mana Latvija man nebūtu iedomājama.
Tāpēc pavisam vienkārši – lai skaisti svētki! Lai par spīti ikdienas skrējieniem un grūtībām, strīdiem un personīgās dzīves problēmā m spējam arī apstāties un priecāties par mums visiem kopā. Par valsti, ko visdažādākajās cīņās (gan pavisam tiešās, gan vēl citādās) veidojuši mūsu priekšteči un ko mēs katrs veidojam šodien. Par Latviju un par tās Brīvību.
Šīs nedēļas, 14.-20. novembra, žurnālā SestDiena lasiet:
SESTDIENAS SALONS. VISS BUMBĀS!
Kinorežisors Dzintars Dreibergs par TTT komandas pirmajām zvaigznēm, par izdomātā groza materializēšanos un par neizrunāto pelēko zonu Latvijas nesenajā vēsturē
PASAULĒ. TĒRZĒŠANAS KONTROLES LĪKLOČI
Pēdējās nedēļās dažādu valstu medijos atkal uzliesmojušas kaislības saistībā ar Eiropas Komisijas vēl 2022. gada maijā ierosinātajām izmaiņām tērzēšanas vietņu kontrolē, kas pazīstamas kā Bērnu seksuālas vardarbības materiālu (The Child Sexual Abuse Material Regulation) vai Tērzēšanas kontroles (Chat Control) regula. Kas slēpjas aiz šiem nosaukumiem, un kādēļ šis komisijas rosinājums raisījis tik lielas diskusijas?
FOKUSĀ. PIEMINEKĻI, KAS ATGĀDINA PAR NEATKARĪBU
18. novembrī apritēs tieši 90 gadu, kopš Rīgā tika atklāts Brīvības piemineklis. SestDiena lūkojās, vai līdzīgi monumenti ir arī citās pasaules valstīs, konstatējot – jā, ir, taču lielākoties tajās, kur neatkarības iegūšana bijusi saistīta ar politiskām un militārām peripetijām. Savukārt valstīs, kuras savu neatkarīgo statusu no senseniem laikiem uztvērušas kā pašsaprotamu, tādu nav
TĒMA. VECAIS JAUNAIS SUPERPRODUKTS – SĒNE
Sēņu sezona dabā Latvijā tā kā beigusies, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka pie tām nav iespējams tikt svaigā veidā – nu jau izveidojušies vairāki uzņēmumi, kas pievērsušies to audzēšanai. Sēnes atkal ir modē un to pielietojums – ļoti dažāds!
LAIKA MAŠĪNA. AMERIKĀŅU STUDENTU SLEPENĀ DZĪVE
Pirms 275 gadiem Viljamsbērgā tika nodibināta Ziemeļamerikā pirmā slepenā koledžas studentu brālība
IZPĒTĪTS. JAUNĀKAS, VESELĪGĀKAS, PIEVILCĪGĀKAS
Sievietes ar taisniem, spīdīgiem matiem citu sieviešu skatījumā ir gan skaistākas, gan arī izskatās jauneklīgākas un veselākas