Taču jautājums, protams, paliek, un tas ir visnotaļ nopietns. Ne tāpēc, ka runa par miljoniem un, kopumā ilgākā laika periodā ņemot, droši vien miljardiem eiro no nodokļu maksātāju naudas. Jau daudz interesantāk ir mēģināt uz to atbildēt, ņemot vērā kontekstu un atskatoties dažus desmitus gadus atpakaļ laikā, kad ne vienai valstij vien bija nacionālās aviokompānijas. Tagad tādu palicis pavisam nedaudz… Par ko tas liecina – ka esam priekšā citiem un, iespējams, rīkojušies pat apdomīgāk un gudrāk vai, tieši otrādi, – atpaliekam un līdz galam nesaprotam, kā šī sfēra darbojas?
Lūk, tas ir īstais jautājums, par kuru vērts domāt ne tikai pēdējā piešķirtā trīsdesmit miljonu aizdevuma, bet vēl daudz plašākā kontekstā.
Gluži tāpat kā par kodolenerģiju. Vienu brīdi tā tika kolektīvi uzskatīta par sliktāko enerģijas ieguves veidu pasaulē, kas sēj vienu vienīgu ļaunumu un nevienam nenāk par labu. Nu domas jau atkal ne vienam vien sliecas citā virzienā. Kam ir taisnība – atbalstītājiem vai noliedzējiem?
Rakstnieks Māris Bērziņš par šo interesanto un cilvēkam tik raksturīgo spēju strauji mainīt savu viedokli uz pavisam pretējo, ņemot vērā jau varbūt pavisam citus argumentus, sarunā ar SestDienu šonedēļ saka tā: «Jā, tas ir visiem raksturīgi. Vismaz es pie sevis pamanu, ka apskatu kādu lietu un secinu: šī lieta ir tāda. Bet pēc brīža padomāju – nē, no otras puses var arī pavisam citādāk to aplūkot. Tad apmulstu – varbūt vispār par to nerunāt?»
Un te nu gribas piebilst – nē, labāk tomēr runāt. Pat ja pašam drusku kauns par savu svārstīšanos un nostājas maiņu. Galu galā ne jau velti mēdz teikt, ka patiesība mēdz dzimt tieši diskusijās. Argumenti no vienas puses, pārliecība no otras, un, kas zina, varbūt tieši mēs būsim pirmie, kas atradīs to vispareizāko un labāko risinājumu un ceļu?
Lai mums izdodas, un ne tikai slavenajā un, iespējams, daudziem jau krietni apnikušajā airBaltic jautājumā.
Šīs nedēļas, 24.-30. aprīļa, žurnālā SestDiena lasiet:
SESTDIENAS SALONS. GŪTENMORGENA BRĪVGRĀMATA
Māris Bērziņš uzrakstījis romānu par patību un kaķiem
KURAM TAS RŪP? PASĪVAIS SODS PAR BĒRNU RADĪŠANU
Aprēķini apliecina atšķirību starp strādājošas un nestrādājošas sievietes sociālajām iemaksām
PASAULĒ. LIDSABIEDRĪBAS EIROPAS DEBESĪS
Vēl 90. gadu sākumā gandrīz visām Eiropas valstīm bija savas nacionālās lidsabiedrības. Līdz mūsdienām šādu lidsabiedrību skaits Eiropā ir ievērojami sarucis
FOKUSĀ. VAI KODOLENERĢIJA ATKAL MODĒ?
Apritot 40 gadiem kopš katastrofas Čornobiļas atomelektrostacijā un pieņemoties spēkā enerģētiskajai krīzei, kas saistīta ar ASV/Izraēlas un Irānas militāro konfliktu, aizvien biežāk gan Eiropā, gan citur pasaulē dzirdami mudinājumi pēc iespējas drīzāk no fosilā kurināmā pārorientēties ne tikai uz saules, ūdens vai vēja nodrošināto enerģiju, bet arī kodolenerģijas iegūšanu
TUVPLĀNĀ. BASKETBOLS KĀ ATKARĪBA
Basketbola klases dibinātājs Kristaps Kozlovskis par to, kā noturēt vecāku ambīcijas, kā izaudzināt labus spēlētājus apstākļos, kad jaundzimušo skaits arvien samazinās, un par ASV studentu sporta piedāvātajiem miljoniem
LAIKA MAŠĪNA. BAVĀRIEŠU ALUS STANDARTS
Pirms 510 gadiem Bavārijas hercogistē tika pieņemts likums par alus standartu, kas noteica, ka šim dzērienam jābūt brūvētam tikai no miežiem, apiņiem un ūdens, bez jebkādām citām piedevām
TEĀTRIS. SKAISTĀS SEJAS LĀSTS
Liepājas teātra izrāde Neglītenis modelē nereālu situāciju, kad plastiskās ķirurģijas sasniegums – izcili skaista seja – kļūst par masveida preci
IZPĒTĪTS. DOMĀŠANAS 10 NOKRĀSAS
Iedzimti un arī iemācīti domāšanas veidi ietekmē cilvēku rīcību, un visspilgtāk izpaužas saspringtās situācijās