Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +9 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 10. aprīlis
Anita, Anitra, Zīle, Annika

Undīne Adamaite

Tu dari, ko gribi, es mālēšu

Ja mani nepamana, tas nozīmē, ka esmu nostrādājis labi, mēdzis teikt gleznotājs, teātra un kino scenogrāfs Laimdonis Grasmanis (1916-1970). Būt nepamanītam, īstam aizkadra meistaram, nepelnīti izvērties arī par paša likteni. Mākslinieks ir radījis neskaitāmas vizuālas zīmes, kuras atpazīst ikviens, kurš kaut nedaudz interesējas par latviešu kino un teātra vēsturi, bet Laimdoņa Grasmaņa vārdu kā autoru droši vien nosauks tikai retais.

Notiek Latvijas izrāžu skate

Latvijas Jaunā teātra institūts sadarbībā ar valsts un neatkarīgajiem teātriem no 24. līdz 26. maijam rīko Latvijas izrāžu skati, kas jau divpadsmito reizi pulcēs ārvalstu teātru producentus, festivālu direktorus, režisorus, kritiķus un citus nozares profesionāļus.

MB: «Rets, rets godīgums»

Mihails Barišņikovs. Roberts Vilsons. Vaclavs Ņižinskis - šādu vienreizēju mākslas ģēniju satuvinājumu, pieskaņojoties augusta zvaigžņu lietum, no 3. līdz 9. augustam piedāvās piecas iestudējuma Vēstule cilvēkam izrādes Latvijas Nacionālajā operā. Tā ir pasaulslavenā režisora Roberta Vilsona izrāde, kuras pamatā - par XX gadsimta labāko dejotāju dēvētā iezīmīgā avangarda mākslas pārstāvja Vaclava Ņižinska dienasgrāmata, kuru uzvedumam adaptējis Derils Pinknijs.

Pilnvērtīgi Nacionālais vēstures muzejs Rīgas pilī varētu atgriezties ap 2024. gadu

Pēc gandrīz divu gadu darba noslēgusies Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pamatekspozīcijas izveide pagaidu mājvietā Brīvības bulvārī 32, uz kuru muzejs pārcēlās pēc ugunsgrēka Rīgas pilī 2013. gada jūnijā. "Nav nelaimes bez veiksmes. Ja nebūtu ugunsgrēka pilī, mēs pils restaurācijas sākumā dabūtu vairākus gadus iziet ārā un vairākus gadus dzīvotu bez ekspozīcijas," saka Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte.

Intervija ar somu dzejnieci Heli Lāksonenu. Kad Heli smei(4)

"Es nekādā ziņā nevarētu rakstīt somu literārajā valodā. Man tajā nenāca ārā dzejoļi," saka viena no populārākajām dzejniecēm Somijā Heli Lāksonena. Guntars Godiņš, atdzejojot viņas dialektā rakstītos dzejoļus, radījis jaunu valodu – Heli valodu

Tā ir visīstākā savu spēju un iespēju revīzija

Pēc gandrīz divu gadu darba noslēgusies Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pamatekspozīcijas izveide pagaidu mājvietā Brīvības bulvārī 32, uz kuru muzejs pārcēlās pēc ugunsgrēka Rīgas pilī 2013. gada jūnijā. «Nav nelaimes bez veiksmes. Ja nebūtu ugunsgrēka pilī, mēs pils restaurācijas sākumā dabūtu vairākus gadus iziet ārā un vairākus gadus dzīvotu bez ekspozīcijas,» saka Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte. Muzeju viņa salīdzina ar vienādmalu trīsstūri - muzejs krāj un glabā, pēta un to, ko ir izpētījis, atdod atpakaļ sabiedrībai.

Jaunnedēļ - arhitektūras nedēļa

Sagaidot Latvijas Arhitektūras gada balvas pasniegšanas ceremoniju, nākamā nedēļa (16.-22. maijs) tiek pasludināta par Arhitektūras nedēļu. Tās programma paredzēta ikvienam, kurš interesējas par Latvijas arhitektūras jaunākajiem sasniegumiem un pasaules arhitektūras tendencēm.

Skaistule ar kameru

Lī Milleres dzīves pietiktu vairākām filmām – izstāžu zāle Martin-Gropius-Bau atklāj viņu kā modeli, sirreālistu mūzu un kara fotožurnālisti

Saruna ar restauratori Lieni Mucenieci. Roka uz gleznas pulsa

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs nav tikai restaurētā ēka vai tās galvenie varoņi – mākslas darbi. Tie ir reāli cilvēki, kas tur ikdienā strādā. Pašaizliedzīgi un ambiciozi. KDi iepazīstina ar četriem no viņiem

Saruna ar bibliotekāri Allu Sidorinu. Saturs ar ainavu(1)

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs nav tikai restaurētā ēka vai tās galvenie varoņi – mākslas darbi. Tie ir reāli cilvēki, kas tur ikdienā strādā. Pašaizliedzīgi un ambiciozi. KDi iepazīstina ar četriem no viņiem  

Vai lampai ir apziņa?

Nīderlandiešu dizaina avangardists Joriss Lārmans: šķēršļu vietā vienmēr redzu iespējas

Svina garša - līdz sāpēm izcili

Literātu profesionālās melnbaltās krāsas noskaņās vakar, 21. aprīlī, Spīķeru koncertzālē (Ingas Žoludes scenārijs) notika Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonija, kurā tika paziņoti un apbalvoti laureāti, sveikts speciālbalvas ieguvējs dzejnieks un atdzejotājs Uldis Bērziņš par nozīmīgu ieguldījumu pasaules kultūrtekstu latviskošanā, no senislandiešu valodas atdzejojot Eddas dziesmas, godināts mūža balvas ieguvējs Jānis Rokpelnis par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā, radot augstvērtīgus literāros darbus dzejā, prozā un atdzejā.

Sveikti gaismas nesēji novados

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē 19. aprīlī apbalvoti konkursa Pagasta bibliotekārs - gaismas nesējs uzvarētāji. Šogad balvu Kurzemes reģionā saņēma Kuldīgas novada Pelču pagasta bibliotēkas vadītāja Daina Girvaite. Gaismas nesējas tituls Latgalē aizceļoja uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta bibliotēku, kur jau 34 gadus strādā Erna Ulase.

Kas strinkšķina tavas stīgas?

Hieronīms Boss saistībā ar 500 gadiem kopš aiziešanas – cerams, ne gluži ellē – nu ir izpētīts līdz pēdējam neradījumam un piedzīvo daudzpusīgu piemiņas gadu, sākot no gleznu projekcijām Hertogenbosas tirgus laukumā līdz skrupulozai starptautiskas komandas zinātniskajai izpētei

Pēteris Krilovs iestudē Dailē

Sarežģītos apstākļos tapis režisora Pētera Krilova iestudējums Lielā melu burtnīca (Agotas Kristofas darba oriģinālais nosaukums - Piezīmju burtnīca). Pirmizrāde - šovakar, 23. martā, Dailes teātra Mazajā zālē. Dailes teātris informē, ka aktieris Dainis Grūbe veselības stāvokļa dēļ izrādes Lielā melu burtnīca aktieru sastāvā neatgriezīsies.

Inese Zandere: Viss, ko tu domā, ir tava dienasgrāmata(8)

Visus Ineses Zanderes pēdējā laikā radītos un topošos darbus vienā intervijā apskatīt nemaz nav iespējams. No visa radošā izvirduma KDi izvēlējās vaicāt par tikko izdevniecībā Neputns izdoto literāro dienasgrāmatu Kuģa žurnāls un libretu Ērika Ešenvalda operai Iemūrētie, kas pirmizrādi Latvijas Nacionālajā operas un baleta teātrī piedzīvos 19. maijā.

Melns uz balta - labākie valodā

Latvijas Literatūras gada balvas žūrijas priekšsēdētāja Anda Baklāne nemaz neslēpj, ka lēmumi netika pieņemti vienprātīgi. Pēdējā tikšanās reizē žūrija gājusi mājās «ļoti saplēsusies», ar izvirzītiem ultimātiem un sāpi katram par savu nominācijās neiekļuvušo rakstnieku.

Atgriežas mājās kā rokzvaigzne

Izskatās, ka tūlīt nesīs Tutanhamonu, draudzīgi pasmejas viens no astoņiem (!) operatoriem. «Vēl 10 minūtes jāpagaida. Smaga mums tā meitene,» solīdajam preses pārstāvju pūlītim saka Latvijas Nacionālā muzeja direktore Māra Lāce un pakāpjas malā. «Jūs jau šeit esat otrā zvaigzne aiz Cūkas,» direktori uzmundrina kāda jauna žurnāliste. Mārai Lācei ar humora izjūtu viss ir kārtībā. Un tur Viņa beidzot nāk, t. i., brauc, firmas Megadžouls vīru stumta. Bezkaislīgi vērdamās tālumā, noslēpusi skatienu zem lielajām ausīm.

Rozentāla pīlādžu sarkanais(7)

Gleznotājam Janim Rozentālam riebās "jau gatava, sagremota barība, raiba tirgus prece un vispasaules cienītās banālības". Šogad gan Latvijas, gan UNESCO kalendārā kā svinama diena ir atzīmēta viņa 150. dzimšanas diena 18. martā.

«Nīcā un Bārtā brunči sarkani plīv»

Ar šo Jāņa Petera dzejas rindiņu Raimonda Paula dziesmai Kurzeme Diena informē, ka Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centrs aicina piedalīties pasākumos, kas stāstīs, rādīs un praktiski mācīs par Kurzemes tautastērpu brunčiem. 24. februārī plkst. 16 Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centrā Kūrmājas prospektā 16/18 notiks saruna Kurzemnieku brunči un atklās ekspresizstādi Brunči - tautastērpa vizītkarte, kas ļaus izvērtēt brunču aušanas prasmes dažādos laikos.