Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Undīne Adamaite

Kā pasaule varēja viņus nepazīt?

Baltijas valstu kopizstāde Parīzē Orsē muzejā Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs ļauj atklāt pēdējo XIX gadsimta glezniecības terra incognita

Patvērums un vientulība(2)

Lugāno, Šveicē, 15. jūnijā tika atklāta jaunā Raiņa un Aspazijas muzeja Kastaņolā ekspozīcija Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici. Oficiālās uzrunas ar svētku noskaņu vairoja Cīrihes latviešu kora Balts un draugu kora Chor Inter Kulture dziedātāji diriģentes Lāsmas Kuplās vadībā un tautas deju kolektīva Ramtai dejotāji Jāņa Vinklera vadībā.

"Tajā brīdī viss aiziet malā"

"Zied pļavas, zied labība, zied kartupeļi, zirņi un pupas, un klāt ir Jāņi – lielais ziedēšanas laiks, jo Jānis katru gadu atved ziedu vezumu – pa saujai katram, lai zied visa pasaule. Šogad festivāla kodols ir Jāņu tradīcijas: pušķošana, vainagu pīšana, līgošana un aplīgošana, jāņuzāļu lasīšana un kaisīšana, jāņuguņu darināšana, iedegšana, Jāņu siera gatavošana, alus darīšana utt. Katrā novadā, pagastā, ciemā, sētā, dzimtā šīm tradīcijām ir savas īpatnības, bet festivāla Baltica kopīgais prieks, kas izdziedāts, izdejots vai vienkārši sajusts kopā ar tā dažādajām norisēm gan pašmāju, gan starptautiskajā kontekstā, ir labs pamats Jāņu tradīciju pilnvērtīgai dzīvei šodienā,» saka folkloras festivāla Baltica vadītāja Māra Mellēna, piesakot šī gada festivāla galveno tēmu – Ziedēšana. Jāņi. Vasaras saulgriežus sagaidot, no 16. līdz 21. jūnijam vienpadsmito reizi Latvijā notiek Starptautiskais folkloras festivāls Baltica, kas kopā pulcē 4000 dalībnieku: 233 folkloras kopas, etnogrāfiskos ansambļus, folkloras deju kopas un kapelas, ārvalstu viesus no Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Gruzijas, ASV, Polijas, Dienvidkorejas un Ķīnas.

Bārbija tautastērpā

Ekskursija autoru pavadībā izstādē Latvijas gadsimts Latvijas Vēstures muzejā

Neizlikties, ka nekas tāds nav noticis

Izlasījuši šo grāmatu, esmu pārliecināta, jūs citām acīm paskatīsities uz svešiniekiem tramvajā, darba biedriem, garāmgājējiem. Ja nu viņi pārdzīvojuši ko līdzīgu... Cilvēks spēj izturēt tik daudz.

Latvijas nacionālās enciklopēdijas redaktors: Neiesim slinklasītāju pavadā

Pašlaik esam situācijā, kad jābažījas nevis par to, vai atradīsim ziņas, bet kura no plašā klāsta, ko mums piedāvā tīmeklis, būs īstā, ticamā informācija, – intervijā Undīnei Adamaitei atzīst Latvijas nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis.

Dons Paskvāle – "komisks un rūgtuma pilns šedevrs"

Gaetāno Doniceti opera Dons Paskvāle – viena no XIX gadsimta komiskās operas spožākajām virsotnēm, kas balstīta belkanto tradīcijās ar krāšņām koloratūrām, izsmalcinātiem ansambļiem un prasa vokāli meistarīgu un saliedētu solistu sastāvu. Pateicoties visu iestudējumā iesaistīto solistu labajai humora izjūtai un entuziasmam, lielu uzmanību darba procesā esam veltījuši tēlu attiecībām un spilgtu raksturu izveidei. Šī ir opera, kas ļauj izrauties no ikdienas nopietnības un ar nelielu ironijas devu pasmieties par notikumiem un cilvēku raksturiem, kas palikuši nemainīgi arī XXI gadsimtā," sezonas pēdējo pirmizrādi 24. maijā piesaka Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš.

Siera kūka un Oda priekam

Māksla nav dzīves sastāvdaļa, bet pati dzīve, pierāda botāniķa Deivida Gudala eitanāzija

Aprobežosimies ar maksimumu

Iznācis bilingvālais (Lībiešu/angļu) trīs lībiešu dzejnieku kopkrājums Trilium/Trillium

Radi kopā ar Katrīnu Neiburgu

Ikviens aicināts atstāt savu šībrīža video nospiedumu un piedalīties nebijušā mākslinieces Katrīnas Neiburgas veidotā videoklipā latviešu tautasdziesmai Pūt, vējiņi.

Gan Ulmaņa portrets, gan matadata(1)

"Tas ir visaizraujošākais, kas vien var būt, – ieraudzīt vēsturi šodienā un vienlaikus redzēt savu vietu vēstures plūdumā. Saprast kopsakarības – izprast, kāpēc mēs domājam tā, kā domājam." Fragments no vēsturnieka Imanta Cīruļa vadītās ekskursijas ekspozīcijā Latvijas gadsimts

Meklējiet vīrieti jeb Francūzis mīl Rīgu

Eksotiski citāda un galīgi traka – tāda sākumā, īpaši uz Latvijas simtgades filmu fona, šķiet franču izcelsmes režisora, mūziķa, fotogrāfa un nomada Siegfried mākslas filma Rīga (dublis 1), kas 14. maijā Splendid Palace piedzīvos Latvijas pirmizrādi.

Nekad citur neaizbrauksi(1)

Lai latviešu aprīlis Parīzē un Londonā nepaliktu tikai kā vienreizīgs, skaists sapnis

Londonas grāmatu tirgus dienasgrāmata(10)

Dienasgrāmatu pēdējo reizi rakstīju apmēram septiņu astoņu gadu vecumā, kad abām ar māsu bija praktiski kopīga pagalma dzīve, un arī dienasgrāmata bija kopīga. Nevainīgi sirsnīgā naivumā bijām sadalījušas, ka viena raksta vienu dienu, otra - nākamo. Par abām. Pieaugām, ieraksti kļuva aizvien neregulārāki, domas - atsevišķākas un personiskākas, un dienasgrāmata pačibēja.

Anglija bij’ atslēgta(5)

No 10. līdz 12. aprīlim norisinās Londonas grāmatu tirgus, kurā par goda viesu valstīm (Market Focus Countries) šogad izvēlētas Latvija, Lietuva un Igaunija. Devītais aprīlis. Britu bibliotēkas Zināšanu centrs. Piecpadsmit minūtes pirms plkst. 19 situācija ir visai nokaitēta. Uz pasākumu Būt baltietim: ietekmju krustcelēs, kurā sagaidāma tikšanās ar Noru Ikstenu, lietuviešu zināmāko rakstnieci Kristīnu Sabaļauskaiti un igauņu rakstnieku un izdevuma Sirp redaktoru Mihelu Mutu, ir sanākuši vairāk cilvēku, nekā pietiek vietas.

LALIGABA dzejas lasījumi

Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30 4. aprīlī plkst. 18 norisināsies Latvijas nozīmīgākā ikgadējā notikuma literatūras nozarē Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) dzejas lasījumi.