Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Undīne Adamaite

Kas strinkšķina tavas stīgas?

Hieronīms Boss saistībā ar 500 gadiem kopš aiziešanas – cerams, ne gluži ellē – nu ir izpētīts līdz pēdējam neradījumam un piedzīvo daudzpusīgu piemiņas gadu, sākot no gleznu projekcijām Hertogenbosas tirgus laukumā līdz skrupulozai starptautiskas komandas zinātniskajai izpētei

Pēteris Krilovs iestudē Dailē

Sarežģītos apstākļos tapis režisora Pētera Krilova iestudējums Lielā melu burtnīca (Agotas Kristofas darba oriģinālais nosaukums - Piezīmju burtnīca). Pirmizrāde - šovakar, 23. martā, Dailes teātra Mazajā zālē. Dailes teātris informē, ka aktieris Dainis Grūbe veselības stāvokļa dēļ izrādes Lielā melu burtnīca aktieru sastāvā neatgriezīsies.

Inese Zandere: Viss, ko tu domā, ir tava dienasgrāmata(8)

Visus Ineses Zanderes pēdējā laikā radītos un topošos darbus vienā intervijā apskatīt nemaz nav iespējams. No visa radošā izvirduma KDi izvēlējās vaicāt par tikko izdevniecībā Neputns izdoto literāro dienasgrāmatu Kuģa žurnāls un libretu Ērika Ešenvalda operai Iemūrētie, kas pirmizrādi Latvijas Nacionālajā operas un baleta teātrī piedzīvos 19. maijā.

Melns uz balta - labākie valodā

Latvijas Literatūras gada balvas žūrijas priekšsēdētāja Anda Baklāne nemaz neslēpj, ka lēmumi netika pieņemti vienprātīgi. Pēdējā tikšanās reizē žūrija gājusi mājās «ļoti saplēsusies», ar izvirzītiem ultimātiem un sāpi katram par savu nominācijās neiekļuvušo rakstnieku.

Atgriežas mājās kā rokzvaigzne

Izskatās, ka tūlīt nesīs Tutanhamonu, draudzīgi pasmejas viens no astoņiem (!) operatoriem. «Vēl 10 minūtes jāpagaida. Smaga mums tā meitene,» solīdajam preses pārstāvju pūlītim saka Latvijas Nacionālā muzeja direktore Māra Lāce un pakāpjas malā. «Jūs jau šeit esat otrā zvaigzne aiz Cūkas,» direktori uzmundrina kāda jauna žurnāliste. Mārai Lācei ar humora izjūtu viss ir kārtībā. Un tur Viņa beidzot nāk, t. i., brauc, firmas Megadžouls vīru stumta. Bezkaislīgi vērdamās tālumā, noslēpusi skatienu zem lielajām ausīm.

Rozentāla pīlādžu sarkanais(7)

Gleznotājam Janim Rozentālam riebās "jau gatava, sagremota barība, raiba tirgus prece un vispasaules cienītās banālības". Šogad gan Latvijas, gan UNESCO kalendārā kā svinama diena ir atzīmēta viņa 150. dzimšanas diena 18. martā.

«Nīcā un Bārtā brunči sarkani plīv»

Ar šo Jāņa Petera dzejas rindiņu Raimonda Paula dziesmai Kurzeme Diena informē, ka Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centrs aicina piedalīties pasākumos, kas stāstīs, rādīs un praktiski mācīs par Kurzemes tautastērpu brunčiem. 24. februārī plkst. 16 Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centrā Kūrmājas prospektā 16/18 notiks saruna Kurzemnieku brunči un atklās ekspresizstādi Brunči - tautastērpa vizītkarte, kas ļaus izvērtēt brunču aušanas prasmes dažādos laikos.

Sociāli atbildīgākais kinofestivāls

Berlīnes kinofestivāla noslēguma ceremonijā sestdien, 20. februārī, festivāla galveno balvu Zelta lācis saņēmusi itāļu režisora Džanfranko Rozi dokumentālā filma Fuocoammare/Uguns jūrā, kas vēsta par bēgļu krīzes pārņemto Lampedūzas salu.

Sāk muzeja metu konkursu

Ar Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) metu konkursam izvēlēto ārvalstu arhitektu ierašanos Rīgā 2016. gada 18. februārī sācies muzeja metu konkurss. Vizītē arhitekti iepazinās ar galvaspilsētas arhitektūru un pilsētplānošanas stratēģiju, konkursa nolikumu un muzeja koncepciju. Ārvalstu arhitektus interesēja Skanstes apkaimes kopējā attīstība un atsevišķi - tās finanšu un sabiedriskās daļas New Hanza City, kurā atradīsies muzejs, attīstības plāni.

Ejiet, neliecieties par mani ne zinis

«Nosaucot segvārdu «Ilmārs Blumbergs», pirmkārt, nāk prātā viņa prasīgums pret sevi un citiem, pat nežēlība, pedantisms, nopietnība un iedziļināšanās spējas. Tikai uzmanīgam vērotājam atklāsies neparasts jūtīgums, maigums, labvēlība un brīnišķīgs humors. Blumbergs ir nesavienojamība. Blumbergs ir noslēpums.

Eksperimentālās filmas

Ievas Balodes analogo mediju izstādes Neredzamie attēli ietvaros 10. februārī plkst. 18 Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā autore aicina skatītājus uz sarunu ar Londonā dzīvojošo analogā kino mākslinieku Karelu Dūingu un lietuviešu mākslinieku Vītautu Jozenu. Saruna tiks veltīta analogajam attēlam, īpaši analogajai kinofilmai kā mākslas medijam, kas stāv līdzās digitālajam attēlam ne tikai kā tās priekštecis, bet kā daudz apzinātāks medijs, kas attēlu pēta kā psihisku, politisku un estētisku parādību.

Nacionālais teātris beidzot «padevies»

Žigulīšu un moskviču jūra stāvvietā. Druvienas estrādē nav, kur adatai nokrist. Cilvēki sēž ne vien uz soliem, bet izkārtojušies arī uz deķīšiem. Jāņu vainagiem izpušķotas kolhoza govis ar numuriem uz sāniem. Daudzi to atceras kā vienu no sava laika kultūras svētceļojumiem, kas sagādāja daudz prieka un kopības gara.

«Man gribējās uztaisīt spēka istabu»

Īpaši Tatjanas Krivenkovas jaunie darbi iedarbojas, ienākot no ielas šļuras. Visas sajūtas un domas iet pretējā virzienā gravitācijai - mitru dūraiņu un smagu ziemas apavu piezemētībai. Māksliniece pieklājīgi pabrīdina, ka aizkavēsies ceļā, un ļauj vēl kādu brīdi pašūpoties nereālajā starpstāvoklī starp fizisko un kādu citu pasauli, kura viņas izstādē vāji (obligāti ar mazo burtu, piekodina māksliniece) ir teju ar roku sataustāma.

Vilnis Vējš: Nealkstu dot padomus(23)

"Es uzskatu, ka cenšos izvairīties no graujošas un indīgas kritikas. Tāpēc, ka man tā ir nepatīkami rakstīt un ļauties komentāru stila asprātību plūdiem arī neliekas cienīgi," saka mākslas kritiķis Vilnis Vējš

No maiga vējiņa liepu lapās līdz ērgļa nāvei(7)

Man tas bija ļoti svarīgi pabeigt tulkojumu vēl vecajā, īstajā jubilejas gadā, rāmā jaunā gada janvāra pēcpusdienā Aspazijas Dubultu mājā sanākušajiem teica atdzejotāja Olga Pētersone. Dzejniece šeit nodzīvoja 14 gadus pēc Raiņa nāves.

No maiga vējiņa liepu lapās līdz ērgļa nāvei

Man tas bija ļoti svarīgi pabeigt tulkojumu vēl vecajā, īstajā jubilejas gadā, rāmā jaunā gada janvāra pēcpusdienā Aspazijas Dubultu mājā sanākušajiem teica atdzejotāja Olga Pētersone. Dzejniece šeit nodzīvoja 14 gadus pēc Raiņa nāves.

Janis Rozentāls pašu un UNESCO kalendārā(2)

Cerot, ka līdz ar jaunu kalendāra lapu Aspazijas un Raiņa rakstīto ar atvieglotu nopūtu nenoliksim atpakaļ plauktos kā padarītu darbu līdz nākamajai apaļajai jubilejai, iesācies cita Latvijas nacionālās kultūras stūrakmeņa daudzināšanas gads. Janim Rozentālam – 150. Viņa glezna Pēc dievkalpojuma (No baznīcas, 1894) iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

Jautāju sev - kas ir mans Austras koks?

«Vieni sacīja: «Tā nemaz nav luga,» - un nav arī. Dramatiska poēma, dziedājums, kur nav klasiskā konflikta, ko Auseklis apzīmēja par «divu patiesību škēpošanos». Tas iezibsnī tikai atsevišķos skatos. No drāmas teorijas un tehnikas Māra Zālīte nezina nenieka, un nav arī gaidāms, ka viņa sāks studēt veco Freitāgu vai, teiksim, Anikstu.

Slavenības kā sumbri savvaļā(4)

Vēl līdz janvāra beigām Berlīnē skatāma ievērojamā mūzikas fotogrāfa Antona Korbeina retrospekcija – dziļš ieskats viņa īpašajā un grūti sajaucamajā glamūra noārdīšanā