Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Var ietekmēt teju ikvienu orgānu sistēmu

Koronavīrusa simptomi un ārstēšana katram pacientam var atšķirties, tomēr nu jau kļuvis skaidrs, ka Covid-19 organismā var atstāt nopietnas sekas arī ilgāku laiku pēc tā pārslimošanas. Pat tie, kuri slimību pārcietuši vieglā formā, var ilgstoši just sagurumu, nespēku, nespēju koncentrēties, apetītes zudumu u. tml. Zinātnieki atklājuši, ka vīruss var negatīvi ietekmēt teju ikvienu organisma sistēmu.

Tiesa, pētījumi turpinās, un, lai secinātu ko vairāk par šo seku atgriezeniskumu vai neatgriezeniskumu, nepieciešams laiks, tāpēc patlaban veselības aprūpes speciālistu sniegtie ieteikumi, kā atkopties pēc pārslimota Covid-19, balstās tajā, kas ir zināms šobrīd. Rehabilitācijas programmas koronavīrusu izslimojušajiem sākuši piedāvāt gan Latvijas rehabilitācijas centri, gan atsevišķi veselības centri un poliklīnikas, tomēr daudz kas, lai sekmīgi atgūtu spēkus un veselību, atkarīgs arī no cilvēka paša. 


Plaušas

Vienas no biežākajām komplikācijām, kas par sevi liek manīt arī pēc vīrusa izslimošanas, saistās ar dziļo elpceļu, sirds un asinsvadu, kā arī psihoemocionālajiem sarežģījumiem, stāsta Benu aptiekas uzrunātais pulmonologs Dr. Viesturs Šiliņš. Visizplatītākās ir elpceļu komplikācijas ar ilgstošu klepu un elpas trūkumu, tomēr atšķirībā, piemēram, no gripas komplikācijām, kuru laikā veidojas krēpas un ir bronhu spazmas, Covid-19 raksturīgāki ir bojājumi dziļajos elpceļos – t. s. alveolās un parenhīmā, skaidro ārsts. Otra biežākā komplikāciju grupa ir nespēks fiziskas slodzes laikā, kas ir saistīts ar sirds metabolisma traucējumiem. Savukārt trešā grupa ir cilvēki, kuri pēc Covid-19 izslimošanas cieš no liela satraukuma, emocionālā diskomforta vai pat bailēm. Šiliņš norāda, ka bieži novērojams vairāku komplikāciju kopums, līdz ar to atlabšanas laikā mediķi vērtē katra pacienta individuālo stāvokli, to skatot arī kontekstā ar citām viņa slimībām. Taču jebkurā gadījumā atlabšanas procesā ļoti nozīmīgs ir katra pacienta ieguldījums.

Eksperts uzsver – ārsts var palīdzēt ar padomu un zālēm, bet visvairāk savas atveseļošanās labā var paveikt cilvēks pats.

Šiliņš stāsta, ka pacienti ar asinsrites traucējumiem (tostarp ar infarktpneimoniju) līdz trim mēnešiem nelielās devās lieto asins šķidrinātājus, kā arī sirds metabolisma un ritma preparātus. Savukārt pacientiem, kuri pēc Covid-19 izslimošanas izjūt paaugstinātu trauksmi, bailes, miega traucējumus un citas emocionālā diskomforta pazīmes, var tikt ieteikti atslābinoši vingrinājumi vai arī atsevišķos gadījumos – specifiski medikamenti. 

Tikmēr plaušu komplikāciju sakarā svarīgi ir elpošanas vingrinājumi, kas atjauno elpošanas muskulatūras funkciju, uzlabo plaušu ventilāciju un atvieglo elpošanas sistēmas darbu. Šo vingrinājumu kompleksi izdarāmi vismaz reizi dienā, bet vismaz piecas reizes dienā vajadzētu veikt 2–3 dziļas elpas ievilkšanas un maksimāli straujas izelpas, iesaka Šiliņš.

Pulmonologs gan norāda, ka šoreiz nevajadzētu izmantot Buteiko elpošanas vingrinājumu kompleksu, jo tas saistīts ar ilgstošu elpas aizturēšanu, kas Covid-19 atlabšanas laikā nav vēlama.

Euroaptiekas uzrunātā eksperte, fizioterapijas klīnikas SPARS vadītāja un fizioterapeite Līga Līdumniece-Šulce stāsta, ka viens no galvenajiem vingrinājumiem ir elpošana caur diafragmu. Viena roka jāuzliek uz krūšu kurvja, otra – uz vēdera. Veicot ieelpas, augšējā roka nedrīkst kustēties, kustas tikai apakšējā. Ieelpa jāveic, piemēram, trīs sekundes ar vēderu, tam kārtīgi piepūšoties. Arī izelpa jāveic ar vēderu, taču tai jābūt garākai – aptuveni sešas sekundes. Fizioterapeiti var ierādīt arī citus elpošanas vingrinājumus, ko var veikt gan pēc slimošanas ar Covid-19, gan profilaktiski.

Lai gan pandēmijas laikā organisma aizsargspējas palīdz uzturēt arī silta šķidruma dzeršana (vismaz 2 l dienā), atlabstot no izslimota koronavīrusa, nebūtu ieteicamas t. s. krūšu tējas – māllēpe, ceļmallapa, Islandes ķērpis un citas rūgtvielas saturošas tējas, jo tās veicina bronhu gļotu dziedzera darbību, norāda Šiliņš. Viņš skaidro: Covid-19 gadījumā pie vīrusa pneimonijas vairāk novērojamas nevis bakteriālas komplikācijas, bet gan parenhīmas bojājumi, un gļotu dziedzeris šoreiz nav tik ļoti iesaistīts. Ja pacients dzer rūgtās ''krūšu tējas'', gļotu dziedzeris strādā pastiprināti, rodas gļotas, kas no organisma ir jāizvada. Tad klepus vēl vairāk pastiprināsies, jo citu veidu, kā izvadīt to, kas ir elpceļos, cilvēkam nav.


Kustības

Pulmonologs uzsver – visiem Covid-19 pārslimojušajiem ir nepieciešams ilgāks laiks, lai no šī respiratorā vīrusa pilnībā atlabtu. Priekšlaicīga, pārlieku liela fiziskā aktivitāte var novest pie komplikāciju pastiprināšanās. Arī Euroaptiekas farmaceite Zane Melberga piekodina, ka strauji atsākt intensīvas fiziskās aktivitātes nedrīkst ne pēc vienas nopietnas slimības – it īpaši pēc gripas, angīnas, plaušu karsoņa, dažādām infekcijām. Pie ierastās slodzes jāatgriežas ļoti pakāpeniski pēc slimības izārstēšanas un pēc rehabilitācijas jeb atjaunošanās posma, kā arī ar ārsta atļauju. Melberga norāda, ka plaušu slimību gadījumos un pie slimībām ar drudzi un sāpēm locītavās no sportošanas kādu laiku jāatsakās vispār. Ja pēc šādām slimībām cilvēks nebūs pilnībā izveseļojies, atsākot treniņus, tiks radīta pārslodze sirds muskulim. Fizioterapeite Līdumniece-Šulce stāsta, ka, arī atsākot aktīvu dzīvesveidu, ir ļoti svarīgi nesniegties pāri noguruma līmenim un nepieļaut pārgurumu. ''Visa veida aktivitātes ieteicams sadalīt mazākās vienībās un atpūsties to starplaikos,'' viņa saka.

Atsākot aktīvu dzīvesveidu pēc saslimšanas ar Covid-19, Pasaules Veselības organizācija (PVO) iesaka vadīties pēc sajūtu mērauklas – ja savu fiziskā noguruma līmeni mērām 10 ballu skalā, kur 10 ir maksimāli iespējamais nogurums, tad pirmās sešas nedēļas pēc vīrusa izslimošanas nav ieteicams pārsniegt četras balles.

Pakāpeniski fiziskās aktivitātes daudzums jāpalielina, līdz atkal ir sasniegts PVO rekomendētais ikdienas minimums – 150–300 minūšu nedēļā vidējā intensitātē.


Sirds

Uz sirdi nelāgu ietekmi var atstāt ne vien par strauju atsāktas fiziskās aktivitātes pēc Covid-19 izslimošanas, bet arī pati šī viltīgā slimība. Kardiovaskulāras problēmas pēc vīrusa pie kardiologa liek vērsties ne tikai jau esošiem sirds slimību pacientiem, bet arī cilvēkiem, kam nekad iepriekš sūdzību par sirdi nav bijis, arī gados jauniem, stāsta Mēness aptiekas uzrunātā Veselības centru apvienības kardioloģe Lauma Zābere. ''Jebkurš vīruss organismā meklē vājāko vietu. Vai pēc pārslimota Covid-19 sāksies sirds problēmas, atkarīgs no daudziem faktoriem – no cilvēka organisma, no inficēšanās smaguma u. c. Pašlaik grūti prognozēt, vai simptomiem, kas radušies pēc pārslimošanas, būs ilgtermiņa sekas. Tomēr, ja šī vīrusa rezultātā ir iegūts miokardīts vai infarkts, nākotnē var veidoties arī sirds mazspēja,'' saka ārste. 

Viņa skaidro, ka Covid-19 sirds veselību var ietekmēt gan tieši, gan netieši. ''Tieša ietekme vērojama tad, ja vīruss ir bojājis asinsvadu sieniņas iekšējo slāni jeb endotēliju un šie bojājumi izraisa traucējumus sirds asinsrites sistēmā, recēšanas sistēmā. Zinām, ka Covid-19 slimībai ir raksturīga trombu veidošanās plaušās, kas savukārt var būt par iemeslu insultam, stenokardijai vai infarktam. Ja vīruss ir skāris sirds muskuli, izraisot miokardītu, tas rada paātrinātu sirdsdarbību, nogurumu, reizēm pazeminātu asinsspiedienu vai paaugstinātu temperatūru. Savukārt netieša ietekme notiek caur simpātisko nervu sistēmu, un tā ir saistīta ar stresu, neziņu, bailēm, psihoemocionālu spriedzi vai pat depresiju, ko cilvēks pārdzīvo slimošanas laikā. Stresa izjušana var ne tikai paātrināt sirdsdarbību, tā ietekmē var paaugstināties arteriālais spiediens un pat veidoties aritmija,'' stāsta Zābere un aicina vīrusu pārslimojušajiem sniegt psiholoģisku atbalstu un rūpes arī atgūšanās posmā.

Ja cilvēkam jau ir kāda kardiovaskulāra diagnoze un nepieciešama ikdienas zāļu lietošana, ļoti svarīgi šīs ārsta izrakstītās zāles turpināt lietot, gan slimojot ar Covid-19, gan pēc tā izslimošanas. Kā norāda kardioloģe, divas sirds un asinsvadu ārstēšanai paredzētas zāļu grupas turklāt var pat labvēlīgi ietekmēt Covid-19 norisi – noteikti medikamenti, ko lieto sirds mazspējas un paaugstināta asinsspiediena gadījumā, neļauj vīrusam bojāt endotēliju, savukārt asins trombu šķaidītāji jeb antikoagulanti var atvieglot Covid-19 slimības gaitu. Vīrusu pārcietušiem pacientiem nereti izraksta arī beta blokatoru grupas medikamentus, ja vērojama tahikardija. 

Kardioloģe uzskata, ka nozīmīga palīdzība sirds un asinsvadu sistēmai (tāpat arī elpošanas sistēmai), lai atgūtos pēc pārslimota Covid-19, ir svaigs gaiss: ''Pāris stundu gara pastaiga svaigā gaisā var aizvietot skābekļa padeves ūsiņas, bet, ja vēl izdodas šādu pastaigu padarīt aktīvu, piemēram, nūjojot, tas jau būs tikpat efektīvi, kā saņemt skābekļa masku. Taču kustēties ar slodzi pēc slimošanas ir jāatsāk pakāpeniski. Orgānu sistēmām būs vajadzīgs laiks (pat vairāki mēneši), lai atgūtu iepriekšējo stāvokli.'' Zābere brīdina, ka fiziska slodze nav vēlama, ja paātrinātas sirdsdarbības cēlonis ir iekaisums. Tad tas vispirms jāizārstē. Ja pēc izslimota Covid-19 sirdsdarbība aizvien ir 100 un vairāk sitienu minūtē, ja joprojām ir elpas trūkums, nogurums un ja vakaros uzlec temperatūra, noteikti jāsazinās ar ģimenes ārstu. ''Šie simptomi ir jāatpazīst un jāizvērtē. Jo ātrāk tie tiks ārstēti, jo lielākas izredzes, ka sekas nebūs paliekošas. Citādi patiešām var iedzīvoties sirds mazspējā,'' saka Zābere. 


Uzturs

Atkopjoties no koronavīrusa, svarīgs ir arī uzturs. ''Slimojot ar Covid-19, it īpaši, ja slimības gaita ir smaga, organismā notiek noārdīšanās jeb kataboliskas reakcijas, tātad – augsts enerģijas patēriņš. Slimošanas laikā un veseļojoties organismam nepieciešamas barības vielas, kas dod enerģiju. Ja uzturs ir nepietiekams vai nepareizi izvēlēts, tas var negatīvi ietekmēt izveseļošanās izredzes. Jāņem vērā arī citi faktori, piemēram, mazkustīgums slimošanas laikā, medikamentu blakusefekti, kas ietekmē uztura uzņemšanu,'' stāsta Veselības centru apvienības poliklīnikas Elite uztura speciāliste Anita Baumane. Viņa aicina pievērst pienācīgu uzmanību pilnvērtīgam uzturam un galvenokārt domāt par olbaltumvielām, ko satur olas, liesa gaļa, zivis, piena produkti (biezpiens, bezpiedevu jogurts) u. c., jo olbaltumvielu rezerves organisms izmanto, lai sintezētu nepieciešamās vielas cīņai ar slimību. Atjaunot enerģiju palīdzēs arī ogļhidrāti (makaroni, rīsi, griķi). Ēdienreizes var būt biežas, bet porcijas – nelielas, tāpat jāatceras pietiekami dzert šķidrumu. 

Plānot sabalansētas maltītes vajadzētu ne tikai pēc pārslimota Covid-19, bet katru dienu, lai organisms spētu labāk tikt galā ar iespējamo saslimšanu, tāpēc uzturā jāiekļauj visas produktu grupas: graudaugu produkti (īpaši pilngraudu) un kartupeļi, augļi un dārzeņi, piena produkti, olbaltumvielas (gaļa, zivis, olas, pākšaugi, rieksti, sēklas), tauki (sevišķi augu izcelsmes). Savukārt atteikties ieteicams no alkohola, jāierobežo cukurs un to saturoši produkti, kā arī sāls un to saturoši produkti (īpaši gaļas izstrādājumi, sieri) – jālūko pēc tādiem, kas satur ne vairāk par 1 g sāls uz 100 g produkta. Ne slimošanas, ne atveseļošanās laikā nav vēlamas nekādas diētas. 

Runājot par vitamīniem un minerālvielām, atkopojoties no koronavīrusa, imūnsistēmai nepieciešami antioksidanti, norāda  Baumane. Piemēram, augsta selēna koncentrācija ir Brazīlijas riekstos, bet pamatīga C vitamīna deva – upenēs. Arī E vitamīns ir antioksidants, tas atrodams augu eļļās, riekstos.

Elpceļiem svarīgs A vitamīns, un tā provitamīni ir karotīni, kas ir burkānos, saldajos kartupeļos.

Augļi un dārzeņi jāēd katru dienu. Cinku un Omega 3 taukskābes var uzņemt ar treknām jūras zivīm, ko vēlams ēst vismaz divreiz nedēļā. Omega 3 vajag šūnu membrānai – jo kvalitatīvāka tā būs, jo vairāk tas patiks imūnsistēmai, teic uztura speciāliste. Tāpat būtiska ir pietiekama D vitamīna uzņemšana – gan ar uzturu, gan papildus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!


Aktuāli

Jābūt ļoti modriem un kritiskiem!

Ar finanšu krāpšanām saistīto mēģinājumu skaits Latvijā ir dubultojies jau otro gadu pēc kārtas. Finanšu nozares asociācijas īstenotā eksperimenta rezultāti liecina, ka diemžēl krāpšanas mēģināju...

Veselība

Vairāk Veselība


Dārza Diena

Vairāk Dārza Diena


Senioru Diena

Vairāk Senioru Diena


Dienas padomi

Vairāk Dienas padomi


Būve un interjers

Vairāk Būve un interjers


Cits

Vairāk Cits