Sirds pateica priekšā
Protams, protams, mūs sagaida suņu rejas. Viņu ir ap diviem desmitiem vidēja un liela auguma, ziņkārīgi, spīdīgu apmatojumu, dzīvespriecīgi, visi bučoties un mīļoties kāri, bez mazvērtības vai baiļu kompleksiem. Kad no mājas iznāk Andra, suņi, glāstu kāri, steidz pie viņas. Andra saka: "Pašlaik pastaigā pa mūsu plašo piemājas teritoriju tu redzi tikai trešo daļu. Pēc stundas šos nomainīs nākamie, jo visi deviņdesmit ārā vienā reizē būtu par biezu. Tā mums notiek trīs reizes dienā."
Zem kupla ozola pie kafijas tases Andra atceras: "Es vienmēr paļaujos uz sajūtu un intuīciju. Pirms pieciem gadiem gandrīz jau aizbraucu uz Gaujienu pie Igaunijas robežas, bet acīs iekrita sludinājums par Ugāli. Atbraucu, ieraudzīju, un mana iekšējā sajūta teica – ir! Šeit bija dzīvojamā māja, saimniecības ēka un divas novietnes, laikam paredzētas lopu turēšanai. Lauksaimniecības zeme man nebija vajadzīga, bet kopā ar saimniecību līdzi nāca 11,5 ha zemes. Tagad mājai apkārt staigā lapsas, rudenī bauro brieži, sasaucas dzērves, skan kolosāli varžu kori, smaržo dīķis un Engures upe. Apkārt daudz dzīvības, un mani nesarūgtina, ka meža zvēri kaut ko nograuž, tas ir pilnīgi normāli. Manā saimniecībā viss racionāli izplānots – suņu un kaķu kopšana, ārstēšana, barošana, apmīļošana, skološana. Suņi nav jāved pastaigā, atveru vārtiņus, un viņi aizbizo pa pagalmu. Kāda depresija? No rīta sešos izlaižu suņus pagalmā, viņi ir laimīgi un man ir patiess prieks. Mans tēvs Jānis, kurš sākumā mani uzskatīja par traku, tagad uzcēlis siltumnīcu, šiverē tajā. Ļoti svarīgi, ka Lūkasam Ugālē ir pasakaina vidusskola un lieliski skolotāji, kuriem rūp bērni, kur ir ģimeniska sajūta."
Suņi saradās pamazām, bet strauji. Kādam bomzim dārziņos kuce pie ķēdes, bet kucēnu lērums pa ceļu staigā – "aizbraucu, paņēmu visus. Kāds cits suns laivotājiem gājis pakaļ septiņus kilometrus, galu galā viņu atveda šeit. Ventspilī graustā tika atrastas divas kuces ar desmit kucēniem. Paņēmu visu, kas kustas, izņemot žurkas! Katram dzīvniekam aiz muguras ir savs stāsts, bēdas, bailes, bads, izmisums, bet es visus pasaules Prada un Gucci atdošu par to, lai viņiem būtu labi".
Sagatavo jaunai dzīvei
Andra uz dzīvi raugās optimistiski, lai gan ikdienā nākas redzēt daudz skumju un bēdu. "Protams, tas fiziski un morāli ir smagi, bet kā nebūsi optimists, ja tevi ik rītu sagaida tik daudz mīļu ģīmīšu!"
Andra ir tieša – "ja kāds saka, ka Latvijā lietas iet uz labo pusi, es pretī – vismaz dzīvnieku labturības ziņā kļūst arvien trakāk! Civilizētās valstīs Vācijā, Skandināvijā, Anglijā u. c. ir mājdzīvnieku labturības likumi, un cilvēki tos ļoti stingri ievēro. Mums arī ir likumi, bet kopš padomju laikiem iegājies, ka katru likumu cilvēki cenšas apiet ar līkumu
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 31. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!