Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Es domāju par koncertu kā vienotu žestu. Intervija ar ērģelnieku Džeimsu Makviniju

Svētdien, 6. decembrī, Ventspils koncertzālē Latvija uzstāsies angļu ērģelnieks Džeimss Makvinijs. Publikas zālē nebūs, taču koncertu tiešsaistē varēs skatīties visā pasaulē

Džeimsa Makvinija Ventspilī gaidāmā koncerta programmas nagla – Latvijas publikai jau labi pazīstamā amerikāņu komponista Niko Mjūlija Dzimšanas cikla/Nativity Cycle pasaules pirmatskaņojums. Džeimss Makvinijs spēlēs arī Marsela Diprē, Johana Sebastiāna Baha, Ferenca Lista un Sūfjana Stīvensa mūziku. Šis būs ērģelnieka otrais koncerts Ventspilī – pirms četriem gadiem viņš muzicēja Teātra namā Jūras vārti, kur spēlēja digitālo instrumentu.    

Džeimss Makvinijs, kurš mūzikas izglītību ir ieguvis Kembridžā, uzstājas gan dievnamos, gan koncertzālēs visā pasaulē. Viņa repertuārs aptver periodu no XVI gadsimta līdz mūsdienām. No 2008. līdz 2011. gadam Džeimss Makvinijs bija Vestminsteras abatijas ērģelnieka asistents. Viņš spēlē daudz laikmetīgās mūzikas un piedalās eksperimentālos projektos. Džeimsa Makvinija sadarbības partneru vidū ir ne tikai XX gadsimta klasiķi Filips Glāss un Deivids Lengs, bet arī tādi skaņu mākslinieki un komponisti kā Toms Dženkinsons jeb Squarepusher, Mārtins Krīds, Hildura Gudnadotira, duets Darkstar, Ričards Rīds Perijs no grupas Arcade Fire un Braiss Desners no The National

Pastāstiet par Niko Mjūlija Dzimšanas ciklu, ko pirmatskaņosiet Ventspilī. Kas šajā darbā ir īpašs? Kādas ir komponista galvenās idejas?

Niko Mjūlija Dzimšanas cikls savā ziņā turpina viņa darbu Seven O Antiphon Preludes, ko viņš man sacerēja pirms desmit gadiem. Es spēlēju šīs prelūdijas Ventspilī 2016. gadā, tāpēc šķiet piemēroti un jauki, ka jaunais cikls pirmo reizi skanēs Ventspilī. Tāpat kā Seven O Antiphon Preludes, arī Dzimšanas cikls ir balstīts liturģijā izmantotajos dziedājumos. Koncertā dzirdēsiet trīs cikla daļas – Rorate Cæli, Reges Tharsis un Ecce Nomen Domini. Tās ir īsas meditācijas par teksta būtību un melodiju, un beigās dziedājums tiek atklāts pilnībā. 

Kristīgais kalendārs sākas ar adventi, kas katru gadu aptuveni sakrīt ar decembra sākumu. Šī perioda izjūta ļoti atšķiras no Ziemassvētkiem – tā ir dziļdomīga, reflektējoša, klusa un mierīga. Komponistus gadsimtu garumā ir iedvesmojis šis laiks un tā atspoguļojums liturģijā. Niko Mjūlija mūzika, kā jau viņam raksturīgi, ir meditatīva, piesātināta un skaista.

Ko jums pašam nozīmē jaundarba pirmatskaņojums Ventspilī, nevis kādā citā jums labāk pazīstamā vietā, kur uzstājaties biežāk?   

Man šķiet likumsakarīgi, ka Niko Mjūlija ciklu pirmatskaņošu Ventspilī, ņemot vērā manu iepriekšējo koncertu šeit, kā arī ciešās saiknes starp pilsētas muzikālo dzīvi un citiem līdzīgi domājošiem māksliniekiem, maniem draugiem, kuri sadarbojas ar Islandes ierakstu kompāniju Bedroom Community. Esmu priecīgs, ka Niko Mjūlija cikla skaņdarbi savu pirmo mājvietu atradīs Ventspilī. Vienmēr jūtos mazliet dīvaini, spēlējot liturģiska rakstura mūziku koncertzālē, taču es izbaudu detaļu skaidrību, ko koncertzāles vide sniedz klausītājam.

Kas, jūsuprāt, padara skaņdarbu par Ziemassvētkiem atbilstošu? Vai tajā ir jābūt iekļautiem citātiem no tradicionāliem šādas tematikas darbiem, kurus mēs jau zinām, vai liturģijas daļām? Kas skanējuma ziņā liek opusam «izklausīties pēc Ziemassvētkiem»?

Jēdziens "Ziemassvētku mūzika" var nozīmēt daudz dažādu lietu – tā var būt gan garīga, gan laicīga mūzika. Lielā mērā mēs to uztveram asociatīvi – Ziemassvētku mūzika var tāda izklausīties tāpēc, ka ar to saistās mūsu atmiņas par iepriekšējos gados dzirdēto un piedzīvoto. Par piederību Ziemassvētku laikam bieži vien var liecināt teksts, kā tas ir Niko Mjūlija jaunajā opusā. Pēc viņa Dzimšanas cikla skanēs Marsela Diprē Nativité – mūzika stāsta par procesiju, kurā piedalās dūdas spēlējoši gani un gudrie uz kamieļiem, viņi šķērso tuksnesi, lai apraudzītu jaundzimušo Jēzu. Viņi nonāk pie gultiņas, un mēs dzirdam Adeste Fidelis/Jūs, ticīgie, nāciet, kas skan kā šūpuļdziesma.

Spēlēšu divus īsus Johana Sebastiāna Baha darbus no viņa Ērģeļu grāmatiņas, tie ir balstīti luterāņu korāļos. Pirmā korāļa teksts vēsta par eņģeļiem, kuri ierodas no debesīm uz zemes. Skanējumu veido ātras gammveida pasāžas uz augšu un uz leju – tā ir muzikāla alegorija par eņģeļu lidojumu un viņu spārnu kustībām. Šis plašais diapazons var būt arī Jēkaba kāpņu alegorija – šīs kāpnes savieno zemi ar debesīm. Vecajā Derībā rakstīts, ka Jēkabam tās parādījās sapnī. Savukārt otrā korāļa teksts stāsta par prieka izpausmi Jēzus piedzimšanas brīdī. Arī šajā darbā notis skan ātri, un tajā Bahs klāj vienu ritmisko struktūru virs otras, tādējādi radot spilgtu zvanu efektu. Ziemassvētku tēma programmā iemirdzas dažādos veidos – vieni ir acīmredzami, citi – slēpti.

Kā notiek iepazīšanās ar instrumentu, kuru nekad iepriekš neesat spēlējis, kā tas būs Ventspilī? Vai dažreiz nervozējat vai jūtaties patīkami satraukts, gatavojoties sēsties pie ērģelēm, kuras personīgi vēl nepazīstat? Vai spējat ātri pielāgoties instrumentam?

Tas ir labs jautājums. Visas ērģeles ir unikālas, tāpēc gatavošanās koncertam uz jauna instrumenta ir sarežģīta. Būtībā šo programmu veidošu speciāli jaunajām Johannes Klais Orgelbau būvētajām ērģelēm Ventspils koncertzālē – tas ir daudz sarežģītāks process nekā tikai skaņas pārbaude un mēģinājums jaunā telpā. Ērģeles veido reģistri – dažādas skaņas saplūst un rada kaleidoskopisku krāsu kopumu, kas līdzinās orķestra vai sintezatoru kopas skanējumam. Katru reizi, kad mūzikā ir nepieciešama jauna skaņa, man ir jāatrod pareizā skaņa konkrētajā instrumentā, jāieprogrammē tā pašā instrumentā, un pēc tam ir jāapgūst instrumenta pārvaldīšana, lai es varētu mainīt kombinācijas vienlaikus ar mūzikas atskaņošanu. Ferenca Lista opusā, kas skanēs programmas beigās, ir simtiem dažādu skaņu kombināciju, tāpēc man būs jāstrādā ātri.

Koncertā esat iekļāvis ne tikai Mjūlija, Diprē, Baha un Lista skaņdarbus, bet arī alternatīvās mūzikas zvaigznes Sūfjana Stīvensa kompozīciju. Ar ko Sūfjana Stīvensa mūzika jums šķiet pievilcīga? Vai, atskaņojot viņa darbu, centīsieties pierādīt, ka šis neordinārais dziesminieks ir pelnījis būt līdzās Baham un Listam?

Programmas veidošana ir rūpīgs process, kas man sagādā milzu baudu. Tā ir alķīmija – katrs skaņdarbs tieši ietekmē to, kā klausītājs dzird un piedzīvo nākamo opusu. Es domāju par koncertu kā vienotu žestu. Man vienmēr ir paticis sagraut cerības attiecībā uz to, kādu mūziku spēlēju solokoncertos, un uz skaņdarbu secību, kādā tos spēlēju. Ērģelēm komponēts arī daudz briesmīgas mūzikas, tāpēc izdarīt pareizo izvēli ir vissvarīgāk, it īpaši, ja spēlē auditorijai, kura, iespējams, nav labi pazīstama ar šo instrumentu. Sūfjana Stīvensa The Year of Our Lord/Mūsu Kunga gads ir lēns ambientās mūzikas darbs, kas sākotnēji komponēts elektronikai. Tas ir efektīgs paletes atsvaidzināšanas līdzeklis ausīm starp diviem būtiskiem un iespaidīgiem Baha un Lista opusiem.

Kādas ir jūsu sajūtas – kā mainīsies mūzikas pasaule pašreizējās krīzes ietekmē?

Kas zina, kas notiks. Pandēmija Anglijā ir parādījusi, cik nedrošs ir mūsu kultūras, un īpaši mūzikas, stāvoklis. Mums kā sabiedrībai ir jārisina nopietni ētiski jautājumi par to, kā patērējam mūziku. Mums ir jārēķinās ar to, ka lielākā daļa mākslinieku gandrīz neko nepelna no mūzikas straumēšanas pakalpojumiem. Esam pieraduši, ka mūzika ir pieejama ar vienu klikšķi un pieskārienu ekrānam, un tas mums ļauj maldinoši pieņemt, ka varam to klausīties bez maksas. Mūziķi ir bijuši spiesti iesaistīties "koncertu ekonomikā" – viņi ir centušies sniegt pēc iespējas vairāk koncertu, lai nopelnītu iztiku. Pandēmija ir apturējusi iespēju uzstāties, un šis gads visiem, galvenokārt izpildītājiem un koncertu rīkotājiem, ir bijis ļoti drūms. Tāpēc man ir dubultprieks, ka koncerts Ventspilī notiks, pat ja tas būs neparastos apstākļos, bez skatītājiem zālē. Pozitīva puse ir tā, ka man šogad ir bijis daudz laika, lai pievērstos projektiem, par kuriem sen esmu sapņojis, un man tas ir bijis produktīvs gads.

Vai vispār ir iespējams radīt vai pārveidot formātu, kā mūziķi var strādāt un radīt mākslu jaunajā realitātē, kurā ir tik daudz ierobežojumu?

Ceru, ka ierobežojumi būs īslaicīgi. Māksliniekiem, un it īpaši mūziķiem, ir iedzimta spēja būt elastīgiem, tāpēc domāju, ka viņi turpinās radīt lieliskus darbus. Es aicinu visus – katru reizi, kad klausāties mūziku, padomājiet par to, kā jūs to klausāties. Ja tas nav pārāk labi pazīstams izpildītājs, kuram nav miljoniem sekotāju, lūdzu, mēģiniet viņu atbalstīt tieši – nopērciet viņa ierakstus, nevis vienkārši pievienojieties straumēšanas stundām un algoritmiem. Bandcamp ir viena no labākajām platformām, kurā var iegādāties mūziku. Kad pienāks brīdis, atkal izmantojiet iespēju nopirkt biļetes uz koncertu, lai izbaudītu priekšnesumu klātienē.

Informācija: jamesmcvinnie.co.uk 

Džeimss Makvinijs
Ventspils koncertzālē Latvija 6.XII plkst. 19 
Tiešsaistes biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 8 

P.S. Interviju, ko Džeimss Makvinijs sniedza KDi pirms sava pirmā koncerta Ventspilī 2016. gada nogalē, var lasīt šeit

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja