Māksliniece dabā ieraudzīto dēvē par saviem dimantiem, kas kļūst par iedvesmas dārgumiem vēlākajiem gleznojumiem. Šie redzējumi bieži rodas ikdienas gaitās, ejot vai braucot, kad ainava uz mirkli atklājas un tikpat strauji izzūd. Lai notvertu šo sajūtu trauslumu, Agra strādā ātri – tajā pašā dienā, kamēr vēl dzīva īstā noskaņa. Gleznošanas procesā viņai svarīgākais ir kompozīcija un tonalitāte, kādā tiek iekadrētas dabas refleksijas. Tikai tad, kad gleznas pamats ir atrisināts, tiek pievienotas detaļas. Katra Agras Ritiņas glezna ir apzināts sevis izzināšanas ceļš un apliecinājums viņas radošajai pārliecībai. Gleznu nosaukumos visbiežāk ir tā brīža noskaņu vārdiskās refleksijas: Nospriegotais miers, Rīta gaisma, Vakara saule galotnēs, Pūkaini sasnidzis, Pavasaris, kad zaļš tik krāsains u.c.
Agras Ritiņas mākslas valoda ir meditatīvi uztverama, izsekojot katra krāsu laukuma uzbūvei, toņu saspēlei un grafiskajiem elementiem. Visu gleznas komponentu harmoniska līdzāspastāvēšana, to mijiedarbība un saikne ieved gleznas vērotāju mākslinieces dārgumu krātuvē, kur ir vieta apcerei un pārdomām klusumā. Vai tā būtu faktūra, toņu pāreja vai līnija, visi mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi kalpo apzinātai savu sajūtu pārraidīšanai skatītājam.