Mākslu simbioze. “Ar ko atšķiras krāsotājs no mākslinieka? Māksliniekam sāp,” iesāka savu uzrunu Andrita Grīnberga, atklājot mākslinieces Ances Gricmanes personālizstādi Sakrālā abstrakcija Sūkņu stacijā. Ar šādu nosaukumu māksliniece jau vienu reizi izstādījusi gleznas Jūrmalas pilsētas muzejā 2017. gada septembrī. Tomēr vieta pati noteica nosaukuma nepieciešamību atkārtoties.
Pati māksliniece raksturo savus darbus, kā mūzikas ritma un skaņas krāsu mijiedarbību. Šāds koncepts ne tikai uzrunā mākslas mīļotājus, bet arī pieved tuvāk abstraktās mākslas izpratnei. “Abstraktā glezniecība ir kā spogulis, kurā Tu ieskaties savā dvēselē,” tā Ance Gricmane.
Ēkas divos stāvos izstādītas divdesmit viena glezna un video instalācija, kurai par pamatu ņemta Latvijā labi zināmā komponista Andreja Selicka autormūzika un Ances glezna Baltijas jūra. Šie darbi ir tikuši eksponēti arī Baltkrievijā, Vitebskas laikmetīgās mākslas centrā.
Divi darbi radīti uz zinātniska pamata, ņemot par iedvesmu sinestēzijas fenomenu, jo Ances draudzenei piemīt redzes un dzirdes maņas sajaukšanās. No šī fenomena arī viņa iedvesmojoties atspoguļot Arvo Parta un Raimonda Tigula mūziku gleznās.
Ekspozīcijā iekļauti darbi, kuros šifrēta senās Bizantijas mākslas simbolika, izmantots zelts un īpašs materiāls, ar ko autore veido reljefo virsmu audekliem. Darbi ir provokatīvi, vietām tie atgādina atsauci uz trash art, vietām pārpasaulīgas atsauces. Ekspozīcija būvēta tiešā veidā kā sakrālā celtne – altāra daļā 6m augstumā paceļas abstrakta glezna, uz grīdas galds, kas atgādina Da Vinči Svētā vakarēdiena vietu. Milzīgās industriālās ķēdes, kas aizsedz skatītājam altāri, ļauj domāt par aizspriedumiem, kas dzīvo katrā no mums, kā mēs katrs skatāmies uz situācijām no cita rakursa un citas perspektīvas caur citiem šķēršļiem.
Māksliniece Ance Gricmane (1987) ir jaunās paaudzes Latvijas māksliniece, kuras uzstādījums mākslā ir individuāls un jaunradošs. Jau pirmsākumos māksliniece centusies meklēt vienojošo starp mūziku un mākslu, izmantojot glezniecības izteiksmes līdzekļus. Ance bieži savos darbos izmanto autortehniku, lai paspilgtinātu gleznošanas virsmu, piešķirot mākslai spēju pārvarēt fizisko telpu un laiku. Māksliniece, sadarbojoties ar mūziķiem un komponistiem, attīstījusi sinestēzijas konceptu mākslā. Sinestēzija ir kognitīva spēja uztvert skaņu vizuālā formā.
Izstāde apskatāma iepriekš piesakoties pa tel: 26377390.
Ance Gricmane izglītību Ieguvusi Latvijas Kristīgajā akadēmijā, maģistra grāds glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā.
Kopš 2010. gada māksliniece piedalījusies gan vietēja, gan starptautiska mēroga izstādēs Eiropā un ASV. Viena no jaunākajām personālizstādēm Laikmetīgais dialogs tikusi eksponēta Vitebskas Laikmetīgās māksals centrā, Baltkrievijā, 2018. gada februārī.
2016. gadā māksliniece izveidoja labdarības pasākumu Stāmerienas pils atjaunošanai Gulbenē. Tajā pašā gadā piedalījās RIXC Open Fields starptautiskā zinātnes un mākslas konferencē, kurā lasīja lekciju Sinestēzija – skaņas redze. Fenomens kā iedvesmas avots. 2018. gada jūlijā saņēmusi uzaicinājumu pārstāvēt Latviju starptautiskā plenērā, ka veltīts Markam Šagālam, Vitebskā, Baltkrievijā. Pašlaik Ance atrodas akadēmiskajā pārtraukumā un izstrādā doktora darbu Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūras nodaļā. Bijusi viespētniece Greifswaldes Universitātē Vācijā, un Tartu Universitātē Igaunijā. Viņa mācījusies arī Aristoteļa Universitātē Tesalonikos, Grieķijā, un apmeklējusi atvērtās lekcijas laikmetīgajā mākslas skolā Staedelschule, Frankfurtē pie Mainas, Vācijā.