Ilze Helgelande apguvusi dažādu veidu stāstniecību, studējusi gan aktiermākslu, gan grafisko dizainu un strādājusi par televīzijas korespondenti, taču viņas lielākā mīlestība ir glezniecība. Pēc Sanfrancisko Mākslas akadēmijas (Academy of Art University, ASV) absolvēšanas 2018. gadā māksliniece pilnībā nododas glezniecībai. Lai nostiprinātu savas latviešu mākslinieces identitāti, Ilze Helgelande pašreiz papildina savu izglītību glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūrā. Par savu mākslu Ilze Helgelande stāsta: «Es teiktu, ka manis radītā māksla ir laikmetīga un romantiska. Joprojām esmu uzticīga akadēmiskajām tehnikām mākslā un eļļas glezniecībai, taču vienlaikus esmu atvērta jauniem izaicinājumiem un iespējām. Man patīk izaicināt arī skatītājus, atstājot viņiem vietu iztēlei, lai pabeigtu gleznā iesākto tēmu.»
Ilzi Helgelandi kā gleznotāju iedvesmo laika netveramība, par ko uzskatāmi atgādina tehnoloģiju attīstība. Nemitīgajā laika skrējienā daudzi kādreiz cildināti un cienīti tehnoloģiju brīnumi pamazām aiziet otrajā plānā, ko aizēno jaunāku, ātrāku un efektīvāku inovāciju mirdzums. Priekšmeti, kas tikai pirms dažām desmitgadēm sabiedrībā tika vērtēti kā neatņemama sadzīves sastāvdaļa un pat luksusa preces, tagad mētājas bēniņos un lūžņu kaudzēs. Relikvijas ir piesātinātas ar sava laikmeta būtību, glabā stāstus un atmiņas, kas runā par cilvēces progresa pārejošo dabu, laika ritējumu. Šīs ierīces nebija tikai rīki, bet arī simboli, kas liecināja par dzīvesveidu, saziņu, izklaidi un statusu. Gleznu sērijā Nostaļģija māksliniece atgriež šos priekšmetus dzīvē uz audekla. Palielinātās klusās dabas šķiet mainījušas formu, pārslāņojušās ar dažādiem rakursiem un toņkārtām, šķietami apzīmējot to, ka arī mūsu atmiņas par šiem priekšmetiem paliek neskaidras. Ilze Helgelande gleznās izmanto caurspīdīgas krāsu shēmas. Reālistisku priekšmetu tuvplānus autore apvieno ar puscaurspīdīgām, abstraktām formām – tādējādi objekti uz audekla kļūst uztverami netiešā, klusinātā veidā, tāpat kā mūsu atmiņas par tiem.