Izstādē kuratores Janas Kukaines vadībā eksponēti Lienes Mackus, Rasas Jansones, Mētras Saberovas un Katrīnas Gailes mākslas darbi.
Pāreja no sociālā un publiskā uz privāto un intīmo var būt viscerāla – politiskas, ekonomiskas un kultūras norises mēs sajūtam “uz savas ādas” ne tikai pārnestā, bet tiešā nozīmē. Tas ir atvieglojums, ko sniedz svaiga gaisa malks pēc sejas maskas noņemšanas, paātrināta sirdsdarbība pirms publiskas uzstāšanās, labsajūta, ko rada glāsts vai siltums, un nelabuma sajūta, ko izraisa ziņas par nežēlību un vardarbību.
Izstāde skatītājiem piedāvā četras viscerālās pārejas, kuras sasaucas ar aktuāliem pētījumiem mūsdienu feministiskajās teorijās. Lienes Mackus skulptūru grupa pēta pāreju starp humāno un posthumāno, dzīvo un nedzīvo. Rasas Jansones kolāžas izjautā robežu starp sakrālo un ikdienišķo, ideālo un piezemēto. Mētras Saberovas instalācija izceļ identitātes nenoteiktību un performatīvo raksturu, savukārt Katrīnas Gailes gleznu cikls pievēršas pārejai starp jaunību un vecumu, starp veselo saprātu un sajukšanu prātā.