"Šī grāmata ir mana atgriešanā bērnības sajūtās un profesionāls izaicinājums rakstīt bērniem, kas ir pavisam cita veida auditorija ar citām prasībām," sarunā ar laikrakstu Diena atklāj Krišjānis Zeļģis.
Dzejā viņš debitēja 2010. gadā ar dzejoļu krājumu visas tās lietas, kas tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā Spilgtākā debija. Pēc tam sekoja Zvēri (2016), Skaistuma klātbūtne (2020) un Pieaugušie (2021). Patīk! ir autora pirmā dzejoļu grāmata bērniem. "Man ir grūti definēt stingras robežas starp rakstīšanu bērniem un pieaugušajiem savas nelielās pieredzes dēļ. Šajā grāmatā es vairāk balstījos sajūtās, iztēlojoties galveno varoni (puiku) un domājot, kā viņš varētu stāstīt par lietām, kas viņu aizrauj. Iespējams, ka atšķirība nav tik milzīga, jo arī dzejoļos pieaugušajiem tu iemieso reālu vai izdomātu "es", bet neparasta bija cenšanās izprast bērnu domāšanu," stāsta Krišjānis Zeļģis.
Laika mašīna
Grāmatā Patīk! dzejnieks ir vēlējies izpaust bērniem raksturīgo brīvības sajūtu un kāri izzināt pasauli. Dzejolī roboti puika pēta, kā strādā putekļu sūcējs, un ir gatavs iesaistīties, kad tas ir iesprūdis un izmisis sauc palīgā. Dzejolī laika mašīna zēns labprāt "ceļotu nākotnē un paskatītos / vai man izdodas kļūt par ķirurgu / un vienlaikus spēlēt en bē ā". Uz jautājumu, vai viņš bērnības gados ir šīs grāmatas galvenā varoņa prototips, Krišjānis Zeļģis atbild: "Tā gluži nav, bet šajā grāmatā ir daži biogrāfiski elementi – brālis patiešām salauza roku, krītot no koka. Bērnībā man tas šķita iespaidīgi." Bērnībā viņš pats ir devis priekšroku zinātniskās fantastikas un piedzīvojumu literatūrai un savu iecienītāko autoru vidū piesauc Žilu Vernu un Danielu Defo.
Par mūsdienu bērnu pievilināšanu lasīšanai Krišjānis Zeļģis saka, ka nekādu burvju risinājumu nav. "Es domāju, ka galvenais ir teksta kvalitāte un interesantums, jo bieži vien jaunākajiem lasītājiem paredzētās literatūras problēma ir tā, ka to raksta pieaugušie un ka viņiem ir grūti saprast, ko vēlas bērni. Es nesaku, ka man tas ir izdevies, bet veiksmīgākajos gadījumos autori ir atraduši atslēgas un atslēguši tēmas, par ko bērni domā vai arī ko viņi dara savā ikdienā," skaidro dzejnieks un atzīst, ka pašam skolas laikā nereti ir bijis grūti identificēties ar latviešu literatūras klasikas darbu varoņiem un mūsdienu bērniem tas varētu būt vēl sarežģītāk. "Es nezinu, vai ir iespējams noķert laikmeta garu, jo tas ārkārtīgi strauji mainās – kamēr iznāks grāmata, tā vairs nebūs aktuāla –, bet pats svarīgākais ne tikai autoriem, bet arī vecākiem ir nokāpt no "es esmu tas, kurš vienmēr zina visu" pjedestāla, sarunāties ar bērniem un sadzirdēt viņus," akcentē Krišjānis Zeļģis.
Jukī un draugi
Jāpiebilst, ka Jāņa Baltvilka balva bērnu literatūrā un grāmatu mākslā tika pasniegta jau 21. reizi. Līdzās Krišjānim Zeļģim laureātu vidū bija arī Dace Krēsliņa par ilustrācijām savām grāmatām Kas par smaku? un Postaža parkā (apgāds Zvaigzne ABC, 2024). Žūrijas eksperti raksturoja – autore radījusi lieliskas humoristiskas ilustrācijas ar neparastiem varoņiem, kas uzrunā ne vien ar vārdiem, bet arī ar vizuālo tēlu. Savukārt balva Jaunaudze par debiju bērnu literatūrā tika piešķirta Zaharam Ze par ilustrācijām Helgas Tormanes grāmatām Jukī muzejā un Jukī satiek draugus (apgāds Zvaigzne ABC, 2024).
"Pašpuiciskā garā radīts aplikatīvi bezierunu skarbs Jukī tēls. Dizainers, grafiķis, keramiķis un instalāciju producents Zahars Ze ir tik pārliecinoši noslīpējis ilustrāciju stilistiku, radot dinamiskas puzļes tēlus, ka tiem nekas nav par grūtu! Ielas kamuflāžas stils ienāk muzejā un rada dzīvības pulsāciju attēloto personāžu detaļu dinamiski rotaļīgā salikumā, izjaucot parastā ķermeņa proporcijas. Arī rokām un kājām ir pašām sava dzīve, it kā tikai netīšām pieturoties pie ķermeņa," pauda žūrijas eksperti.
Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu saņēma vācu rakstniece Dita Cipfele par grāmatu Kā ārprāts man izskaidroja pasauli (izdevniecība Liels un mazs, 2024) un tulkotāja Signe Viška.
Neskatoties uz šķietami absurdiem sižeta notikumiem un savdabīgiem tēliem, tas ir asprātīgs un emocionāli ticams pieaugšanas stāsts, kas ar ironiju un jūtīgumu atklāj pusaudzes skatījumu uz sarežģīto pasauli sev apkārt.
Tāpat tika izcelts vēl viens Signes Viškas veikums – Andreasa Šteinhēfela grāmatas Ja mans mēness būtu tava saule tulkojums (Jāņa Rozes apgāds, 2024).