Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Ilze Auzāne

Klausīšanās treniņš Gaujas krastā. Cēsu Mākslas festivāla uzmanības lokā būs skaņas daudzietilpīgā daba

Vislielākais prieks ir par to, ka šī gada festivāls nav aizstājpasākums, kas aizstāj kaut ko īstu, un ka mums ir izdevies to noorganizēt klātienē. Viss, kas notiks, būs te un tagad, un nekas nebūs digitāli – vakar notikušajā preses konferencē sacīja Cēsu Mākslas festivāla direktors Juris Žagars un piebilda, ka visiem jau ir apnikusi attālinātā eksistence un attālinātā mākslas baudīšana. Šoreiz Cēsu Mākslas festivāls norisināsies no 25. jūlija līdz 28. augustam un fokusēsies uz skaņu, lai Covid-19 pēckrīzes laikā, kad taktilās iemaņas ir ierobežotas, trenētu klausīšanās un sadzirdēšanas prasmes.

Ar vārdiem sirdī

Izdevums SestDiena turpina iepazīstināt ar divpadsmit Latvijas māksliniekiem, kuru veikums publicēts laikraksta Diena šī gada kalendārā, un jūlijā jādomā par rotām, jo priekšā ir juveliermākslinieces Annas Faniginas kolekcija Kuģu saraksts, kas ir autores veltījums Senās Grieķijas kultūrai.

Māksla aizplūst, sadalās, tiek aizpūsta. Jāņa Gutāna-Graša un Sandas Zemes lendārta mākslas darbi

"Mēs esam ļoti cieši saauguši ar dabu, ko varbūt pat nemanām. Brīvajā laikā latvieši iet uz savu mazdārziņu, makšķerēt, sēņot vai ogot, savukārt mūsu abu versija par to ir šāda – rotaļāties un spēlēties Dieva dārzos, kas mums ir visapkārt," sarunā ar laikrakstu Diena stāsta mākslinieks Jānis Gutāns-Grasis, kurš kopā ar mākslinieci Sandu Zemi piedāvā zemes mākslas virziena izstādi ar nosaukumu Spēles Dieva dārzos – tā kultūras pilī Ziemeļblāzma aplūkojama līdz 31. jūlijam.

Atmiņu un traumu apburtais loks

Šodien, 29. maijā, plkst. 21 platformā Zoom pirmizrādi piedzīvos režisora Vladislava Nastavševa iestudējums Melnraksts par saistību starp laikiem, cilvēkiem un spokiem pēc mūsdienu krievu autora Sergeja Uhanova lugas motīviem.

Nospiedumi otra dvēselē. Valmieras Drāmas teātrī pirmizrāde

Mīkstinoties Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem, šīs sezonas izskaņā savas durvis skatītājiem ver Valmieras Drāmas teātris – piektdien, 29. maijā, plkst. 18.30 Apaļajā zālē pirmizrādi piedzīvos režisores Ineses Mičules un aktiera Mārtiņa Meiera kopdarbs – iestudējums Visas labās lietas –, kura pamatā ir britu dramaturga Dankana Makmilana 2013. gadā sarakstītā luga Every Brilliant Thing. Katru izrādi klātienē varēs noskatīties 24 skatītāji.

Sapņi, izmisums un spītība. Sākas ikgadējais fotomākslas festivāls Rīgas fotomēnesis

Šodien, 26. maijā, sākas ikgadējais fotomākslas festivāls Rīgas fotomēnesis, kas norisināsies līdz 28. jūnijam. Ievērojot pulcēšanās ierobežojumus, tā pasākumi – izstādes, performances, projekcijas, diskusijas un ekskursijas – notiks ne vien interneta platformās Facebook, Zoom un Twitch, bet arī izstāžu zālēs un pilsētvidē. Plkst. 20 visi interesenti tiek aicināti pieslēgties atklāšanas pasākumam ar dīdžeja Kaspara Groševa piedalīšanos (Twitch).

Paskaties, kas sanāca! Desmit jaunie Latvijas fotogrāfi stāsta, kāpēc viņi ir devuši priekšroku kamerai

Ikgadējā fotomākslas festivāla Rīgas fotomēnesis laikā – 1. jūnijā – tiešsaistē tiks pasniegta FK balva jaunajiem Latvijas fotogrāfiem. Finālam kvalificējušies desmit mākslinieki, kuri ir izraudzīti no vairāk nekā trīsdesmit pretendentiem. Publisko prezentāciju veidā virtuālajā vidē viņi izrādīs savus darbus starptautiskai žūrijai, kurā darbosies žurnāla Bird in Flight fotoredaktore Ļoļa Goldšteina no Kijevas, neatkarīgais kurators Braņislavs Stepaneks no Bratislavas un žurnāla FK galvenais redaktors un Rīgas fotomēneša direktors Arnis Balčus.

Neviens nedzirdēja, negribēja dzirdēt. Daugavpils teātrī notiks Oļega Šapošņikova iestudējuma Bez lieciniekiem pirmizrāde

Piektdien, 22. maijā, plkst. 18.30 Daugavpils teātrī notiks režisora Oļega Šapošņikova iestudējuma Bez lieciniekiem pirmizrāde pēc krievu dramaturģes Aleksandras Striževskas 2019. gadā sarakstītās lugas Neviens nedzirdēja motīviem. Jau pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas šis uzvedums ir bijis gandrīz pabeigts (par 90%), tāpēc līdz ar ierobežojumu mīkstināšanu ir iespējama gandrīz tūlītēja tā nonākšana pie skatītājiem.

Domājot par saturu. Ikviens var kļūt par mākslas darba līdzautoru projektā Turpinājums

Kas būs pēc tam? Domājot par neskaidro nākotni, kultūrtelpa Hanzas perons un laikmetīgās skatuves mākslas notikumu sērija Pārmija aizsākusi jaunu starpdisciplināru projektu Turpinājums, kurā iesaistījušies septiņi kuratori. Viņu vidū ir vizuālie mākslinieki Krista un Reinis Dzudzilo, Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks un lektors Mārtiņš Daugulis, radošās sociālo mediju aģentūras Honeymoon High vadītāja Agnija Grigule, arhitekts Reinis Liepiņš, teātra apvienības Kvadrifrons režisors un aktieris Klāvs Mellis, māksliniece un scenogrāfe Katrīna Neiburga, kā arī komiķe Džemma Sudraba.

Naivi, bet patīkami

Mākslinieks Zahars Ze stāsta par keramikas meža gariem, sienu gleznojumiem un jaunām idejām pilnu galvu.

Nepadošanās inertumam. Režisore Laura Groza-Ķibere stāsta par Trojas ķēvi un Saules bērniem(3)

Trešdien, 13. maijā, plkst. 19 interneta tiešraidē notiks režisores Lauras Grozas-Ķiberes monoizrāde Trojas ķēve, kurā galveno lomu atveido aktrise Inga Tropa. Viņas spēlētā varone ir Eiropas Parlamenta deputāte, kura netiek pārvēlēta uz nākamo termiņu. Tagad viņai jāatgriežas dzimtenē. Vai tā ir sakāve un iegūtā vara bija maldīga? Varbūt viņa zina kaut ko, kas no mums pārējiem tiek slēpts? Šis iestudējums tapis pagājušajā gadā starptautiskā teātra projektā Euhuman, kurā mākslinieki no Nīderlandes, Portugāles, Itālijas, Rumānijas un Latvijas tika aicināti savos uzvedumos reflektēt par Eiropas Savienības nozīmi un sabiedrības atbildību vienotas Eiropas veidošanā.

Jaunais pieaugušais. Latvijas Kultūras akadēmija sāk atzīmēt savu trīsdesmit gadu jubileju

"Svinot Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) trīsdesmitgadi, mēs vēlamies runāt par tās īpašo vietu Latvijas kultūras vidē, Latvijas izglītības, un jo īpaši kultūrizglītības, sistēmā. Tāpat kā cilvēku jubilejās, arī LKA savā trīsdesmitajā gadskārtā vēlas uzsvērt savu unikalitāti, ko nosaka tās dzimšana reizē ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu," apaļās jubilejas priekšvakarā sarunā ar laikrakstu Diena saka LKA profesore Anda Laķe.

Ar mazā pirkstiņa ārmalu. Tiek atjaunots Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles gailis(1)

Rīga, Rīga, daudzināta,/ Kāda tāda Rīga bija?/ Valnis valnī, tornis tornī,/ Pašā galā zelta gailis – Raiņa dramatiskajā poēmā Daugava (1919) Vecmāmiņai pierakstītie vārdi atgādina par šo pilsētas panorāmas neatņemamo sastāvdaļu. Jau 1612. gadā tipogrāfa Nikolaja Mollīna iespiestajā gravīrā ir redzams Rīgas Doma gailis, Svētā Pētera baznīcas gailis un Svētā Jēkaba katedrāles gailis, kurš pēdējo reizi ir ticis atjaunots 1982. gadā. Šī gada aprīļa beigās tas ir nolaidies no 91,64 metrus augstās torņa smailes uz zemes, lai uzpucētu savas spalvas. To šajās dienās veic a/s Būvuzņēmums Restaurators speciālisti.