Dzejas dienas kļūst laikmetīgākas

Jā, tieši tāpēc atsaucos, jo komentārs adresēts Laukmanes faniem. Nesaprotu, kā kaut ko tādu var teikt! Manuprāt, tik bagātu zemtekstiem, dziļumiem bagātu dzeju kāda ir Maijai Laukmanei grūti atrast. M.Laukmanes dzeja neder tiem, kuriem pietrūkst filozofiskas domāšanas, jo viņas dzeja ir domājama. Jā, katram pēc savas pieredzes un sirdsgudrības. Jā, nebaidos teikt, ka tik ļoti domājama, ka neder parastajiem apsveikuma pantiņiem. Lai kādu izceltu (šoreiz K.Apšukrūmu) nevajag citu noliegt. Piekrītu - katram sava dzeja un dzejas cienītāji. Jūsmojam ,cienam, tik nenoliekam otra izvēlēto mīļo dzejnieku!

Paldies par piedāvājumu! Šobrīd gan man tīk vairāk ieslīgt krēslā blakus 13. rindā 13. krēslā sēdošajam… Bet nekad nesaki nekad! Ja reiz esi pat dzeju sācis rakstīt, tad kurš gan pateiks, ko mēs darīsim rīt?

Man liekas, ka Jums noteikti vajadzētu ķerties klāt šo festivālu organizēšanai. Lai tas nepaliek vienkārši parunāšanās "Ja nav maizes, ēdiet kūkas!" garā:)

Kļūda. Manis pieminētā festivāla divu dienu programmā piedalās vairāk nekā 200 norvēģu rakstnieku, un šis ir bezmaksas pasākums, t.i., tas uz ko līdz šim ir tiekušās Dzejas dienas. Iepriekšējos komentāros pavīdēja jautājums “Pažēlojiet klausītājus! - Cik dzejniekus jūs gribat vienā pasākumā sadzīt un cik stundas tam jāilgst?” Un šis tad bija mans piedāvājums palūkot, kā to dara citi un citur, lai neveidotu kādu “īpašo izlases dzejnieku kopu”, bet radītu apstākļus visiem, kam tekošā gada laikā ir iznācis dzejoļu krājums, un, kā norādīja “statistiķis” – ”Ja pavisam korekti, šajā periodā ir iznākuši vairāk nekā 60 dzejoļu krājumi:)” , un to autori varētu pretendēt, lai visi varētu tikt pie vārda. Jo Dzejas dienu programmas un jau pieminētajā pasākumā “Atvērt nevar aizvērt – gada laikā iznākušo dzejas krājumu autoru lasījumā”, tiešām neizdodas atrast ne Rancānes, ne Aizpurietes vārdus. Ja Jūs vēlaties rīkot pasākumu, kas atbilst Jūsu piemēram, tad es Jums ieteiktu palūkot, kas un kā tiek organizēts un ar kādiem līdzekļiem panākts, lai Latviju apmeklētu tādas dzejas superzvaigznes kā - ADAM ZAGAJEWSKI, KO UN, ADONIS – šo trijotni norvēģiem šogad bija iespēja klausīties Norsk Litteraturfestival - Sigrid Undset-dagene, tiesa, ieejas biļete tur maksāja ap 100 Ls. Ja Jūs vēlētos organizēt izcilu lokālu dzejas festivālu ar starptautisku skanējumu, es Jums ieteiktu MØLLEBYEN LITTERATURFESTIVAL, kur mani ļoti iepriecināja šāda trijotne - Anne Carson, Søren Ulrik Thomsen, Øyvind Rimbereid. Ja klasisku dzejas festivālu - tad ”Oslo internasjonale poesifestival” būtu ļoti saprātīga izvēle. Šie un vēl neskaitāmi citi dzejas un literatūras festivāli Oslo un tuvējā apkārtnē ir noritējuši pēdējā gada laikā, varbūt arī Latvijā ir jāsāk domāt par vairāku dzejas festivālu organizēšanu. Kā liekas Jums?

variants pamācībai no sērijas: pasaulē bagātākā sieviete Austrālijas kalnrūpniecības magnāte Džina Rainhārta iesaka nabadzīgajiem vairāk strādāt?:)

bet varbūt minētie dzejnieki, kuru nav šajā sarakstā, ir aicināti piedalīties, bet nevar tikt. variāciju ir daudz.

Iebildes: - Dzejnieki nav lopi, kurus būtu jāsadzen aplokā, aizgaldā vai lopu vagonā; -Cik dzejniekus? Visus gada laikā iznākušo dzejas krājumu autorus. Visiem ir tiesības piedalīties šajā lasījumā. Un tā jau ir organizatoru daļa apzināt precīzu skaitu, sadalīt paneļlasījumos, veidot kādu īpašu brīvdabas lasījuma veidu, piemēram, līdzīgu pasākumam kāds bija 2010. gada Dz.d. lasījumos J.Akuratera mājā, kuru ļoti veiksmīgi visas dienas garumā vadīja K.Vērdiņš, bet tas nu tiešām ir organizatoru izdomas un gaumes jautājums, lai mums, klausītājiem, nenāktos garlaikoties. Jūsu argumentācija jau konkrēti pret Aizpurieti – “Aizpuriete bija jau pagājušājā gadā” - nav pamatota, jo viņa patiesi piedalījās, bet ar citu grāmatu. Ko lai dara, ja viņa tik ražīga un vienā gadā izdod divas grāmatas – vienu gada sākumā un otru nogalē. Iebilde, vaicājums par Rancāni – ”bet Rancāne nedzīvo Rezeknē?” – jā, dzīvo! Vai tas bija Jūsu arguments, kāpēc viņa nebūtu tiesīga piedalīties šajā lasījumā? Ja organizatori vēlas izdalīt un izlasīt sev kādu izredzēto, kādu īpašo grupu, tad nevajadzētu lietot pasākuma nosaukumu ”gada laikā iznākušo dzejas krājumu autoru lasījumā”. Ir taču tik daudz veidu, kā savus izredzētos gribētos nodēvēt, tad nu tā arī darām, kāpēc tāda sakautrēšanās? Bet man šī būtu lieliska iespēja redzēt un klausīties vienkopus, un iespējams arī iegādāties “dzejas gada ražu”, un teju jau utopiski ieraudzīt dzejas dienās iznākošu tekošā gada dzejas antoloģiju. -”Peters nekad parasto mirstīgo pasākumos nav manīts” Ziniet, cien., nezinu, kur Jūs esat manīts/ta, bet nekaunības Jums netrūkst. Un būtu tikai adekvāti šajā pat ierakstā publiski atvainoties J.Peteram, jo pirms rakstīt savu komentāru un apvainot, Jums bija iespēja atvērt Dzejas dienu mājas lapu un ielūkoties arhīvā, kur Jūs bez grūtībām atrastu viņa vārdu 2010. gada satelītprogrammā. Jā, un jau nedaudz augstāk pieminētajos dzejas lasījumos J.Akuratera mājā arī bija iespējams klausīties viņa lasījumu, programmā gan šajā gadījumā viņš ir zem nosaukuma “u.c.”

Rēzeknē gan. Un tas ir ļoti tālu. Kā nekā, 250 km un visa diena ceļā, jāceļas jau pirms pieciem, savas automašīnas sirmajai dzejniecei nav. Tā ka viss pareizi. Paldies par rīkotāju iejūtību:)

Jūsējā par lasītprasmes trūkumu

minētajā laika posmā dzejas krājumi iznākuši arī Maijai Laukmanei: Nošalko gaiss Jumava 2011 Privāta telpa Zvaigzne ABC 2011 Durvis Jumava 2012 Gar ausīm skrien vējs Annele 2012. Gribu arī atgādināt, ka Lielā lasītāju balva – lasītākas dzejnieces tituls Maijai Laukmanei ir jau trīs gadus pēc kārtas...

Amandai Aizpurietei

Peteram un Rancānei arī....

Peteram un Rancānei arī....