Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +11 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. oktobris
Severīns, Urzula

Emocijas kā fiziskas reakcijas degviela. Mākslinieki par izstādi Force[d] Majeure

Četri izstādes Force[d] Majeure dalībnieki stāsta par saviem darbiem un dalās pārdomās par mākslu kā nepārtrauktu nepārvaramu varu.

Kā jūsu darbs sasaucas ar izstādes kuratoru tēmu, kas apvienota zem plašā Force[d] Majeure jēdziena?

Līga Spunde. Mans darbs Sistēmas aritmija ar izstādes tēmu sasaucas visai tieši. Tajā pievēršos nemieru atspoguļojumam, īpaši uzsverot emociju jaudu, kas bieži ir nemiernieku galvenais ierocis, stājoties pretī labi ekipētiem drošībniekiem. Pēdējie gadi ir bijuši un turpina būt spraigi. Pasaule ir piedzīvojusi vairākas masīvas, pamatotas protestu akcijas, kas izvērtušās globāla mēroga nekārtībās, tiešā vai netiešā veidā iesaistot mūs visus. Zīmējumā attēloto nemieru centrā ir emocijas kā fiziskas reakcijas degviela. Nemiernieku ķermeņi ir nolobīti līdz kodolam, simboliski atklājot sakarsēta prāta dinamiku, dusmas un izmisumu, kā reizē paredzamu, bet vienā brīdī nenovēršamu spēku.

Kiwie. Krāsojot šo darbu, es veicināju globālo sasilšanu, kuras rezultātā darbs karstuma iespaidā tek iekšā kanalizācijā. Šis krāsojums atspoguļo lielākās masas cilvēku ikdienišķo mazo darbību bezjēdzību, kas rezultējas nenovēršamās globālās katastrofās jeb force majeure.

Aleksandra Samuļenkova. Mans darbs ir ekspresīvs, bet ne visai artikulēts izsauciens, retoriskais jautājums, varbūt pat kāds lamuvārds. Tā ir mana neizrotātā – tiesa gan, cenzētā – reakcija uz manu news feed/ziņu plūsmu, kurā force majeure un force[d] majeure seko viens otram bezgalīgā virknē.

Krišs Salmanis. Māksla ir nepārtraukta nepārvarama vara. Ar to nodarbojas, ja citādi nevar.

Kas jūs kā mākslinieku satrauc izstādes anotācijā aprakstīto visdažādāko varas un sabiedrības kontekstu laukā?

Līga Spunde. Mani satrauc arvien intensīvāk jūtamais toksiskais politiskais klimats un pasaules nespēja stāties pretī acīmredzamai netaisnībai.

Kiwie. Sabiedrības kopējais zemais intelekta līmenis, kas radies slinkuma dēļ. Tas savā veidā piespiež māksliniekus vienkāršot komunikāciju ar ārpasauli, pretējā gadījumā neviens nespēs izlasīt to, kas rakstīts uz sienas. Līdzīgi kā kara laikā – tanku un karavīru kolonna tik ātri virzās uz priekšu, cik ātri dodas lēnākā ekipāža.

Aleksandra Samuļenkova. Mani kā mākslinieci, kā burtveidolu dizaineri un kā cilvēku ļoti satrauc viss, ko var aprakstīt kā "nepārvaramu", "nekontrolējamu" un "ārkārtīgi spēcīgu". Mums ir satraucoši plaša šādi aprakstāmu notikumu un parādību izvēle. Starp citu, trīs "glifu" nervozā raustīšanās varbūt nav nepārvarama vai ārkārtīgi spēcīga, bet noteikti ir nekontrolējama!

Krišs Salmanis. Satrauc izglītības trūkumi. Par spīti tam, ka man ir augstākā izglītība – un tāda ir lielai Latvijas iedzīvotāju daļai –, jūtu robus argumentācijas un diskusijas spējās, vāji tveru kontekstu, ar grūtībām pieņemu viedokļu daudzveidību un, kad tas izdodas, palaižu garām robežu starp plurālismu un muļķību. Jāradinās pie tā, ka pārmaiņas uz labu notiek lēni un pastāvīgas piepūles rezultātā, lai gan gribētos ātri un vienkārši.

Izstādes anotācijā minēts, ka šī izstāde ir skatāma kā aktīvisma izpausme, kas Latvijas laikmetīgajā mākslā ir reta parādība. Kāda, jūsuprāt, ir un var būt mākslas loma sociālpolitisko jautājumu risināšanā un parādīšanā?

Līga Spunde. Gribētos domāt, ka mākslai pieder izteiksmes un formas brīvība, kas precīzā kombinācijā var kļūt gan par spēcīgu domāšanas stimulatoru, gan diskusijas izraisītāju un uzturētāju. Mākslas darba pieredze ir brīnišķīgs veids, kā aplūkot un no jauna aptvert pasauli, tajā notiekošo. Mākslai piemīt spēks un drosme glaudīt pret spalvu, izcelt neērtas un noklusētas tēmas, kas sociālpolitiskā kontekstā nav retums.

Kiwie. Mākslai ir tā brīvība un iespēja spaidīt sabiedrības sāpīgās pogas. Katrs mākslinieks, protams, pats izvēlas, kuras pogas vēlas spaidīt vai vispār spaidīt un kādā veidā – ar roku, kāju vai sūdainu mietu. Māksla ir instruments, caur kuru var uzdot sociālpolitiskus jautājumus, bet ne atbildēt uz tiem.

Aleksandra Samuļenkova. Domāju, ka māksla – atšķirībā no aktīvisma – var atļauties neizteikt konkrētas prasības. Šo privilēģiju es izbaudu pilnā mērā!

Krišs Salmanis. Man joprojām šķiet, ka Baltijas ceļš bija labākais hepenings mākslas vēsturē.

 

Force[d] Majeure
Kultūrtelpas Hanzas perons teritorijā līdz 31.XII
Izstāde ir pieejama katru dienu bez laika ierobežojuma un bez maksas www.kim.lv

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Gaidu galu

Esmu laikmeta drāmu fans. Mēģinu iztēloties – kura latvieša dzīvesstāsts varētu beigties ar Frenka Sinatras dziesmu Mans ceļš?

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja