Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +23 °C
Daļēji saulains
Trešdiena, 29. maijs
Raivis, Raivo, Maksis, Maksims

Foto: LNSO trīs izpārdotos koncertos Rīgā un Ventspilī atskaņo Mālera Otro simfoniju

Aprīļa sākumā trīs pilnībā izpārdotos koncertos – divos Lielajā ģildē un vienā Ventspilī koncertzālē Latvija – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts Akadēmiskais koris Latvija, franču soprāns Perīna Madefa un mecosoprāns Zanda Švēde diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā klausītājiem sniedza iespēju piedzīvot Gustava Mālera monumentālās Otrās simfonijas atskaņojumu. Programmā skanēja arī Riharda Vāgnera operas Tristans un Izolde ievads.

Vācu opermeistara Riharda Vāgnera operas Tristans un Izolde sižeta pamatā ir ķeltu viduslaiku leģenda par pretrunīgu, traģisku mīlestību starp bruņinieku Tristanu un karaļmeitu Izoldi. Šis darbs ir novatoriskākais skaņraža mantojums, savukārt tā ievads – viens no hrestomātiskākajiem piemēriem mūzikas vēsturē. Tajā centrālo lomu ieņem galveno varoņu iekšējo sajūtu atklāsme, refleksija par cilvēka esamību. Vāgnera muzikālā valoda šeit kļuvusi arvien piesātinātāka ar hromatiku, tonālu nenoturību un jaunu krāsu meklējumiem.

Austriešu komponista Gustava Mālera Otrā simfonija Augšāmcelšanās ir monumentāla piecdaļīga skaņubūve orķestrim, korim un solistiem, kas meklē atbildes uz metafiziskiem jautājumiem un apcer mūžības skaistumu. Pēc komponista teiktā, Otrās simfonijas pirmā daļa ataino viņa Pirmās simfonijas Titāns galvenā tēla bēru procesiju, kura nāve veicinājusi pievēršanos nokaitētiem eksistenciāliem jautājumiem: "Kas ir dzīve un kas – nāve? Vai mēs turpināsim dzīvot mūžībā? Vai mūsu dzīvei un nāvei ir nozīme?" Šeit Mālers atbildes meklē kristietības postulētajās idejās, pie kurām atkārtoti atgriežas simfonijas ceturtajā daļā, un gara mūžīgās dzīves apliecinājumu gūst simfonijas izvērstajā, vērienīgajā finālā. Otrās simfonijas pirmatskaņojums norisinājās 1895. gada 13. decembrī Berlīnē. 

Starptautisku atzinību guvušo franču operdziedātāju Perīnu Madefu Latvijas klausītāji paspējuši iepazīt jau 2019. gadā, viņai debitējot Fransisa Pulenka operas Karmelīšu dialogi iestudējumā Latvijas Nacionālajā operā, un mūzikas apskatnieki izceļ viņas apburošo tembru, skaņas kontroli un komunikāciju ar publiku.

Koncertā piedalījās arī latviešu mecosoprāns, operdziedātāja Zanda Švēde. Šobrīd viņa aizvada savu piekto sezonu Frankfurtes operā. Zanda dziedājusi neskaitāmas operlomas, tai skaitā, ar lieliem panākumiem – leģendāro Karmenas lomu. Tāpat Zanda regulāri papildina savu koncertrepertuāru.

Kopā ar solistēm diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā uzstājās LNSO un Latvijas Akadēmiskais koris Latvija, kas 2027. gadā atzīmēs savu 85 gadu jubileju. Kopš 1997. gada kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Māris Sirmais.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja