Lielkoncerta dalībnieki tam bija gatavojušies vairāk nekā pusgadu, dažādās pasaules vietās regulāri sanākot uz kopmēģinājumiem, lai koncertā atskaņotu mūziku no dažādiem kontinentiem, dažādās valodās, bet vienotā izpratnē par mūzikas īpašo spēju tuvināt tautas un kultūras. Latviešu Dziesmusvētku klasisko repertuāru papildināja gan opermūzika, gan spiričuelu dziedājumi, gan visiem labi zināmas, populāras melodijas. 10 tūkstošiem Latvijas koru dziedātāju līdzās Mežaparka estrādē stājās aptuveni 5000 dziedātāju no visas pasaules.
Koncerta ideja bija virzīta uz nosacīta Austras koka (arī Saules, Gaismas, Pasaules koka) radīšanu un veidošanu, kas simbolizē gan tautu vienoto veselumu, gan saikni ar garīgumu un patiesu stabilitāti. "Austras koks ir rīta gaisma, no kuras izausta Pasaule. Tās krāšņie ziedi ir tautas un to kultūras, kas sakņojas zemes spēkā un dabas īpatnībās, dvēselei uzplaukstot garīgās un materiālās kultūras krāšņumā," atzīmēja koncerta režisors Juris Jonelis.