Valmierā tapušais Makbets, kaut gan ir jautra, smeldzīga, stilistiski ļoti tīra un mākslinieciskajā ziņā absolūti pārliecinoša izrāde par visai abstrakti formulētu tēmu "alkas pēc varas un mīlestības", sagādās grūtības tiem skatītājiem, kas visupirms teātrī gaida skaidri saprotamu sižetu (stāstu), lai viņiem uz paplātes pienes, kā smejies, "kurš-ar-kuru-ko-dara-un kur". Klasikas mīļotāju arguments, ka "tas taču nav Šekspīrs!", šoreiz nederēs, jo: a) mēs neviens nezinām un nevaram zināt, kas tad "ir Šekspīrs", b) esiet reiz godīgi un kaut vai sev atzīstieties – cik sen un vai vispār esat šo visai vārgo Dižā Barda lugu lasījuši, lai apgalvotu, ka tas, kas redzams uz VDT skatuves, "nav Šekspīrs".
Normunda Naumaņa recenziju Valmieras Drāmas teātra izrādei Makbets lasi 2. maija KDi!