Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +22 °C
Skaidrs
Piektdiena, 24. maijs
Marlēna, Ilvija, Ziedone

Lecam, lecam, stop! Ievas Epneres izstādes Laidi recenzija

Klusuma brīdim ir savs ugunskaps, sava nature morte, savs mieriņš. Māksliniece Ieva Epnere realitāti izvēlas redzēt skaidri

Māksliniece Ieva Epnere savu jaunāko izstādi Laidi skatītāju uzmanībai piedāvā galerijā ISSP, kas atrodas Rīgā, Berga bazārā. Stikloto telpu no ārpasaules nošķir enerģētiski piesātināts sarkana audekla laukums. Stoperis. Lai redzētu, kas slēpjas aiz audekla, ir jādodas iekšā. Te mūs sagaida dokumentālā filma Laidi, kas vēsta par vietējās pamatskolas pēdējo mācību gadu, un savu laiku nokalpojuši skolas krēsli. Profilētās spuldzes no puskrēslas izceļ četras lielformāta fotogrāfijas, un sienas nišā pretšķiedras griezumā kārtojas malkas šķilas. Ekspozīcijas scenogrāfiju veidojusi arhitekte Līva Kreislere.

Kuldīgas novada Laidos Ieva Epnere ieradās 2021. gada rudenī kā mākslas rezidente, lai ar Kuldīgas pilnvarojumu rastu iedvesmu jaunam mākslas darbam. Reklāmiskais nolūks spēcīgi atgādina režisora Gata Šmita Jaunajā Rīgas teātrī iestudēto izrādi Desmit iemeslu apciemot Kauci, kurā nepieredzējis reportieris, nonācis purvainā apvidū, tiek ierauts tumšu notikumu akacī un pats pārvēršas par vampīru.

Gotiskās komēdijas vietā Ieva Epnere izvēlējās realitāti redzēt skaidri, kā tas piedien Laidu muižas ēkas neoklasicisma svinīgajai nopietnībai. Viņa iepazina laidenieku amata prasmes un pat iesāka aust gobelēnu Laidu stellēs. Būdama mākslas pedagoģe, Ieva Epnere novērtēja, ka no 42 skolas bērniem sešpadsmit piedalās teātra pulciņā, un kopā ar pieaicināto kustību režisori Elīnu Gediņu iecerēja uzvedumu Laidu leģendas, ko gribēja parādīt un nofilmēt skolas 101. dzimšanas dienas svinībās. Kovida dēļ simtgade bija palikusi nesvinēta.

Pēdējais zvans

Un tad pienāca satraucoša ziņa. 2022. gada 27. janvārī Kuldīgas novada domes deputāti pieņēma lēmumu slēgt Laidu pamatskolu. Izglītības un zinātnes ministrijas publiskotā informācija liecina – kopš 1998. gada "principā uz pusi sarucis pamatskolu skaits: no 534 līdz 261, vidusskolu skaits samazinājies par 65 skolām, speciālo skolu skaits par 12, sākumskolu skaits samazinājies no 100 līdz 54" (Neatkarīgā Rīta Avīze, 31.01.2022.). Ierēdņu un juristu valstī t. s. skolu tīkla optimizēšanu nosaka "kvantitatīvie kritēriji" – skolēnu skaits un ēkas uzturēšanas izmaksas. Ar skolas likvidēšanu sākas lēna vietas izdzišana, jo skola ir gan izglītības, gan kultūras un socializācijas centrs. Nav mazsvarīgi, ka skola nodrošina darbu daudziem apkārtnes iedzīvotājiem. Jaunās ģimenes ar bērniem vietu bez skolas neizvēlas.

Situācija servē notikumu, un ir jāprot šo servi uztvert uzreiz. Ieva Epnere spēj paņemt "no dabas" un no lauka pētījuma radīt slāpētas spriedzes filmu, kas rezonē ar sabiedrības un tās virsvaldes pretēji vērstām vajadzībām.

Gaidot pēdējo zvanu, filmēšana sākās 2022. gada 3. februārī. Trīsdesmit astoņas minūtes ilgā filma tika pabeigta tieši pēc gada. Filmā mainās gadalaiki un līdz ar tiem arī gaisma. Ļoti daudz gaismas. Operators Valdis Celmiņš kā vissmalkāko nianšu meistars rīta jēdzienā ieraksta "rožpirksti" ausmu, kas Laidu muižas dzeltenās sienas un baltās kolonnas nokrāso koši sārtas. Saullēktā, kad mēdz būt vislielākais aukstums, ierodas kurinātājs. No varenas malkas grēdas viņš krāmē pagales ķerrā un kurina muižas krāsnis vienu pēc otras. Kamēr uguns iedegas, gaisma logos izceļ kurzemniecisku krāsainību – rozā un zaļas sienas. Kādā telpā pavīd gleznotāja, Līdsas koledžas (Lielbritānija) pasniedzēja Laimoņa Mieriņa (1929– 2011) abstrakcija: Mieriņa tēvam reiz piederēja krejotava un veikals Laidē.

Gleznieciski līksmais noskaņojums ievelk sižetā. Līdz ar siltumu iesākas pamošanās, kustība dabā un cilvēkos. Vietējais pelēkais busiņš atved bērnus, blonda direktore, mati zirgastē, atminas ar velosipēdu, un stundas sākas. Skolēnu skaits liek domāt par elitāru muižniecības atvašu izglītību. Starpbrīžos viņiem ir apskaužama iespēja doties laukā, muižas parkā. Var mest kūleņus sniegā, laizīt sniegu no tikko apsniguša egles zara vai šķaidīt ledu pret asfaltu, nevis blenzt aifonā. Nenoliedzami šāda skola ir greznība. Un tā dod labus rezultātus. Gribas cerēt, ka matemātikas skolotājs sarkanā žaketē, dodot divas formulas viena uzdevuma risināšanai, būs izskolojis arī uzņēmējus, kas kopu teoriju pratīs piemērot dzīvei.

Laidu leģendas 

Atvadu svētku dienā filmēšanā iesaistījās arī otrā operatore Baiba Kļava. Sabrauca bijušie absolventi, daudzi sirmu galvu, un dramatiskais pulciņš kuplai auditorijai nospēlēja piecas Laidu leģendas. Par Laidu komtesi, kurai tēvs atvēlēja nomirt, nevis mīlestību ar mājskolotāju, – kāda meitene nokrīt. Par Valtaiķu baznīcas būvupuri, kas nepieciešams, lai ticībā celtais nesagrūtu. Par gravu pie Rudzīšu akmens, kur uzplaukst maijpuķītes, – vissmaržīgākie ziedi meklējami dzimtajā vietā, un uz skatuves izslejas rokas baltzaļos cimdiņos. Par Turlavas, Snēpeles un Laidu robežvietas mistisko bezdubeni, kurā barojas purva mērglis. Visbeidzot par sarkano govi, kas parādās reizi simt gados. Ja govi parauj aiz astes, nolīst zelta dukāti. Neviens laidenieks gan nekad to naudu nebija redzējis. Beidzot brīnums notika. Laidu skola no savas mājvietas atvadījās ar zelta salūtu!

Saglabājot vienmērīgi plūstošo ritmu, ko nodrošina montāžas režisore Andra Doršs, filma pakavējas arī pie turpmākajiem notikumiem. No telpām tiek iznestas mēbeles un tāfeles, pūšamie mūzikas instrumenti nocelti no sienām, un direktore pašrocīgi noņem ierāmētos diplomus. Klusuma brīdim ir savs ugunskaps, sava nature morte, savs mieriņš.

Tikmēr balts satiksmes autobuss, sakarnieks ar ārpasauli, aizved bērnus uz Skrundu.

De profundis

Dvašu Laidiem piešķir komponista Kārļa Auziņa atskaņotā kompozīcija saksofonam Reflection. Šīs mūzikas tumšais tembrs mitinās pagraba velvēs un kļūst par nesatricināmu likteņa nesēju, kad nākotne tiek mainīta pret tagadnes labumiem, pret Eiropas Savienības fondu finansējumu. Teritorija drīz būs attīrīta no cilvēkiem. Par šo izvēli maksā visi. Tik daudz samaksāts, ka inerces dēļ liekas – atpakaļceļa nav. Skolu slēgšana turpinās. No cita rakursa raugoties, redzam pārpildītas klases, nevis izdegušas krāsnis, bet skolotājus ar atskaitēm, kas jāražo rūpnieciskos apjomos, kā to pieprasa kompetenču izglītība. Jaunie skolotāji bēg no skolām. Skolotājus nav kur ņemt. Kas paliek plusā? Kur vispār paliek plusi šajā visnotaļ gaišajā stāstā?

Ieva Epnere
Izstāde Laidi
Galerijā ISSP līdz 16.III

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja