Katrs no šiem māksliniekiem individuāli ir guvis ievērojamu atzinību, taču viņu draudzība un savstarpējās attiecības, kas ir bijušas gan mākslinieciskas, gan romantiskas, līdz šim lielākoties nav tikušas pētītas šādā kombinācijā. Šie pieci autori ir spēlējuši centrālo lomu pēckara mākslā, ar savu starpdisciplināro pieeju viņi ir ietekmējuši mākslas, mūzikas un dejas attīstību.
Skats no izstādes Pieci draugi Ludviga muzejā Ķelnē. Foto – Marks Vēbers, Ķelnes Vēstures arhīvs un Reinas reģiona vizuālo materiālu arhīvs
Ciešā sadarbībā mūziķis un teorētiķis Džons Keidžs (1912–1992), horeogrāfs un dejotājs Merss Kaningems (1919–2009) un gleznotāji un tēlnieki Džaspers Džonss (1930; viņš ir vienīgais, kurš joprojām ir dzīvs), Roberts Raušenbergs (1925–2008) un Sajs Tvomblijs (1928–2011) radīja īpašu saikni starp mākslas žanriem un medijiem. Viņu darbi turpina iedvesmot jaunas mākslinieku paaudzes. Ekspozīcija, kas koncentrējas uz autoru mijiedarbību, pieskaras arī jautājumam, ko nozīmēja būt māksliniekam gejam XX gadsimta vidū.
Šī ir pirmā reize, kad Keidža teorētiskā ietekme uz Raušenbergu un Tvombliju, kā arī Raušenberga un Džonsa radītās dekorācijas Mersa Kaningema dejas kompānijai un radošais dialogs starp Tvombliju, Raušenbergu un Džonsu ir kļuvis par apjomīgas izstādes tēmu. Viņu daiļrades performatīvā, sadarbībā balstītā specifika ilustrē mākslinieku kopīgo koncepciju par nehierarhisku, multipolāru un antiimperiālistisku sabiedrību.
Džons Keidžs (no kreisās), Merss Kaningems un Roberts Raušenbergs pie teātra Sadler’s Wells Londonā 1964. gadā. Foto – Daglass Džefrijs, Viktorijas un Alberta muzejs (Londona)
Līdzās mākslinieku intelektuālajai un politiskajai radniecībai ekspozīcija pēta pārsteidzoši spēcīgas formālās un materiālās līdzības starp partitūrām, zīmējumiem, gleznām, horeogrāfijas darbiem un (kustīgām) skulptūrām. Daudzi viņu darbi tika radīti blakus cits citam vienā darbnīcā, un pirmo reizi tie ir eksponēti kopā muzejā, tādējādi draugu mākslinieciskā apmaiņa kļūst teju taustāma. "Mēs strādājām ar pilnu pašatdevi, dalījāmies visās savās intensīvajās emocijās un, manuprāt, veicām brīnumus tikai mīlestības vārdā," teicis Roberts Raušenbergs.
Piecu mākslinieku draudzība tiek uzskatīta par unikālu, jo to raksturo radoša sadarbība, aktīvas debates, intīmas attiecības un sāpīgas šķiršanās. Šīs saiknes pamatā bija viņu kopīgās intereses, viņi meklēja jaunas izpausmes formas un pievērsās līdzīgām tēmām: klusumam un nejaušībai, tehnoloģijām un progresam, tradīcijām un radikālām inovācijām. Izstāde aptver periodu no XX gadsimta 40. gadiem līdz 70. gadu beigām – šajā laikā piecu draugu mākslas, konkurences, mīlestības, kā arī citu emociju un pārdzīvojumu savijums kļuva par viņu darbības dzinējspēku.
Ekspozīciju papildina mūzikas un dejas programma, kas publikai ļauj novērtēt komponista Džona Keidža un horeogrāfa Mersa Kaningema daiļradi. Izstāde Ludviga muzejā Ķelnē ir organizēta sadarbībā ar Brandhorstu muzeju Minhenē, kur tā šogad jau bija skatāma.
Brandhorstu muzejs ir slavens ar visplašāko Saja Tvomblija darbu kolekciju Eiropā, savukārt nevienā citā Eiropas muzejā nav tik daudz svarīgu Džaspera Džonsa un Roberta Raušenberga darbu kā Ludviga muzejā.
Informācija: museum-ludwig.de