Blaumaņa teātra festivāla galveno balvu iegūst Indrāni

Paldies teātra mākslas galvaspilsētai VALMIERAI par tradīcijas kopšanu un uzturēšanu. ( Gribētos, lai jēdziens Galvaspilsēta ( šai nozīmē ) kļūtu par ceļojošo balvu- kā, leģendām apvīts, gredzens, kulons vai aproce.) Paldies par Rūdolfa Blaumaņa literārā mantojuma skatuvisko iedzīvināšanu un skatuviskā nerva atraisīšanu it visiem teātra un ārpusteātra ļaudīm, kas ar prieku un atdevi iesaistās šīs latviskās kultūrvērtības radīšanā, festivāla norisei nepieciešamos materiālos un nemateriālos apstākļus nodrošinot. Paldies ļaudīm, kas latviešu kultūras attīstību veicina konkrētos darbos, krāšņus un daudzveidīgus izteiksmes līdzekļus lietā liekot. Paldies, tā sacīt, par sensāciju, ko neplānoti festivāls sarūpēja mākslas draugiem, kā arī rūpju māktajiem, kuri līdzās notikumam aizvien modri uztver dažu " zemstrāvu un zemtekstu" pat tad, ja tam nav reālu priekšnoteikumu. Paldies par sarūpētajām balvām, lai arī katram zināms, ka tās sadalīt tā, lai būtu visiem pa prātam- fiziski un garīgi, nav iespējams. Paldies teātra zinātniecei Valdai Čakarei par ierakstiem "dienasgrāmatā", par smalkjūtīgu, bagātīgu un tēlainu festivāla notikumu atspoguļojumu sadaļā "kroders.lv ". Paldies visiem, visiem, visiem par SVĒTKU atmosfēras radīšanu, kaislību atklāsmi un spilgtu latviskās kultūras apliecinājumu, kas tad arī, kā man šķiet, ir mūsu nacionālās identitātes drošs balsts un patvērums šajā brīdī un nākamībā. Mazliet pārfrazējot Blaumani, atliek vien vēlēties: Kas mūsos mierīgs vēl, lai paliek nemierīgs!