Laika ziņas
Šodien
Migla
Pirmdiena, 15. jūlijs
Henriks, Henrihs, Egija, Egmonts, Egons

Kāpas ieskautā Sarkandaugavas pērle. Atdzimis Dauderu nams un parks

Vasarīga odiseja Dauderos Sarkandaugavā piedāvā vēstures paradoksus, ainaviskas vides un ēnas baudījumu

Šis ir nams, kurā var mācīt vēsturi, – stāvot pie dārza lepnuma – melnajām priedēm –, saka muzeja Dauderi vadītāja Olga Miheloviča. "Melnajām priedēm ir dižkoku statuss, un tās ir ļoti labā kondīcijā pat salīdzinājumā ar vēl vecākiem Rīgas parkiem," palepojas vēsturniece.

Patiešām – kopš 1897. gada, kad celta greznā Bingneru ģimenes villa, varam izsoļot cauri visam XX gadsimtam un nonākt līdz pat šim pašam brīdim XXI gadsimta 20. gados, kad saņemta ziņa, ka 7. un 21. jūlijā, kā arī 25. augustā plkst. 14 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa (Zāģeru ielā 7, Sarkandaugavā) aicina interesentus muzeja gida vadībā doties īpašā Svētdienas odisejā. Tiešais iemesls tam ir astoņu gadu laikā atjaunotais parks un mākslīgās drupas.

Ekskursija – piedzīvojums – sāksies Dauderu namā, ko varēs ieraudzīt pilnā krāšņumā – ielūkojoties arī telpās, kuras apmeklētājiem ikdienā nav pieejamas: kādreizējā vannas istabā, bēniņos un mansarda stāvā. Pēc tam būs aizraujoša pastaiga pa Dauderu dārzu un namam piegulošo parku, kurā tikai šīs vasaras sākumā noslēgušies labiekārtošanas un atjaunošanas darbi.

Pieļauju, ka daudziem, kas nav izmaluši Rīgu urbānajos klaiņojumos vai uz Dauderu muzeju Sarkandaugavā devušies īpaši, ieraudzītais sagādās īstu pirmatklāsmes prieku. Ir pat grūti noticēt, ka aiz padomju laikā celtā bērnudārza eiroremonta "mētelītī" 2. autobusa maršrutā ir noslēpusies tāda vēsturiska pērle ar ainavisku parku un seniem dižkokiem. No otras puses – ik pa brīdim garām aizrīb kāds vilciens vai tramvajs.

Ja plānojat doties uz muzeju ar sabiedrisko transportu, to vislabāk darīt no centra ar 5. tramvaju līdz pieturai Aldaris. Ja ir brīva visa diena, Dauderu apmeklējumu var sakombinēt ar mecenāta Augusta Dombrovska izloloto Kultūras pili Ziemeļblāzma un Krišjāņa Barona Burtnieku namu Vecmīlgrāvī, kas atrodas apmēram 15 minūšu brauciena attālumā.

 

Dauders iekaro Rīgu 

Dauderi ir alus rūpnieka Ādolfa fon Bingnera savrupnams ar piemājas dārzu, kas XX gs. 30. gadu otrajā pusē tika pielāgots Kārļa Ulmaņa vasaras rezidences vajadzībām, bet padomju okupācijas laikā ēkā tika iekārtots bērnudārzs un aģitācijas punkts. Vēlāk to pārņēma LPSR Pārtikas rūpniecības ministrija un tajā tika iekārtotas degustācijas zāles, un visas skaistās telpas bija slēgtas saviesīgiem pasākumiem.

Vairāk nekā 127 gadus ilgā nama vēsture – īpašnieku un funkciju maiņa, saimnieku liktenis – palīdz izzināt krasākos pagriezienus arī Latvijas vēsturē. Nama stāsts ietver Rīgas industrializāciju un turīgos vācbaltiešu rūpniekus, Pirmo pasaules karu un rūpniecības uzņēmumu evakuāciju, Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laiku un varas metodes latviskošanas politikā, nacionalizāciju un varas patvaļu padomju okupācijas laikā.

"XVIII gadsimtā šeit izskatījās gluži kā laukos – priežu meži, smilšu kāpas, pilsētas ganības –, bet līdz ar XIX gadsimtu un industrializāciju Daugavas attekas krastos parādījās daudz jaunu rūpnīcu," vēsturisko fonu ieskicē Olga Miheloviča.

Tagadējā Dauderu parka izveide tieši saistīta ar laikmeta tendencēm un apkārtējo apbūvi. Vispirms kādreizējā kāpa tika iekopta kā zaļā zona alusdarītavas teritorijā, bet vēlāk pārtapa par privātu savrupnama daļa. Zināms, ka vēl pirms Dauderu nama izbūves Waldschlöβchen parkā regulāri notika labdarības koncerti un saviesīgi pasākumi – dažādu muzikantu un baznīcas draudžu un biedrību koru koncerti. Tādējādi ar alusdarītavas Waldschlöβchen īpašnieka Johana Daudera (1820–1879) atbalstu alusdarītavas apkaime asociējās ar izbraukumu un kultūras pasākumu norises vietu.

Olga Miheloviča pievērš uzmanību faktam, ka pirmais alusdarītavas dibinātājs Johans Dauders bijis ļoti uzņēmīgs jauns vīrietis no Siguldas puses – Jānis Daude. Kalpu ģimenes dēls 21 gada vecumā ienācis Rīgā un ticis uz augšu ar saviem spēkiem. Strādājis saimniecībā, bet 1850. gadā jau kļuvis par Mīlgrāvja muižas rentnieku. Dauders mērķtiecīgi kāpis pa karjeras kāpnēm, iekļāvies Rīgas augstākajā sabiedrībā – vācu tirgotāju aprindās –, bija precējies ar vācbaltieti Šarloti Langbeinu. Vienlaikus Waldschlöβchen dibinātājs aktīvi veicinājis latviešu emancipāciju: Dauders bija Rīgas Latviešu biedrības runasvīrs, mecenāts, arī Mangaļu jūrskolas un Sv. Trīsvienības baznīcas būvniecības iniciators.

Kad alusdarītavu Waldschlöβchen un tai blakus esošo zemesgabalu nopirka Ādolfs fon Bingners (1855–1917) un uzcēla savu grezno villu, ko mūsdienās zinām kā Dauderu namu, parks publikai vairs nebija pieejams. Mežaino kāpu ainavu labiekārtoja pēc Rīgas pilsētas dārzu pārvaldes direktora Georga Kūfalta projekta. Izmantojot dabīgo reljefu, izveidoja 2,2 hektārus lielu parku. Tuvāk namam bija regulāri stādījumi, tālākajā daļā – ainavisks parks ar mākslīgu ūdenskrātuvi, pastaigu celiņiem un apstādījumiem. Parkā tika sastādīti gan vietējie, gan svešzemju koki un krūmi, daudzi no tiem saglabājušies līdz mūsdienām. Līkumotie celiņi, mākslīgā ūdenstilpne – dīķis ar saliņu – un kāpas augstākajā daļā izveidotās mākslīgās pilsdrupas radīja romantisku  un noslēpumainu gaisotni. Parka ainavu varēja baudīt no nama terases un balkona, kā arī no rotondas, kas parka stūrī skatāma arī šodien. Bingneru ģimenes villu uzcēla 1897. gadā. Tās projekta autors ir būvinženieris Fricis Zeiberlihs, kurš ir arī visas alusdarītavas kompleksa autors, tāpēc gan dzīvojamā, gan ražošanas ēkas veidoja vienotu ansambli. Jau laikabiedri to atzinuši par vienu no glītākajām dzīvojamām mājām.

Vēl plašāks skats uz visu apkaimi pāri alusdarītavas ēku jumtiem Daugavas un Mežaparka virzienā pavērās no ūdenstorņa, kurā bija izbūvēta arī labiekārtota platforma. Būvi vizuāli izveidoja kā senas pilsdrupas – no lauzta plienakmens, ar neregulārām šuvēm, gotiskiem logiem, pils torni atgādinošu mūra noslēgumu. 1998. gadā mākslīgās pilsdrupas ar parku kļuva par Rīgas pilsētas vietējās nozīmes aizsargājamu kultūras pieminekli, un mūsdienās tās ir atzītas par vienu no nozīmīgākajām šāda veida būvēm Latvijā.

 

Divu saimnieku durvis 

Nama reprezentatīvākā telpa visos laikos ir bijis salons. Muzejs tajā rīko izstādes. Vēl līdz 14. jūlijam salonā ir skatāma mākslinieces Artas Ozolas-Jaunarājas izstāde Pastmarkas portrets. Muzejs pastmarkās. Mākslas zinātniece Irēna Bužinska norāda, ka Artas Ozolas-Jaunarājas pastmarkām raksturīga informatīvi un vizuāli piesātināta izvērsta kompozīcija, līdz filigrānai meistarībai izstrādātas detaļas, spēja radīt spilgtu vēstījumu – miniatūrus stāstus par mūsu valsti, mūsu vērtībām un ideāliem. Tālab mākslinieci pamatoti var uzskatīt par vienu no izcilākajām Latvijas valsts vizuālā tēla veidotājām. Viņas darinātās pastmarkas Latvijā vairākkārt atzītas par gada skaistākajām pastmarkām (2011, 2013, 2019), ir guvušas atzinību starptautiskos konkursos. To tematika ir daudzveidīga – Tautastērpi, Ziemassvētki, Cimdi, Etnogrāfiskās rotas, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, Saeima, Latvijas bākas, Dabas aizsardzība, Izcilas Latvijas zinātnes un kultūras personības, Latvijas muzeji, Eiropa u. c. – un labi piestāv Dauderu mājas kopnoskaņai. "20. gadu vidū sākās saimnieciskās politikas latviskošana," stāsta Olga Miheloviča. 1936. gadā Bingneru ģimenes namu pārdeva akciju sabiedrībai Latvijas Kredītbanka un pārdēvēja par Dauderiem, savukārt, apvienojot Waldschlöβchen, kas tobrīd jau bija nīkuļojoša rūpnīciņa, ar Livonijas, Tanheizera un Iļģuciema alusdarītavu, izveidoja akciju sabiedrību Aldaris. Māja kopā ar dārzu tika atdalīta no pārējā kompleksa.

1937. gadā Latvijas Kredītbanka Dauderu namu kā vasaras rezidenci uzdāvināja Latvijas Valsts un ministru prezidentam Kārlim Ulmanim 60. dzimšanas dienā. Dauderos ierīkoja Ulmaņa vasaras rezidenci, bet realitātē prezidents šeit dzīvoja arī ziemās. Pirms tam namā veica remontu, dažādus uzlabojumus, ieviešot interjerā nacionālā romantisma iezīmes. Tika iekārtots arī prezidenta darba kabinets.

"Māja ir celta neogotikas stilā 1897. gadā, kas ir historisma periods – kā atsauce uz iepriekš pastāvējušajiem stiliem. Izmantoti sarkanie ķieģeļi, kas tika ievesti no Vācijas. Namam ir sarežģīti veidots jumts, kas sliecas augšup," izvedot īsā ekskursijā pa Dauderu muzeja iekštelpām, stāsta tā vadītāja Olga Miheloviča. Profesors Jānis Krastiņš ir norādījis, ka griesti iekštelpās raksturīgi Nīderlandes neoromantismam. Savukārt piemājas dārzs ir veidots neobarokālā stilā.

"Krāsainās logu vitrāžas patiesi ir nozīmīgs Dauderu interjera koptēla elements. Eklektisma arhitektūras stilā veidotajā namā līdz mūsdienām ir saglabājušās izcilas XIX gadsimta beigās tapušas vitrāžas, ko papildina arī XX gadsimta pēdējā ceturksnī veidotie mākslas darbi. No nama pirmsākumiem saglabājušās vitrāžas kāpņutelpā, kurās attēloti meža dzīvnieki – lapsa un stirna. Domājams, ka vitrāžas sākotnēji bijušas visos sešos kāpņu logos, taču laika gaitā tās gājušas zudumā. Vēsturiskās vitrāžas namā saglabājušās arī otrā stāva galvenajā guļamistabā un virtuvē. Šīs senākās Dauderu nama vitrāžas sasaucas ar Eiropas medību piļu interjeru izveides principiem, pēc kuriem svarīga nozīme ir floras un faunas cildinājumam nolūkā radīt īpaša svinīguma un naiva idilliskuma noskaņu," savā 2023. gadā nolasītajā lekcijā stāsta Mencendorfa nama vadītāja mākslas zinātniece Ilona Audere.

Pie Dauderu centrālās ieejas, kas veidota ar vējtveri, abu pušu logos ievietotas vitrāžas ar stilizētiem augu motīviem. To autore ir māksliniece Nora Cēsniece. Vitrāžas izveidotas 1969. gadā pēc Aldara direktora pasūtījuma, jo uzņēmums agrāko villu izmantoja reprezentācijas vajadzībām. Pagrabā kā iekonservēts vēl saglabājies Aldara bārs, kas ieturēts nesajaucamajā 90. gadu brūnajā.

"Vislabākais piemērs, kā mainās laiks un saimnieki, ir šīs durvis," norāda muzeja vadītāja. "No vienas puses – neoromantisma stilistika, bet no otras – jau tipisks latviešu nacionālā romantisma stila paraugs – saulītes, ozollapu vītene, Latvijas karodziņi, vārpas. Jauns saimnieks – jauns periods mājās," nama saimniekiem veltītās ekspozīcijas zālē stāsta Dauderu vadītāja.

No 1937. līdz 1940. gadam Dauderos bija iekārtota Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence. Tika pasūtītas arī jaunas mēbeles. Tās var redzēt praktiski vienīgajā fotogrāfijā no interjera, kas ir ļoti maz fotografēts. Ļoti daudz Kārlis Ulmanis ir fotografēts dārzā, kurā mitinājās pieradināti dzīvnieki: alnis, divas stirnas, tītars.

Īpaši vērtīgs eksponāts ir Kārļa Ulmaņa oriģinālais rakstāmgalds, savukārt krēsls ir replika, no arhīva materiāliem izveidota kopija. Uz galda redzama Jēkaba Bīnes veidotā Kārļa Ulmaņa privātā emblēma – vanags tur nagos Nameja gredzenu, un spārni veido V burtu, kas atsaucas uz vadoni. "Varai nomainoties, Augstākās padomes prezidija priekšsēdētājs Augusts Kirhenšteins nekautrējās izmantot šo galdu savā mikrobioloģijas institūtā. Viņu nemulsināja tas, ka uz galda virsmas bija Kārļa Ulmaņa privātā emblēma. Viņu mulsināja tikai trīs zvaigznes galda sānos. Tās tika izkasītas, jo tā bija tieša atsauce uz neatkarīgo Latvijas valsti," Olga Miheloviča ieskicē vienu no daudzajiem vēstures paradoksiem, kas skāruši Dauderu namu.

Līdz ar trešo atmodu mājas vēsturē parādās kolekcionārs un mecenāts Gaidis Graudiņš. Viņš mājas atjaunošanā ieguldījis privātos līdzekļus un uzdāvinājis savu Vācijā izveidoto kolekciju. 1990. gadā XX Vispārējo latviešu dziesmu svētku laikā durvis vēra Latvijas kultūras muzejs Dauderi. Kopš 2010. gada Dauderi ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa.

Gaidis Graudiņš ir dzimis Rankā 1926. gadā, bijis leģionārs. Ilgajos trimdas gados Vācijā Gaidis Graudiņš krājis ar Latvijas vēsturi saistītas liecības, nopērkot un iemainot tās no citiem latviešu bēgļiem. Savu kolekciju viņš izstādīja paša veidotajā Latviešu muzejā Detmoldā, vēlāk – Gretemā.

Gaida Graudiņa kolekcijas pamatā ir 7000 eksponātu, kas saistīti ar Latvijas neatkarības posmu: pastmarkas, nauda, goda zīmes, ordeņi, vēsturiski un reti uzņēmumi, grāmatas. Redzama Raiņa sarakste no Kastaņolas ar Jāni Jaunsudrabiņu, kurš zīmējis vāku viņa dzejoļu krājumam Ave sol utt. Izstādīti kādreiz slēptie, noraktie dzejnieka Edvarta Virzas ordeņi, Jānim Daliņam valmieriešu dāvinātais zelta pulkstenis pēc uzvarām Berlīnē XX gs. 30. gados, senās Livonijas kartes, sākot no 1579. gada, Bībeles, personu dokumenti, Latvijas armijas ordeņi un nozīmes un daudz citu laikmeta liecību.

 

Ūdenstilpne - zem zemes 

25. jūnijā tika izplatīta preses relīze, ka "Sarkandaugavā atklāts atjaunotais Dauderu parks, kas ir kļuvis par vēl vienu zaļu, labiekārtotu un ainaviski pievilcīgu vietu, kur rīdziniekiem pavadīt brīvo laiku. Parkā izbūvēts bērnu rotaļu laukums, atjaunotas vēsturiskās pilsdrupas un tornis. Savukārt kultūras pasākumu vajadzībām izbūvēta gan skatuve, gan amfiteātris". Tas viss ir tiesa. Vienīgi interesentiem jāpiekodina, ka šis kultūras piemineklis kopš XIX gadsimta nav gluži restaurēts vēsturiskajā veidolā. Kārļa Ulmaņa laika Dauderu ārtelpas pazīstamāko objektu – mākslīgo ūdenstilpni Latvijas kontūras formā ar dziļāko vietu Latgalē – diemžēl nebūs iespējams ieraudzīt. Tā ir noglabāta zem zemes ar iespēju to atjaunot kaut kad vēlāk. Kā stāsta Dauderu muzeja vadītāja, eksperti ir lēmuši, ka šobrīd tas diemžēl neesot izdarāms: "Mākslīgā ūdenstilpne ir atstāta zem zemes, ja nu kāds pēc gadiem to tomēr iedomāsies restaurēt oriģinālajā variantā." Līdz ar to kolorīti idilliskie skati ar Kārli Ulmani un viņa stirniņām pie Dauderu ūdens paliks vien vēsturiskajās fotogrāfijās pētāma tēma. Par dzīvnieku aizsardzību tolaik nav daudz domāts, un Ulmaņa dzīvnieki ziemā vienkārši palaisti mežā, kur, visticamāk, gāja bojā. Nebūs redzama arī izbūvētā peldu māja un tenisa korti. Dauderos bijušas septiņas telefona līnijas, lai Kārlis Ulmanis būtu sasniedzams praktiski jebkurā vietā, arī peldu mājā.

Kārļa Ulmaņa laikā dārzā bija redzama krāšņa botāniska kolekcija, ko veidoja galvenokārt prezidentam dāvinātie stādi. Parka dīķi padziļināja un izbetonēja, ierīkoja peldu māju, netālu no tās – tenisa laukumu, pilsdrupās iekārtoja istabu t. s. latviskajā garā. Ulmaņa laikā peldbaseinā iestādīja retus augus, visīpašākās bija violetās ūdensrozes, tajā mājoja ar eksotiskas zivtiņas, ko ziemas periodā izzvejoja un pārveda uz siltumnīcām, kurās bija apsildāms baseins. Dārza vajadzībām gadā tika izmantoti 20 000 latu.

Laiks atskaņas no šīs godības baudīt arī mums. Apsēdies uz balta soliņa, skaties uz mūžvecu ozolu, bērniem rotaļlaukumā un skeitotājiem jaunajā skeitparkā, un nekā jau īpaši nepietrūkst. Lai gan profesionāļu lokā jautājums noteikti būtu apspriežams – pēc kādiem kritērijiem atjaunojam kultūrvēsturiskās teritorijas.

 

LNVM DAUDERI
Rīgā, Zāģeru ielā 7 7. un 21. jūlijā, kā arī 25. augustā plkst. 14.00 – ekskursijas gida vadībā Svētdienu odiseja Dauderu namā un dārzā

Maksa par ekskursiju – muzeja biļete: pieaugušajiem 3 eiro, senioriem un studentiem 1,50 eiro, skolēniem 0,75 eiro, ģimenes biļete 4 eiro.

Vietu skaits ekskursijā ir ierobežots, tāpēc muzejs aicina iepriekš pieteikties, rakstot uz [email protected] vai zvanot pa tālr. 67392229; 67391780.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja