Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
"Domāt, ka katrs šis ugunsgrēks ir tāpēc, lai VVD nomelnotu... grūti pateikt, kam tas būtu vajadzīgs"

Cilinskis: Ugunsgrēki izgaismoja vides jomas vājās vietas

Likumdošanā ir jāparedz mehānisms, lai vides avāriju seku novēršanas izdevumi nebūtu jāsedz visiem nodokļu maksātājiem, sarunā ar Guntaru Gūti norāda Saeimas deputāts Einārs Cilinskis (NA).

Mūsu sarunā, kas notika īsi pēc ugunsgrēka nelegālajā izgāztuvē Jūrmalā, jūs paudāt diezgan kategorisku viedokli, ka Valsts vides dienesta (VVD) vadītājai Ingai Koļegovai būtu jāatkāpjas no amata. Vai aizvien pieturaties pie šā viedokļa?

Mans viedoklis ir, ka toreiz viņai bija jāatkāpjas no amata. Tajā pašā laikā, ja ir pieņemts lēmums, ka ierēdnis paliek šajā amatā, nevar jau visu laiku skandināt: jāatkāpjas, jāatkāpjas. Ja jau šobrīd Inga Koļegova ir amatā, tad viņai ir jāstrādā.

Kā kopumā vērtējat visus skandālus, kas saistīti ar nekārtībām atkritumu apsaimniekošanas jomā?

Manuprāt, zināmā mērā Jūrmala bija kā tāds starta šāviens, kas atsedz šīs problēmas. Iespējams, daļa no citām problēmām nebūtu iznākušas gaismā, ja nebūtu kļuvusi stingrāka pieeja no sabiedrības un arī dienestu puses. Tas atsedza to, ka šīs problēmas ir sistēmiskas. Tas arī bija tas iemesls, kāpēc toreiz paudu savu uzskatu, ka Koļegovai būtu jāatkāpjas no amata. Proti, ne jau tikai par Jūrmalu ir runa. Tas, ka kopumā sistēma nav kārtībā. Tas, pie kā esam nonākuši – visiem gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), gan Saeimā, gan arī, es ceru, VVD ir skaidrs, ka viss kārtībā nav un šobrīd mēs visi strādājam pie sakārtošanas idejām.

Kas ir šīs idejas? Šodien (intervija notika 12. septembrī – G. G.) bija arī Saeimas komisijas sēde.

Tā bija pirmā sēde par šiem aktuālākajiem vides jautājumiem. Pirmajā daļā runa bija tieši par nolietoto autoriepu apsaimniekošanas sistēmu, bet otrajā daļā apspriedām pārējās aktualitātes. Sēdē tika izskatīts piedāvājums, ka jābūt vienotai apsaimniekošanas sistēmai, proti – nevis vairākām atsevišķām, bet vienai sistēmai. Šī ir visnotaļ apspriežama ideja. Turklāt citās valstīs, lai gan ne visās, ir šāda vienota sistēma. Manuprāt, ja tiek izveidota viena sistēma, tad būtu nepieciešams, lai valstij tajā tomēr ir noteicoša ietekme. Ja tiktu izveidots privāts monopols, tad tas būtu diezgan riskants gadījums. Bet par šo ideju vēl notiks diskusijas. Vēl attiecībā uz riepu un citu atkritumu apsaimniekošanu tika izskatīta ideja, ka būtu jānosaka atkritumu beigu statuss – kas ir tas materiāls, kurā brīdī atkritums vairs nav atkritums. VARAM piedāvā izstrādāt beigu statusa noteikumus plastmasai, kompostam un tā sauktajiem RDF, kas ir no atkritumiem iegūtais kurināmais. Manuprāt, tikpat būtisks problēmjautājums ir finansiālais nodrošinājums.

Tieši kam?

Vai nu apdrošināšana, vai bankas garantija atkritumu apsaimniekotājam, kas, protams, kaut kādā mērā var sadārdzināt šo procesu, taču vienlaikus šī sistēma diezgan strauji izmetīs ārā no tirgus šīs blēžu kompānijas. Skaidrs, ka ne vienu, ne otru šāda veida finanšu garantiju nevar dabūt kompānija, kas nav pietiekami solīda. Protams, vēl gan tad var riskēt un darīt kaut ko pilnīgi nelegāli. Bet es domāju, ka ir jādiskutē arī par attiecīgās zemes īpašnieka atbildību tajos gadījumos, kad zemes īpašnieks ir atļāvis uz savas zemes darboties kaut kādai firmai, un tad šī firma kļūst maksātnespējīga. Ir spēkā ES direktīva par videi nodarīto kaitējumu, kas Latvijā ir Vides aizsardzības likumā iestrādāta, kura gan īsti neparedz šādu zemes īpašnieka atbildību, taču ES Tiesa ir atzinusi, ka valstij ir tiesības noteikt arī stingrākus nosacījumus – Ungārija šādus normatīvus ir piemērojusi un ES Tiesa atzina, ka tas ir pieļaujams. Šo jautājumu vēl vērtēs Saeimas Juridiskais birojs, jo ir jāskata dažādas situācijas, piemēram, ciktāl zemes īpašnieks ir atbildīgs par kādām pavisam nelegālām zemes nomnieka darbībām.

Vai ir normāla situācija, kad normatīvi paredz faktiski ļoti garu termiņu, lai tiktu novērsts konstatēts pārkāpums – te es domāju par sodītā uzņēmēja tiesībām pārsūdzēt amatpersonas lēmumu. Tad arī pieredzam tādus notikumus kā Jūrmalā vai Rīgā.

Šādā situācijā darbotos manis pieminētais finanšu mehānisms, jo apdrošinātājs vai banka būtu uzņēmušies risku. Un tad jau viņi attiecīgi var ilgstoši tiesāties ar klientu. Tajā pašā laikā šādos gadījumos būtu finansējums, kas ļautu operatīvi sakārtot situāciju. Vēl būtiski – tomēr VVD ir absolūti nenofinansēts. Algas ir tik zemas, bet atbildība cilvēkiem liela. Turēt atbildīgos amatos cilvēkus ar zemām algām – gan korupcijas risks rodas, gan arī vienkārši labākie cilvēki tur nestrādās. Tāpēc nākamā gada budžeta projektā vismaz patlaban ir ieplānots papildu finansējums inspektoru algām.

Tieši inspektoriem?

Viņi uzsvēruši uz inspektoriem, man gan šķistu, ka atļauju izsniedzēju atalgojumam arī būtu jābūt lielākam.

Vai arī šeit saskatāt profesionāļu trūkuma un korupcijas riskus?

Pilnīgi noteikti. Vēl viens jautājums par dabas resursu nodokli un kontroli ir tas, ka, manuprāt, VVD ievērojami jāuzlabo sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), jo VID tomēr tas viss ir nostādīts ievērojami augstākā līmenī un bieži vien informācija, ko uzņēmējs iesniedz VVD un VID, atšķiras un tā netiek salāgota. Arī paši uzņēmēji uzsver šādu problēmu.

Vai pareizi saprotu jūsu teikto, ka negodīgs uzņēmējs var apzināti VID un VVD iesniegt dažādus datus un šādā veidā blēdīties ar nodokļu nomaksu?

Tā varētu būt.

Nupat VVD piesprieda 12,9 miljonu eiro sodu SIA Riepu bloki, par ko daudzi vīpsnā, ļoti apšaubot, ka šādu summu no uzņēmuma vispār varēs piedzīt un ka beigās arī šie riepu uzglabāšanas laukumi būs vien jāsakopj par nodokļu maksātāju naudu. Vai šādam lēmumam vispār ir loģika?

Loģika jau nav tajā, ka šāda sistēma vispār šobrīd funkcionē. Protams, pārmetums ir vietā, kāpēc šim uzņēmumam vispār tik ilgi bija iespēja darboties, kāpēc tas viss netika apturēts ātrāk. Bet šajā brīdī ir velti cerēt, ka viņi varētu paši sakārtot. Taču, mainot kārtību atkritumu apsaimniekošanā, nākotnē būtu jāparedz, ka šādas problēmas finansētu nevis visi nodokļu maksātāji, bet tieši dabas resursu nodokļa maksātāji.

Kāpēc mēs aktīvi sākam risināt problēmas nozarēs tikai tad, kad notiek kāds ugunsgrēks – turklāt šoreiz pat vārda tiešā nozīmē?

Es jau pašā sākumā uzsvēru, ka acīmredzot nozares pārraudzība bija nepietiekama. Taču vēl pirms pēdējiem notikumiem VARAM bija panācis normatīvu izmaiņas attiecībā uz ražotāju atbildības shēmām, kas iepriekš bija dalīta starp VVD un Vides fondu. Nonākot šai atbildībai tikai VVD kompetencē, kā uzskata VARAM, tas sācis traucēt nelegālās shēmas, kas varbūt arī ir iemesls, kāpēc notikušas šīs dedzināšanas. Taču tas patlaban ir tikai pieņēmums, ko sīkāk izvērtēs tiesībsargājošās iestādes. Bet teikt, ka pilnīgi nekas netiek darīts, arī tomēr nevar.

Pēc ugunsgrēka Rīgā, Kurzemes prospektā VVD pārstāvis visai skaļi paziņoja, ka tā bijusi ļaunprātīga dedzināšana un ka pēdējā laika notikumi uzskatāmi par mērķi nomelnot VVD. Vai jūs piekrītat šādiem pieņēmumiem, ka kāds kādu mēģina nomelnot?

Par laimi, Kurzemes prospektā atrodas dažādi atkritumi, tajā skaitā būvgruži, kas samazināja liela ugunsgrēka iespējamību. Taču kopumā arī šajā objektā atkritumu apjoms ir diezgan liels. Par šo, starp citu, es vēl pirms ugunsgrēka biju nosūtījis VVD divas vēstules ar jautājumiem par šo konkrēto objektu. Tika skaidrots, ka objektam ir mainījies īpašnieks un tagadējais zemes saimnieks šobrīd izved atkritumus no teritorijas. Tajā pašā laikā, protams, domāt, ka katrs šis ugunsgrēks ir tāpēc, lai VVD nomelnotu... grūti pateikt, kam tas būtu vajadzīgs.

Visu rakstu lasiet trešdienas, 13.septembra laikrakstā Diena!

Top komentāri

Urbis
U
Vai tādēļ ir jānonāk līdz ugunsgrēkiem? Kur skatās un kāda ir lietu izpratne VARAM'ā
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai Bordānam izdosies nodrošināt Saeimas atbalstu savai valdībai?

Kopā nobalsojuši: 2457

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

ES ierobežotā izvēle(8)

Pirms dažām dienām Somijas galvaspilsētā Helsinkos notikušajā Eiropas Tautas partiju (ETP) grupas kongresā par šobrīd lielākā Eiropas Parlamentā (EP) pārstāvētā politiskā spēka kandidātu nākamajām...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē