Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +18 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 16. maijs
Edijs, Edvīns

Eksperts: Imunitāte nenozīmē, ka deputāts var uzvesties, kā viņš vēlas

"Tu šeit vairs nestrādāsi" -  tie ir Nacionālās apvienības deputāta Jāņa Dombrava draudi policistam 16.martā, kad policists centās savaldīt deputātu. Šādi izteikti draudi norāda, ka atsevišķi deputāti uzskata, ka viņu deputātu imunitāte tos padara par neaizskariem pat likuma varas pārstāvju priekšā. Bet ko tad īsti paredz deputāta neaizskaramība, vai tā viņu ieceļ sava veida neaizskaramo kastā?"Deputātu neaizskaramība nenozīmē, ka deputāts var uzvesties, kā viņš vēlas, darīt ko vēlas un nepakļauties valsts varas pārstāvju likumīgajām prasībām," portālam Diena.

lv skaidro konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars. Saeimas deputāta imunitāti nosaka Satversmes 29. un 30.pants, kuri paredz, ka nedrīkst ierobežot Saeimas deputāta vārda brīvību, kā arī nedrīkst saukt pie administratīvās vai kriminālatbildības bez Saeimas piekrišanas. Kā skaidro E.Pastars, šādai Satversmes normai ir divi mērķi: nodrošināt parlamenta netraucētu funkcionēšanu un pasargāt parlamenta locekli pret nepamatotām un politiski motivētām apsūdzībām, kas vērstas no izpildvaras puses. "Taču deputāte imunitāte nenozīmē, ka deputāts nav pakļauts likuma varai. Ja deputāts pārkāpj likumu, policistiem ir visas tiesības viņu aizturēt, tikai par to 24 stundu laikā ir jāpaziņo Saeimas prezidijam," stāsta E.Pastars. Viņš arī norādīja, ka jau 2003.gadā portālā Politika.lv ir rakstījis, ka būtu jāgroza Satversme, svītrojot 30.pantu, kas nozīmē, ka deputātu varētu saukt pie administratīvās un kriminālatbildības bez Saeimas piekrišanas. 2012.gadā Latvijā vizītē ieradās Eiropas padomes ģenerālsekretārs Turbjērns Jaglanns, kurš cita starpā pauda bažas par Latvijas Saeimas deputātu pārlieku augsto imunitāti. Tajā pašā gadā Saeima pirmajā lasījumā neatbalstīja grozījumus Satversmē, kas paredzēja deputātu imunitātes samazināšanu – ļaut deputātus saukt pie administratīvās atbildības un veikt pie tiem kratīšanu bez Saeimas piekrišanas. Grozījumus atbalstīja Vienotība, Reformu partija un Nacionālā apvienība, pret balsoja Saskaņas Centrs. ZZS deputāti balsojumā atturējās, izņemot Danu Reiznieci Ozolu, kas balsoja par grozījumu apstiprināšanu. Saskaņas Centra līderis Jānis Urbanovičs toreiz savu nostāju pamatoja ar to, ka grozījumu pieņemšanas gadījumā specdienesti vērsīsies pret opozīciju.Jāteic, ka vairākos gadījumos tautas kalpi ir sevi sargājuši no sodiem. Tā, piemēram, 2003.gadā 8.Saeima atteicās izdot administratīvai sodīšanai ZZS līderi Ingrīdu Ūdri. Bet 2011.gadā Saeima nedeva atļauju veikt kratīšanu toreizējā deputāta Ainara Šlesera dzīvesveida. Jāatgādina, ka šis Saeimas lēmums iniciēja toreizējo Valsts prezidentu Valdi Zatleru atlaist Saeimu. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vēlēšanu balagāns

Varbūt iepriekšējās reizēs nebiju pamanījis, bet šķiet, ka šogad Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas politiķu un viņu partiju acīs ieguvušas krietni būtiskāku nozīmi.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē