Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Nosacījums – apvienošana

Ja notiks Lattelecom un LMT apvienošana, esam gatavi akceptēt milzu investīcijas šajā uzņēmumā, bet, ja dialogs beigsies bez rezultātiem, mūs daudz vairāk interesēs nevis investīcijas, bet gan peļņas gūšana – neslēpj Telia Company valdes loceklis Roberts Andersons

Fragments no intervijas:

Cik ilga ir jūsu vizīte Latvijā, un kāds ir mūsu valsts apmeklējuma iemesls? 

Esmu ieradies Latvijā tikai uz vienu dienu, vizītes mērķis ir tikties ar mūsu partneru pārstāvi, lai apspriestu uzņēmuma Telia iespējas un perspektīvas attiecībā uz šobrīd Latvijā plaši apspriesto jautājumu par telekomunikāciju zīmolu nākotni Latvijas tirgū.

Jūs esat viena no pašām augstākajām ļoti liela uzņēmuma amatpersonām, jautājums par LMT un Lattelecom apvienošanu šobrīd ir aktualizēts augstā līmeni, esat ieradies Latvijā, tomēr nedz mūsu valsts premjerministra, nedz ekonomikas ministra darba kārtībā tikšanās ar jums nav iekļauta?

Man šogad jau ir bijušas vairākas tikšanās ar Latvijas ekonomikas ministru, jūnijā es tikos ar jūsu valsts premjerministru, un mums bija plaša diskusija par abu šo telekomunikāciju uzņēmumu, kuru līdzīpašnieki esam, apvienošanu. Iemesls, kamdēļ tas notiek tieši tagad, lielā mērā ir saistīts ar diskusijām par tā dēvēto KPMG ziņojumu, un es teiktu, ka ir tikai saprātīgi, ka Telia kā lielākā daļu īpašniece spēlē galveno lomu arī šajā diskusijā, darot zināmu savu viedokli par notiekošo. 

Tajā pašā laikā KPMG ieteikumi bieži tiek kritizēti kā tikai uz apvienošanu orientēti. Vai mēs varam šo ziņojumu uzskatīt par objektīvu, var arī tas ir tikai aizsegs kāda specifiska vēlamā rezultāta panākšanai? 

Es neesmu iepazinies ar pilnu KPMG ziņojumu. Šo ziņojumu pasūtīja Latvijas Republika, tā nebija Telia, kas to pasūtīja. Esam redzējuši tikai to informāciju, kas tika publiskota kā secinājumi un rezultāti. Vienlaikus es nedomāju, ka viena no lielā četrinieka globālajām auditorkompānijām varētu atļauties publiskot negatavu, nepabeigtu dokumentu, es domāju, ka viņiem ir ļoti svarīga uzņēmuma reputācija. Man nav nekādu šaubu, ka ziņojums atbilst visiem kvalitātes standartiem. Viņi sāka strādāt pie tā pagājušā gada oktobrī, ziņojums bija pabeigts jūnijā un tika prezentēts jūlijā. Tas nav kaut kas paviršs, ātri salikts kopā, tur ir ņemtas vērā globālās tendences dažādos tirgos. Pieņemu, ka viņi ir izdarījuši labāko, ko varēja, un varu piebilst, ka Telia kā šajā reģionā telekomunikāciju tirgū strādājoša kompānija var pamatā piekrist daudziem no tiem secinājumiem un rezultātiem, ar kuriem esam iepazinušies. Ir vērts piebilst, ka tieši šis ziņojums, tajā iekļautie secinājumi, manuprāt, ir stimulējuši Latvijas valdību sākt vismaz dialogu ar Telia.

Galvenais secinājums jebkurā gadījumā skan, ka ir nepieciešams palielināt Telia ietekmi… 

Es negribētu pārlēkt uzreiz pie šā secinājuma. Tas, kas teikts ziņojumā, ir: telekomunikāciju operatoru apvienošanās ir globāla, loģiski pamatota tendence. Telekomunikāciju pasaule vairs nav mobila vai fiksēta, tā kļūst digitāla, tajā skaitā arī attiecībā uz balss pārraidi. Jūs varat saņemt skaņu, izmantojot mobilos sakarus, IP, fiksētās līnijas. Jums portatīvajā datorā, iPad, viedtālrunī un varbūt pat televizorā ir pieejams liels skaits digitalizētu sociālo mediju. Kad jūs izvēlaties, kuru no šīm iespējām izmantot, jūs izvēlaties tieši sociālo mediju, nevis LMT vai kādu citu operatoru. Kurš pārraida, vairs nav būtiski, būtiski ir tikai tas, ka jūs darāt to, ko vēlaties darīt. Un tas ir tas, kas ir dramatiski mainījies pēdējos piecos gados. Kad tika izveidota pašreizējā infrastruktūra, bija būtiska atsevišķu fiksēto un mobilo sakaru esamība. Mūsdienās tas vairs nav būtiski, mūsdienās svarīgi ir risinājumi un attīstība.

Kamēr ir konkurence, pastāv arī attīstība. Līdzko beidz pastāvēt konkurence, tā rezultāts visbiežāk ir cenu kāpums bez attīstības. Vai arī mums nedraud līdzīga situācija?

Ja jūs domājat, ka divu aktīvu apvienošana var samazināt konkurenci, tad tas nav scenārijs, pēc kāda mēs ilgojamies. Mēs esam apvienojuši savus aktīvus Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Norvēģijā, Dānijā. Nevienā no šiem tirgiem aktīvu apvienošana nav novedusi pie konkurences samazināšanās vai pakalpojumu cenu pieauguma. Iznākums vienmēr ir bijis plašāks piedāvājums klientiem. Turklāt varas iestādes vienmēr rūpīgi pieskata, lai saglabātos konkurence un netiktu kropļots tirgus, tajā skaitā ar to nodarbojas arī Eiropas Komisija (EK). Piebildīšu, ka visas savienības mērogā par to atbild ārkārtīgi neatlaidīga un uzstājīga dāma, [Margrēte] Vestegares kundze, kas rūpīgi pieskata telekomunikāciju tirgu, raugoties tieši no šāda skatu punktu. Vienlaikus tas nav kavējis telekomunikāciju tirgus dalībnieku apvienošanos tādās valstīs kā Itālija, Austrija, Lielbritānija, Īrija, Vācija, un nevienā no šiem gadījumiem apvienošanās nav novedusi pie pakalpojumu cenu kāpuma. Šo un vēl citu iemeslu dēļ es ar pilnu pārliecību varu apgalvot, ka izteikumi par cenu kāpumu – tas ir mīts.

Visu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas, 6. septembra, numurā!

Top komentāri

Izlasīju
I
pirmo rindkopu un šķita, ka investors uzstāda ultimātu. Tāpēc tālāk nelasīju.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

PNB slēgšana – stresa tests valdībai(9)

Lēmumam par kādreizējās Norvik bankas, tagad PNB Bank darbības apturēšanu būs ietekme ne tikai uz bankas darbiniekiem un noguldītājiem, no kuriem 40%, pateicoties mērķtiecīgi veidotajam plašajam mazo...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē