Saskaņā ar datiem, kas saņemti no VID, kopā ar nodokļu ekspertiem esam secinājuši, ka dažādu shēmu dēļ valsts kasei jau gadiem aiziet garām miljardiem eiro. Jūs savulaik esat bijusi starp tiem cilvēkiem, kuru tiešais pienākums bija cīņa pret nodokļu nemaksāšanu, – tātad pārzināt šo problemātiku tiešā veidā. Kur ir problēmas sakne?
Iesākumā gan jāuzsver, ka sistēmā vairs nestrādāju kopš 2013. gada, kad aizgāju privātajā biznesā. Patlaban praktizēju kā juriste. Savā ziņā esmu brīvmāksliniece, kas uz šo situāciju var paskatīties no otras puses. Starp citu, patlaban tieši rakstu doktora disertāciju par nodokļu krāpšanas problemātiku Latvijā. Runājot par problēmas sakni – PVN shēmas ir kā narkotika, jo rada atkarību no ienākumu apjoma – faktiski shēmas ļauj šos ienākumus dubultot. Un šeit arī sākas problēma – tie, kuri ir pamēģinājuši, iesaistījušies šajās shēmās, nereti vairs nespēj atgriezties legālā biznesā. Jo, samaksājot visus nodokļus, viņi vienkārši kļūst nekonkurētspējīgi. Lūk, vienkāršs piemērs – ir divi veikali, no kuriem viens shēmu lietošanas rezultātā var piedāvāt par 21% mazāku preces cenu. Pie kā tas noved? Loģiski, ka pircējs izvēlēsies zemāko cenu. Tā ir absolūti nevienlīdzīga konkurences cīņa, ko valsts šobrīd nespēj izbeigt. Godīgais uzņēmējs var tikai žēloties par milzīgo nodokļu slogu, ko nespēj izturēt, jo spiests pārdot savu preci zem pašizmaksas, reāli strādājot ar zaudējumiem, vai arī sākt domāt par nodokļu optimizēšanas shēmām, šajā gadījumā – izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Būtībā tā ir absurda attieksme – es nemaksāju nodokļus tāpēc, ka nemaksā konkurents. Tā mēs visi varam darīt. Situācija var mainīties tikai tad, ja sāksim pret to cīnīties valstiskā līmenī un kļūsim neiecietīgi pret šo sērgu.
Viennozīmīgi piekrītu. Tomēr te ir arī cita rakstura problēmas – mums valstiskā līmenī ārkārtīgi pietrūkst sistēmiskas pieejas procesu virzīšanai. Minēšu konkrētu piemēru – patlaban apsūdzības uzrādīšanas stadijā ir lieta pret uzņēmumu Cleanhouse, kurš, starp citu, sniedz pakalpojumus arī virknei valsts iestāžu, amatpersonām par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tika konstatēts nodokļu nenomaksāšanas fakts un noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija, veikta izmeklēšana, un process nosūtīts kriminālvajāšanas sākšanai. Sākotnēji apsūdzības bija pēc diviem Krimināllikuma pantiem – par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Taču no publiski izskanējušās informācijas, ko sniedza prokuratūra, var saprast, ka apsūdzības uzrādītas tikai par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Diemžēl kādā posmā izmeklēšanas vai pierādījumu apkopošanas darbs nav bijis pietiekami kvalitatīvs, vai vienkārši izpalikusi speciālistu savstarpēja un precīza darbību koordinācija. Iespējams, par iemeslu apsūdzības uzrādīšanai tikai pēc viena panta ir jau pirmās instances tiesās divi attaisnojoši tiesas spriedumi citos kriminālprocesos par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tas ir radījis ļoti bīstamu judikatūras precedentu – apsūdzības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju šobrīd nav uzrādītas vainīgajām personām (par to parasti apsūdzības piemēro shēmotājiem). Patlaban šajos procesos vainīgās personas sauktas pie atbildības tikai par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Pēdējā laikā gan nekas par šo lietu nav dzirdēts. Beigās atkal tāds čiks vien sanāks pēc liela trokšņa…
Publiski par šo tēmu tiešām patlaban netiek runāts. Iespējams, prokuratūra paudīs kādu viedokli, argumentus. Varbūt šobrīd tiek vākti papildu pierādījumi. Grūti pateikt, tomēr, kā jau teicu, – šis ir ļoti nepatīkams precedents, jo savā ziņā tas ir lakmusa papīrs cīņai ar shēmotājiem. Vienlaikus svarīgi saprast – pašreizējā situācijā nevar pārmest nevienam atsevišķi – ne tiesai, kura vadās pēc apsūdzībā uzrādīto faktu kopuma, ne VID, ne izmeklētājiem, ne arī apsūdzības uzturētājiem.
Problēmas sakne ir jau pieminētais sistēmiskuma trūkums. Faktiski neesamība.
Ja runājam pavisam atklāti – shēmošana ir organizēta noziedzība, kas ir gudra, zinoša un pastāvīgi meklē jaunus risinājumus, lai būtu soli priekšā kontroles dienestiem. Tāpēc arī tiesībsargiem ir jābūt organizētiem, savstarpēji papildinošiem, lai spētu salauzt šīs shēmas, koordinēti apkopot pierādījumus, sagatavot profesionālus dokumentus, lai kādas nebūtiskas nianses dēļ rūpīgi izmeklēta lieta beigās neizgāztos.
Klausoties jūs, pārņem sajūta – braucam aizvien dziļāk purvā. Problēmu zinām, bet nespējam vai arī negribam ar to cīnīties? Vienkārši samierināmies, atrodam kādus nosacīti vainīgos, kurus nosodīt, pārmest neizdarību. Un viss.
Es šo situāciju raksturotu, salīdzinot to ar cilvēku. Kas tad ir nodokļi vispār? Valsts – tie esam mēs visi – cilvēki, bet nodokļi ir asinis, kas apgādā mūsu organismu ar visām nepieciešamajām vielām, lai mēs varētu kustēties, rosīties, beigu beigās – pilnvērtīgi dzīvot. Publiski regulāri tiek piesaukta tā sauktā PVN plaisa – nodokļi, kas aizslīd garām budžetam daudzu simtu miljonu eiro apmērā. Tā nav tikai Latvijas īpatnība – tā ir visas Eiropas Savienības nelaime. Taču, ja salīdzinām, piemēram, Francijas un Latvijas valsts gada kopējo budžetu, – Francijas ekonomikai šī PVN krāpniecība, iespējams, pat īpaši nav jūtama, turpretim Latvijai tas ir milzīgs finanšu trieciens tautsaimniecībai kopumā. Tās ir nopietnas veselības problēmas. Mēs esam slimi, mums ir mazasinība – valstij nepietiek naudas ceļu uzturēšanai, izglītībai, veselībai utt. Vārdu sakot – vispārējs organisma vājums. Ja paveicas, šajā situācijā mēs tiekam pie laba daktera, kas mums nosaka diagnozi. Taču ar to viss nebeidzas! Tas ir tikai sākums, jo diagnoze ir secinājums par pašreizējo situāciju, balstoties uz to, ir jāmeklē veids, kā ārstēt. Faktiski mūsu smagajā situācijā ir jāsasauc ārstu konsilijs, kas kopīgi izlemj ārstēšanas procesu un izvēlas efektīvus medikamentus. PVN shēmas šajā gadījumā ir mazasinības cēlonis, kas liek uzdot jautājumu – mēs nevaram vai negribam sākt ārstēšanas procesu? Vai arī mēs esam gatavi ar nepiedodamu kavēšanos vai vienkārši haotisku rīcību piebeigt paši sevi un beigās vienkārši nomirt?