Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +11 °C
Skaidrs
Sestdiena, 27. aprīlis
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Vairums aptaujāto uzņēmēju un pašvaldību vadītāju atbalsta eiro ieviešanu

Lai gan eiro ieviešana no uzņēmējiem un pašvaldībām prasīs papildus izdevumus, ilgtermiņā dalība eirozonā Latvijai nesīs vairāk ieguvumus, nekā zaudējumus. Šādu viedokli portālam Diena.lv pauda vairāki aptaujātie pašvaldību vadītāji un uzņēmēji, no kuriem lielākā daļa atbalsta Latvijas pievienošanos eirozonai.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs (LZS) portālam Diena.lv sacīja, ka mazajai Latvijas ekonomikai būtu tikai loģiski pievienoties lielo ekonomiku pulkam, kurās jau ir eiro valūta. Vienīgais "pret" arguments, viņaprāt, ir nostalģija pēc nacionālās valūtas, taču ieguvumu ir vairāk: "Pirmkārt, it sevišķi uzņēmējdarbībā. Nav jākonvertē valūtas. Otra lieta ir tāda, ka mēs jau faktiski esam eirozonā, jo mums lats ir cieši piesaistīts eiro."

"Tālākā nākotnē eiro ieviešana noteikti atstās pozitīvu iespaidu. Tas ir atkarīgs no tā, kā eirozona pati par sevi un kā ekonomika attīstīsies, bet uz igauņiem skatoties, lielākā daļa ir apmierināti," stāsta Valkas mērs.

Pozitīvi noskaņota par eiro ieviešanu ir arī Kuldīgas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (Kuldīgas novadam). Viņa uzsver, ka lats jau tagad ir piesaistīts eiro, turklāt arī lielākā daļa uzņēmēju, ar kuriem šo jautājumu Bērziņa pārrunājusi, pauduši atbalstu eiro. Eiro ieviešana būs īpaši labs atbalsts uzņēmējiem, kuri nodarbojas ar eksportēšanu, spriež Bērziņa.

Mīnuss, viņasprāt, ir nacionālās valūtas zaudēšana, taču arī Eiropas spēcīgākā ekonomika Vācija no savas valūtas spēja atteikties, norāda Bērziņa. "Ja mēs ejam uz tādu kopējo Eiropas telpu, tad es domāju, ka tas ir pareizais ceļš, ka Latvijai jāievieš eiro."

"Mums ir jābūt eiro, ja mēs esam Eiropas Savienībā. No tā neaizmuks un domāju, ka virzībai ir jābūt uz eiro," uzskata Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns (ZZS). Vienīgās bažas, kā norāda Spridzāns, ir par pakalpojumu sadārdzināšanos, kā arī papildus izdevumiem, kas varētu skart pašvaldības, tāpēc viņš cer, ka valsts gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībām piedāvās kādus atbalsta mehānismus.

Atšķirīgs viedoklis ir Rēzeknes domes priekšsēdētājam Aleksandram Bartaševicam (SC), kurš aprēķinājis, ka eiro ieviešana Rēzeknei izmaksātu aptuveni 50-60 tūkstošus latu. Rēzeknes pašvaldībai šobrīd neesot nekādu norēķinu ar eiro, līdz ar to argumenti par ietaupījumu, kas varētu rasties uz valūtas maiņas rēķina, neattiecas uz Rēzekni, norāda Bartaševics.

"Mums ar to eiro ieviešanu ir tikai papildus tēriņi. Mēs vairāk tomēr esam pret eiro. Protams, es arī piekrītu daudziem ekspertiem un politiķiem, kas nonākuši pie  secinājuma, ka tā būtu pietiekoši nopietna Latvijas neatkarības zaudēšana," sacīja Bartaševics.

Eiro ieviešana nozīmētu milzīgus atvieglojumus un ieguvumus tūrisma nozarei, portālam Diena.lv sacīja Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele. Viņa ir pārliecināta, ka pēc eiro ieviešanas cenas neceltos - vismaz ne tādā mērā, lai par to būtu jāuztraucas. "Man nav ne nacionālas nožēlas par lata zaudēšanu, ne arī kaut kāds uztraukums par kases aparātu maiņu. Es nesaprotu to īdēšanu, kas te apkārt notiek!" atzīst Ziemele.

Atbalstu eiro pauž arī daudzi uzņēmēji, tostarp Lāču maizes ceptuves saimnieks Normunds Skauģis. Viņš uzskata, ka eiro ieviešana ir viens no Latvijas valsts stratēģiskajiem jautājumiem. Un, lai gan uzņēmējiem visticamāk būs lielāki vai mazāki zuadējumi, kas saistīti ar kases aparātu pārprogrammēšanu un cenu zīmju nomaiņu, ilgtermiņā raugoties, tas valstij dos vairāk plusu, nekā mīnusu, pauž Skauģis.

Arī SIA Kronis valdes loceklis Aivars Svarenieks uzskata, ka eiro jāievieš. Viņu vairāk pārliecinājuši ģeopolitiski, nevis ekonomiski argumenti. "Ekonomiskos ieguvumus arī redzu, piemēram, valūtas maiņa, bet tie nebūs tie galvenie manā sapratnē. Manā sapratnē tomēr galvenie ir ģeopolitiskie ieguvumi."

Savukārt Latvijas finiera vadītājs Juris Biķis jau pērngad Dienai.lv atzina, ka uzņēmuma vadība atbalsta eiro ieviešanu, jo šāds solis būtu viena no stabilitātes pazīmēm. Galvenais ir nevis fiksēts ieviešanas termiņš, bet noteikto kritēriju izpilde, lai nodrošinātu sabalansētu ilgtermiņa attīstību valstij un uzņēmumiem. Eiro ieviešana, viņaprāt,  nozīmē arī vienotas konkurences telpas paplašināšanu, tostarp lētākus kredītresursus. Valdībai būtu vairāk jāstāsta un jāizskaidro eiro priekšrocības, kā piemēru minot valstis, kur šī sistēma jau darbojas, piemēram, Igauniju, atzina Biķis.

Arī Aleksandrs Pankovs, Rietumu Bankas prezidents uzskata, ka eiro ieviešana Latvijai ir optimālais variants, kas ļaus pilnvērtīgi integrēties ES tirgū un finanšu sistēmā ar visām monetārās regulēšanas priekšrocībām, ko tā nodrošina. Par acīmredzamu priekšrocību kļūs arī tas, ka vairs nepastāvēs valūtas risks, kā arī vienkāršākas kļūs eksporta un importa operācijas. Turklāt, ieviešot vienu no pasaules galvenajām valūtām – eiro –, Latvija ievērojami stiprinās savu reputāciju pasaules tirgū un piesaistīs jaunas investīcijas, tāpat arī starptautisko aizdevumu nosacījumi kļūs pievilcīgāki.

Piesardzīgāks ir LMT prezidents Juris Binde, kurš Dienai atzinis, ka pašreizējā situācija eirozonā izskatās ļoti nestabila, nevieš optimismu, tāpēc šobrīd sabiedrības atbalsts ir ļoti zems. Latvijai vajadzētu veikt pasākumus, lai nodrošinātu fiskālo disciplīnu un ievērotu Māstrihtas kritērijus, taču ar eiro ieviešanu de facto nevajadzētu steigties. Latvijas tauta ļoti pacietīgi pārcieta visus konsolidācijas pasākumus, arī to miljardu, kuru ieguldīja Parex bankā, lai glābtu Ziemeļeiropas bankas, taču eirozonas glābšanas misija varētu notikt bez mums. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē