Lai nodrošinātu atbalstu mērogojamu militārās jomas vai divējāda lietojuma produktu projektiem, Ekonomikas ministrija (EM) ir ierosinājusi Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumu ietvaros izveidot jaunu atbalsta pasākumu rūpniecisko spēju uzlabošanā aizsardzības stiprināšanai, prioritāti piešķirot divējāda lietojuma spējām. Tam plānots pārvirzīt 40 miljonus eiro no līdzekļiem, kas bija plānoti produktivitātes aizdevumiem uzņēmumu inovācijām. Par to otrdien lēma valdība.
Vienlaikus saskaņā ar 2025. gada 29. maija Eiropas Savienības Fondu komitejā pausto EM ir pieteikusi vajadzību šāda fonda izveidei vismaz 150 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu būtisku un ilgtermiņā pietiekamu finansējumu aizsardzības industrijas attīstībai. Papildus pasākuma otrās un turpmāko atlases kārtu īstenošanai 2026. gada otrajā ceturksnī ir plānots pārvirzīt finansējumu vairāk nekā 25 miljonu eiro apmērā no citas programmas, tādējādi būtiski palielinot atklātajām atlasēm pieejamo finansējuma apjomu.
Jāatbilst nosacījumiem
Atbalsts paredzēts tieši tādu produktu ražošanai, kas ir prioritāri nepieciešami Nacionālo bruņoto spēku (NBS), NATO un ES būtiskām drošības interesēm. Ja produkta realizāciju plānots realizēt ārpus ES vai NATO dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, šo darbību saskaņo ar Aizsardzības ministriju (AM) par plānotās sadarbības atbilstību būtiskām valsts drošības interesēm. Atbalsts paredzēts trīs veidos. Tas var būt grants 35 miljonu eiro apmērā, ko piešķir Centrālā finanšu līgumu aģentūra no publiskā finansējuma pirmās ierobežotas projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros, tāpat tas var būt aizdevums ar kapitāla atlaidi līdz 50% no projekta aizdevuma apmēra, ko piešķir sabiedrība Altum otrajā un turpmākajās projektu iesniegumu atlases kārtās. Pie atbalsta veidiem minēta arī garantija līdz 25 miljoniem eiro, kur maksimālā kapitāla atlaide ir līdz 35% no garantētā aizdevuma apmēra, un arī to piešķir sabiedrība Altum otrajā un turpmākajās projektu iesniegumu atlases kārtās. Pasākumu īstenos, organizējot projektu iesniegumu atlases.
Lai pieteiktos atbalstam, vispirms jāsaņem AM atzinums. Dokumentā uzsvērts, ka tikai AM noteiks, vai produkts ir militārās jomas produkts, kas saistīts ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu, un atbilst Eiropas Savienības Kopējam militāro preču sarakstam, vai divējāda pielietojuma produkts. Tāpat AM būs vienīgā institūcija, kas noteiks, vai militārās jomas vai divējāda pielietojuma produkts atbilst būtiskām valsts drošības interesēm.
Valdības sēdē aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie) šo projektu minēja kā labas sadarbības piemēru starp Ekonomikas un Aizsardzības ministriju, paužot cerību, ka vēl šogad būs arī citi labi piemēri.
Šaubas par nosacījumiem
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija) jau dokumenta saskaņošanas laikā bija paudusi iebildumus par to, ka projektu pieteikumu atlases pirmā kārta notiks ierobežotas projektu pieteikumu atlases veidā. "Attiecīgi, pēc MK noteikumu projekta un tā anotācijas, nav gūstama viennozīmīga informācija, kāpēc tiek paredzēts, ka šīs programmas ietvaros "projekta iesniedzējs pasākuma ierobežotas projektu pieteikumu atlases kārtas ietvaros ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, Valsts aizsardzības korporācija vai kapitālsabiedrība ar korporācijas kapitāla daļām"," norāda DAIF Latvija.
Federācija konceptuāli iebilst pret noteikto minimālo attiecināmo izmaksu summu projekta attiecināmajām izmaksām – 30 miljoniem eiro –, īpaši ņemot vērā to, ka gala saņēmējs arī var būt sīkais (mikro) komersants, – šādu uzņēmumu maksimālais apgrozījums/bilances vērtība ir līdz diviem miljoniem eiro. Līdz ar to šāds atbalstāmo projektu attiecināmo izmaksu minimālais slieksnis, kas ir 15 reizes lielākas nekā iespējamā gala saņēmēja apgrozījums, nesniedz pārliecību, ka programmas ietvaros paredzētais atbalsts ir tiešām paredzēts dažāda lieluma komersantiem, bet gan ierobežotam vai konkrētam komersantu lokam, uzsver DAIF Latvija. Federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle gan pateicās Ekonomikas ministrijai par to, ka šogad ir paredzētas nākamās atlases kārtas, jo, pēc viņas teiktā, valsts aizsardzības industrija atbalstu saņem, bet privātā – ne. «Mēs no industrijas puses paužam ļoti lielu cerību, ka izdosies panākt vienošanos,» teica E. Egle. Viņa arī norādīja uz nevienlīdzīgo situāciju, kad Valsts aizsardzības korporācija saņems Centrālās finanšu līgumu aģentūras (CFLA) grantu, bet industrija – aizdevumu garantijas veidā no Altum. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) argumentēja, ka dažādu iniciatīvu ietvaros aizsardzības industrijai šobrīd pieejamais finansējums ir 270 miljoni eiro – gan maziem, gan lieliem projektiem. Esot apstiprināti 52 projekti, un šogad šis skaits varot dubultoties, jo nozares interese esot liela. Viņš arī norādīja, ka ir ņemti vērā iebildumi un ministrija ir gatava strādāt ar DAIF Latvija, bet esot jāņem vērā fons, kāpēc uzstādītie ierobežojumi ir tik augsti, piemēram, eksporta rādītāji. "Kopīgais izaicinājums, par ko mums kopīgi ar DAIF jādomā, ir, kā mēs sagaidīsim 2027. gadu, jo mēs redzam, ka fondu ārējās atbalsta programmas samazinās, un kabatas ir tik dziļas, cik tās ir," atzina ministrs. Savukārt A. Sprūds solīja, ka tuvākajā laikā valdībā virzīs jautājumu par inovāciju fonda papildu finansējumu jaunuzņēmumiem. Ministrs atgādināja, ka Valsts aizsardzības korporācija pašos pirmsākumos ir veidota, lai darbotos tajos virzienos, kur nepieciešamas lielas, kapitālietilpīgas investīcijas. Savukārt jomās, kur privātie uzņēmēji ir aktīvi un attīstīti, Valsts aizsardzības korporācija tiešā veidā neiesaistās, norādīja A. Sprūds.