Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Sestdiena, 20. aprīlis
Mirta, Ziedīte

Birkerts: Gaismas pils ir ēka dzimtenei

Iespaids ir ļoti labs - tā par pabeigto Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēku saka tās arhitekts Gunārs Birkerts, kurš šajās dienās ieradies dzimtenē. Lai arī ne viegls un garāks, nekā sākumā cerēts, bibliotēkas tapšanas ceļš ir vainagojies ar oficiāliem atklāšanas pasākumiem. Ceturtdien, 28.augustā, notikušajā Novadu dienā sanākušie interesenti labprāt dalījās ar Dienu savās pārdomās par lasīšanas paradumiem un bibliotēkas nozīmi viņu dzīvē.

Pēdējo reizi bibliotēku redzējis vēl bez grīdām, 89 gadus vecais arhitekts gandarīti saka, ka tagad beidzot varējis novērtēt tās sajūtas, ko dod gatavā bibliotēkas ēka: "Tā ir ļoti silta un - attiecībā uz darbu - ļoti labi nostrādāta." Sastaptie cilvēki bibliotēkā gan bijuši "vairāk ceļotāji, ne lasītāji". Par redzēto ir gandarījums, bet ne pārsteigums, jo ir piepildīta iecere, kādai tai arī bija jābūt. Atbildot uz Dienas vaicāto par bibliotēkas apkārtni, kur ļoti tuvu sienām brauc baļķu vedēji, arhitekts norādīja, ka ēka jau no paša sākuma bijusi ieplānota tieši tur, kur tagad uzcelta. "Pilsētas attīstība, kas toreiz bija paredzēta, nav notikusi," viņš secina. Papildinot Birkerta teikto, arhitekts Jānis Dripe atzina: "Skaidrs, ka mēs bijām iedomājušies, ka būs Daugavas promenāde, kas savienos koncertzāli un bibliotēku. Skaidrs, ka mēs domājām, ka būs Vienības gatves un Raņķa dambja savienojums ar tuneli, kas ļautu transportam Mūkusalas ielā mazināties. Skaidrs ir arī, ka bija domāts Mūkusalas ielu šķērsot otrajā līmenī un ierīkot pazemes stāvvietu bibliotēkas priekšā, kas konsolidācijas periodā nav realizējies, bet tā nav meistara vaina." Dripe arī norādīja, ka ārpus Latvijas cilvēki šo ēku uztver pozitīvāk nekā pie mums, piemēram, to par ģeniālu nosaucis austriešu arhitekts Folkers Ginke, kurš ir Liepājas koncertzāles jeb Liepājas dzintara autors.

Bibliotēkām Birkerta dzīvē ir liela loma - viņš ir projektējis ap 20 bibliotēku. Gaismas pils ir celtne, ar ko strādāts visilgāk, tā ir ēka dzimtenei, saka Birkerts. Normāli būvēt šāda veida celtni ir apmēram piecus gadus, un pirms tam nepieciešami divi, lai iegūtu būvatļaujas. Gaismas pils tapšana bija trīsreiz ilgāka, un tas projektu sadārdzinājis: "Kādu laiku es biju vienīgais, kas teica, ka uzcels. Ik pa laikam, kā nāk jauns prezidents, jauns ministrs, jauna valdība, - uzcels!"

Birkerts norāda, ka ēkas risinājums ir transformējies, taču galvenokārt iekšpusē, kur ņemta vērā tehnoloģiju attīstība: "Pieeja bija, ka projektu var mainīt nepārtraukti. Vienmēr var pielikt kaut ko klāt un arī noņemt, jo ideja nemainās. Lielā maiņa bija, kad pazaudējām aptuveni trešo daļu no garuma un dabūjām samazināt stāvu skaitu. Forma ir palikusi. Sākumā bija Stikla kalns, bet tad pamodās Gaismas pils. Daudzi cilvēki, kuri pirms desmit gadiem skatījās uz bildi, vēlāk bija pārsteigti, ka siluets mainījies, nav vairs Stikla kalna, nāk ārā visādi ragi un nagi."

Nacionālajā bibliotēkā nākotnē būs pieejams arī Gunāra Birkerta arhīvs - gan privātā bibliotēka, gan zīmējumi un skices. Dripe, kurš par LNB ēku raksta grāmatu, saka - Birkerta bibliotēkā pieejamas gan viņa tēva, gan viņa paša un dēla Svena grāmatas. Birkerts ar padomiem piedalās Okupācijas muzeja piebūves projektēšanā un par patīkami pārsteidzošu faktu sauc finansējuma piešķiršanu muzeja rekonstrukcijai. Finansiāli ar šo projektu viņš nav saistīts, palīdzot "ar domām un garā". Līdz šā gada beigām jāpabeidz ēkas tehniskais projekts.

Plašāk lasiet piektdienas Ata Rozentāla un Annas Bērziņas rakstā Bibliotēka ir vieta iedvesmai piektdienas, 29.augusta, laikraksta Diena 3.lpp.! 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Šeit ir Latvija un viena valsts valoda – latviešu

Par ārlietu ministra maiņu, krievu valodu kā instrumentu Krievijas ģeopolitisko mērķu sasniegšanai mūsu publiskajā telpā un par globālo nenoteiktību intervijā Agnesei Margēvičai spriež politolo...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas