Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +13 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 6. oktobris
Monika, Zilga, Zilgma

Bordāna kalambūrs nonācis finiša taisnē

Saeima ceturtdien skatīs tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) un viņa partijas biedru virzītos grozījumus Pilsonības likumā, kas regulētu Latvijas pilsonības atņemšanas procedūru.

Grozījumi gan pēc vairākkārtējiem uzlabošanas mēģinājumiem pirmšķietami kļuvuši vēl nesaprotamāki un juridisku kalambūru pilni. Turklāt grozījumi nekādā veidā neskars, piemēram, ne klaji pretvalstisko Tatjanu Ždanoku, ne par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētos Jāni Ādamsonu un Aigaru Sparānu.

Tomēr Saeimas deputāts, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis Andrejs Judins (Jaunā Vienotība) mierina, ka grozījumu galīgā versija nekādus nepatīkamus pārsteigumus neradīs.

Aizvien dziļāk purvā

Vērojot Bordāna uzdevumā Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto Pilsonības likuma grozījumu virzības un satura transformācijas procesu, rodas iespaids, ka likumdošanas iniciatīvas autoru un kvēlāko atbalstītāju sākotnējais mērķis bijis ļoti tālu no likumprojekta aprakstā definētajiem uzstādījumiem. Jau kopš projekta publiskošanas visiem ir skaidrs, ka grozījumu mērķis ir tikai viens cilvēks – miljardieris Pjotrs Avens, kurš vienlaikus ir Krievijas un arī Latvijas pilsonis un par kura Latvijas pilsonības iegūšanas apstākļiem šobrīd izraisījusies asa publiska diskusija, un kurš arī nokļuvis to personu sarakstā, pret kurām vērstas starptautiskās sankcijas saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā. Niansi par "viena cilvēka likumu" diezgan tieši sarunā ar Dienu atzina arī Judins.

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka Latvijā bēdīgi slavenos Krievijas varas jau gadu desmitiem īstenotās politikas un pašreizējās militārās agresijas slēptos un arī atklātos atbalstītājus, piemēram, Latvijas Krievu savienības līderi Ždanoku, spiegošanā Krievijas labā apsūdzētos Ādamsonu un Sparānu, ministra Bordāna iniciētie Pilsonības likuma grozījumi neskars un nekādus riskus viņiem neradīs, jo viņiem, visticamāk, ir tikai Latvijas pilsonība un atbilstoši likumam viņiem tā nevar tikt atņemta, ja rezultātā viņi kļūtu par bezvalstniekiem.

Vienlaikus secināms, ka Bordāna iniciētā projekta kvalitāti apliecina arī diezgan asās diskusijas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā gan pirms likumprojekta izskatīšanas Saeimā pirmajā lasījumā, gan arī šonedēļ notikušajā komisijas sēdē, apstiprinot grozījumu projektu izskatīšanai Saeimā otrajā un galīgajā lasījumā. Tomēr pēc Dienas novērojumiem komisijas sēdē joprojām ir liela varbūtība, ka Bordāna grozījumi galīgajā lasījumā šodien varētu netikt pieņemti, jo vairākos komisijas balsojumos komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP) un domubiedri palika neapšaubāmā mazākumā.

"Karstais kartupelis" ringā

Viens no būtiskākajiem faktoriem, par ko līdz šim kardināli atšķīrās komisijas deputātu viedokļi, ir par to institūciju, kurai noteikt par pienākumu izlemt jautājumu par pilsonības atņemšanu konkrētajiem subjektiem. Likumprojekta sākotnējā versijā bija iecerēts, ka lēmumu pieņems Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), kuras lēmumu persona varētu pārsūdzēt tiesā. Taču šī ideja neguva vairākuma komisijas deputātu atbalstu, un beigās pēc ilgām diskusijām likumprojekta pirmajā lasījumā šī funkcija tika uzticēta Administratīvajai tiesai, kuras lēmumu savukārt varētu pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Tās lēmums vairs nebūtu pārsūdzams. Visticamāk, šī kārtība arī būtu palikusi, ja daudziem negaidīti grozījumu projekts nebūtu izgāzts Saeimas sēdē pirms apstiprināšanas otrajā lasījumā, kādēļ steidzamības kārtā virzītā likumdošanas iniciatīva iestrēga uz pāris nedēļām.

Šo laiku produktīvi izmantoja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, kurš vēstulē komisijai centās pārliecināt, ka Administratīvā tiesa nebūtu tā institūcija, kurai jālemj par pilsonības jautājumiem, tāpēc būtībā aicināja atgriezties pie sākotnējās versijas, ka lēmumu pieņem PMLP un tās lēmums tad attiecīgi būtu pārsūdzams tiesā. Tiesu sistēmas pārstāvji arī komisijas sēdē akcentēja, ka Administratīvās tiesas kompetencē vispār nav šādu jautājumu skatīšana, jo tās funkcija ir vērtēt valsts pārvaldes pieņemta administratīvā akta atbilstību likuma burtam.

Taču sēdes laikā varēja manīt, ka vairākums komisijas locekļu netaisās atbalstīt ne Strupiša, ne Bordāna, ne citus priekšlikumus precizējumiem likumprojektā uz otro lasījumu, jo ikvienā balsojumā bija tikai dažas balsis par un ievērojams vairākums – atturas.

Taču pašās sēdes beigās komisijai tomēr izdevās vienoties par teju vienprātīgu balsojumu par sēdes laikā izstrādāto komisijas priekšlikumu, kurā pēc Dienas izpratnes tika mēģināts iekļaut vairākus pirms tam izbrāķētus priekšlikumus, taču vairs netika iekļauta norma, ka jau sākotnēji lēmumu par pilsonības atņemšanu pieņem tiesa. Šis komisijas priekšlikums arī paredz mainīt terminu attiecībā uz pamatojumu, kāpēc tiktu lemts par pilsonības atņemšanu. Proti, pirmajā lasījumā nobalsotajā versijā personas vaina tiktu konstatēta ar drošības iestāžu atzinumu, bet iecerētajā versijā termins "atzinums" pēc sēdes dalībnieku diskusijām tika aizstāts ar terminu "informācija". Judins gan Dienai norādīja, ka terminoloģijai šajā gadījumā nav izšķirošas nozīmes, jo arī drošības iestādes rakstiski noformēta informācija pēc būtības ir atzinums un diez vai drošības iestādes informāciju par tik būtisku jautājumu sniegs tikai mutiski.

Taču likumprojekta "transformācijas" procesā daudz neizprotamāks šķita komisijas apstiprinātā priekšlikuma pēdējais teikums. Proti, lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Šeit būtiskākā nianse ir apstāklī, ka jaunais komisijas priekšlikums Saeimas atbalsta gadījumā aizstās pirmajā lasījumā atbalstīto normu, kurā ir minētas konkrētas institūcijas – Administratīvā un Augstākā tiesa –, kas izlemtu pilsonības atņemšanas jautājumu. Jaunajā versijā institūcijas vairs nav nosauktas.

Tomēr Judins norādīja uz spēkā esošo Pilsonības likuma 24. panta piekto daļu, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā personai atņem Latvijas pilsonību. Proti, šobrīd spēkā ir attiecīgi Ministru kabineta noteikumi Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas kārtība, kuru trešā daļa paredz Latvijas pilsonības atņemšanas kārtību un atbilstoši kuriem lēmumu par pilsonības atņemšanu pieņem PMLP. Savukārt minētais likuma pants nosaka, ka persona, kurai Latvijas pilsonība atņemta ar atbildīgās institūcijas priekšnieka pilnvarotas amatpersonas lēmumu, to var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu atbildīgās institūcijas priekšniekam. Savukārt institūcijas priekšnieka lēmumu personai ir tiesības pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Uz norādi, ka MK noteikumos nav definēta pilsonības atņemšanas kārtība atbilstoši iecerētajiem papildinājumiem Pilsonības likumā, Judins neizslēdza, ka, iespējams, šīs nianses precizēšanai būs nepieciešams veikt grozījumus minētajos valdības noteikumos.

Savukārt pēc Dienas atgādinājuma, ka pirmajā lasījumā komisijas un arī Saeimas pieņemtajos likuma grozījumos īpaši tika paredzēts, ka lēmumu pieņem nevis PMLP, bet gan tiesas, Judins pauda, ka šim jautājumam ir divas pieejas. "No vienas puses – ja tiesas pieņem lēmumu, līmenis ir augstāks, bet ir jautājums par pārsūdzēšanas mehānismu. Bet tad šeit pieslēdzās vairāki juristi, kuri norādīja, ka šajā gadījumā nevajag veidot īpašu izņēmumu no vispārējās koncepcijas, bet pieturēties pie standarta procedūras – izpildvaras iestāde pieņem lēmumu, kas stājas spēkā nekavējoties, bet to var pārsūdzēt tiesā. Šeit nevajag neko dramatizēt," sacīja politiķis.

Jautāts, kad jauno kārtību varētu sākt piemērot, Judins atturējās sniegt konkrētu prognozi un teica: "Stāsts ir par vienu cilvēku. Es tiešām neredzu pamatu lielam uztraukumam. (..) Šī paaugstinātā uzmanība (likuma grozījumiem – red.) man šķiet pārmērīga. Protams, simboliski tam ir nozīme, un ir svarīgi – ja cilvēks atbalsta Krievijas karu pret Ukrainu, viņš var zaudēt arī (Latvijas – red.) pilsonību. Bet ir jāsaprot, ka garas rindas tur nav (potenciālās personas, kam plānots atņemt Latvijas pilsonību – red.)."

Avena grozījumi un virsrabīna vēstule

Jau kopš pirmsākumiem iecerētie Pilsonības likuma grozījumi politikas kuluāros tiek dēvēti par "Avena grozījumiem", un Ukrainas kara fonā politisko tēmu naski uzņēmās kūrēt populists Bordāns, kura pārstāvētās JKP reitingi pašlaik ir ar lejupejošu tendenci. Likumprojekts bija tik sasteigts un šobrīd tā "koriģēts", ka juridiskās pretrunas liek apšaubīt tā praktisko pielietošanu.

Dienas rīcībā ir nonākusi Ukrainas galvenā rabīna Jakova Blaiha (Yaakov D. Bleich) vēstule gan Bordānam, gan Rancānam, kurā viņš norāda uz Avena un viņa biznesa partnera Mihaila Fridmana palīdzību Ukrainai pēc kara sākšanās. Rabīns vērš uzmanību gan uz 150 miljonu ziedojumu, par kuru vēstīja arī The Financial Times, gan cita veidu palīdzību, faktiski ar darbiem nostājoties opozīcijā Krievijas prezidenta Vladimira Putina noziedzīgajam režīmam. Rabīns aicina neļauties populismam attiecībā uz lēmumu par Avena pilsonību. Rancāns komisijas sēdē kolēģus ar vēstuli neiepazīstināja, taču Dienas avoti tās esamību apstiprināja. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas