Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +19 °C
Skaidrs
Piektdiena, 3. maijs
Uvis, Gints

Grib kompensēt krīzes sekas

Tie 84 000 pensionāru, kuri pensionējās ekonomiskās krīzes gados - 2010., 2011. un 2012. gadā, ar papildu ietekmi vēl 2013. gadā - saņem zemākas pensijas nekā tie, kuri pensionējās izaugsmes jeb tā dēvētajos treknajos gados. Tādēļ viņiem nepieciešama kompensācija, pārliecināts tiesībsargs Juris Jansons.

Labklājības ministrija (LM) aprēķinājusi, ka nākamā gada sociālās apdrošināšanas budžetā tas varētu prasīt 44 miljonus eiro. Dienas aptaujātie eksperti gan norāda, ka šāda krīzes seku kompensēšana vienai sabiedrības grupai būtu netaisnīga un nepamatota.

Tiesībsargs savā atzinumā raksta: "Atšķirību iemesls ir piemērotais kapitāla indekss, kas finanšu krīzes gados bija negatīvs." Tam piekrīt arī labklājības ministrs Uldis Augulis, kurš pēc tikšanās ar Jansonu Dienai norāda: "Vienojāmies izveidot darba grupu, lai strādātu pie iespējamiem kompensēšanas mehānismiem tiem pensionāriem, kuriem pensiju aprēķināja krīzes gados. Izvērtējot tiesībsarga priekšlikumus, LM, Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija (FM) līdz 8. maijam informēs tiesībsargu par iespējamiem risinājumiem, lai novērstu negatīvā kapitāla indeksa sekas. Viens no piedāvātajiem risinājumiem varētu būt pensijas apmēra pārrēķināšana tiem cilvēkiem, kuriem vecuma pensijas aprēķinā piemēroti negatīvi pensijas kapitāla indeksi. Turpmākā rīcība būs atkarīga no politiskās gribas un FM, jo tiesībsarga priekšlikumu ieviešanai būs nepieciešams papildu finansējums." FM, lūgta komentēt budžeta iespējas, Dienai bilst: "Pagaidām ir tikai medijos izskanējusi informācija, kā arī šobrīd oficiāla komunikācija par šo jautājumu ministru līmenī nav notikusi. FM trūkst dokumentāla pamatojuma, lai izvērtētu šo informāciju."

Bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele norāda, ka pensiju sistēma neparedz kompensācijas ekonomisko svārstību gadījumos, jo tas sistēmu vienkārši sagrautu. "Nav pamata runāt par vienādām pensijām, ja ir vienāds darba stāžs un vienādas sociālās iemaksas, jo ir mainīgie lielumi, tajā skaitā ekonomiskā situācija. Jā, tas ir netaisnīgi, taču krīze vispār ir netaisnīga. Un likt visai sabiedrībai kompensēt krīzes sekas tikai vienai sabiedrības grupai - vai tas būtu taisnīgi?" retoriski jautā Viņķele. Savukārt Auguļa teikto, ka kompensācijas ir atkarīgas no politiskās gribas un FM, Viņķele vērtē kā "supernekoleģiālu rīcību, jo Augulis kā valdības loceklis lieliski zina, ka budžetā šādām kompensācijām naudas nav. Solīt cilvēkiem, zinot, ka to nevarēs izpildīt, ir vienkārši noziedzīgi".

Plašāk lasiet Rūtas Kesneres rakstā Grib kompensēt krīzes sekas ceturtdienas, 17.aprīļa, laikraksta Diena 3.lpp.!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas