Vienības vērtība (jeb cena) Ķīnas importa precēm Eiropas Savienībā (ES) krīt jau no 2023. gada. Savukārt importa apjomi no Ķīnas pēc krituma 2023. gadā ir būtiski auguši un 2025. gada trešajā ceturksnī pat pārsniedza 2022. gada pīķi. Lai gan apjomi jau pārsnieguši iepriekš redzētos, cenu krituma dēļ kopējie eksporta ieņēmumi no 2022. gada augstumiem vēl pamatīgi iepaliek, norāda Swedbank Latvija galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija. Ķīna ir trešais lielākais ES tirdzniecības partneris eksportā (8,3%) un lielākais importa partneris (21,3%).
Cenu kritums nav unikāls tieši Ķīnas importam Eiropā, bet gan atspoguļo plašāku tendenci – Ķīnas eksporta cenu kritumu aptuveni triju gadu garumā. Ekonomiste vērtē, ka pēdējā gada laikā kā papildu iemesls cenu kritumam varētu būt arī ASV uzliktie tarifi. Tarifi ierobežo Ķīnas iespējas pārdot preces ASV, tā rezultātā Ķīnas eksports uz ASV pērn nokritis teju par 28%. Tomēr Ķīna, piedāvājot ļoti pievilcīgas cenas, ir spējusi noturēt kopējā eksporta pieaugumu, vairāk eksportējot uz citiem tirgiem, tostarp ES, kur kāpums bijis par vairāk nekā 10%. Protams, šī Ķīnas cenu politika ir ļoti sliktas ziņas Eiropas ražotājiem.
Ieņems tirgus
"Ķīna veic ekspansiju, it īpaši Āzijas valstīs, arī Eiropā, bet uz ASV Ķīnas eksports sašaurinās tarifu dēļ. Šis ir tikai sākums, jo Ķīnas ekonomika un iekšējais pieprasījums vairs neaug tik strauji kā iepriekš. Tas nozīmē, ka ražošanas jaudas un saražoto produkciju iekšējais tirgus vairs nespēj tik lielā mērā absorbēt. Līdz ar to tieksme eksportēt būs vēl lielāka, bet Ķīna jau tā ir liels eksportētājs pasaules mērogā. Ķīna agresīvi spiedīsies iekšā visos tirgos, kur to var izdarīt," prognozē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Šobrīd Ķīna no lētu preču ražotāja ir kļuvusi par tehnoloģiski sarežģītu, bieži vien augstas kvalitātes preču piegādātāju un nopietnu konkurentu arī Eiropas augstu tehnoloģiju preču ražotājiem. L. Zorgenfreija skaidro, ka Ķīnas eksporta cenu kritums atspoguļo lielāku strukturālu problēmu. Vērojams cenu kritums visā Ķīnas ekonomikā – ražotāju cenas sarūk kopš 2023. gada, un patēriņa cenu izmaiņas svārstās ap nulli. Tās ir Ķīnas pārmērīgi lielo ražošanas jaudu sekas. Valsts atbalsts ir palīdzējis uzbūvēt milzīgas ražošanas jaudas, kam nav pietiekama noieta. Īpaši izteikta šī problēma ir tādās nozarēs kā elektroauto, saules paneļi un litija baterijas. Ķīnas tirgus ir liels, bet patērētāju noskaņojums ir ļoti pesimistisks, pateicoties krīzei nekustamo īpašumu sektorā, kā arī bažām par nākotnes darba iespējām un finanšu situāciju. Līdz ar to cerētie pieprasījuma apjomi no iekšējā tirgus nenāk, savukārt eksporta tirgos redzama virzība uz lielāku protekcionismu.
"Ķīnas rūpnieki samazina cenas, un vairākos sektoros, piemēram, elektroauto ražošanā, ir cenu kari. Līdz ar to būtiski sarūk arī peļņas maržas. Taču Ķīnā nedarbojas tipiskās tirgus ekonomikas sviras. Pretēji tam, ko varētu novērot Rietumu kapitālismā, uzņēmumi, kuru pelnītspēja krietni sarukusi, nevis apvienojas vai iziet no tirgus, bet "velk dzīvību", jo tiem ir būtisks pašvaldības atbalsts," norāda L. Zorgenfreija.
Līdz ar to Ķīnas valdība sākusi kampaņu, kuras mērķis ir cīnīties pret šo pašiznīcinošo konkurenci. Piemēram, šīs kampaņas ietvaros tiek aizliegti cenu kari – aizliegts pārdot zem pašizmaksas, tiek veicināta uzņēmumu apvienošanās, limitētas valsts subsīdijas, limitēts ražošanas apjoms. Politikas rezultātā jau tagad redzams, ka ražotāju un eksporta cenu kritums krietni mazinājies un investīcijas apstrādes rūpniecībā būtiski sabremzējušās. "Ja šī politika būs ilgtermiņā veiksmīga, tas palīdzēs arī Eiropas ražotājiem, jo lejupvērstais spiediens uz cenām no Ķīnas konkurentu puses kļūs mazāks. Arī preču apjomi, kas ieplūst Eiropā, varētu mazināties, līdz ar to arī varētu sarukt Eiropas tirdzniecības deficīts ar Ķīnu," teic L. Zorgenfreija.
Uzņēmumiem jāmainās
Latvijas uzņēmumu pusē var būt divi efekti, jo Ķīna eksportē gan galaprodukciju, gan izejvielas. U. Rutkaste uzskata, ka tiem uzņēmumiem, kas konkurē ar galaprodukciju, būs ļoti lieli sarežģījumi, ņemot vērā, ka Latvijā izmaksas pieaug, it īpaši darbaspēka (straujāk par darba ražīgumu). Tas nozīmē, ka tik lēti vairs nevar saražot. Bet Ķīna būs motivēta pārdot par dempinga cenu, un Ķīna jau tā spēj saražot pietiekami lēti. Uzņēmumiem, lai noturētu savas tirgus daļas, būs ļoti jāpacenšas – vai nu jāstrādā ar krietni zemāku peļņu, vai pat zaudējumiem kādu brīdi, vai arī jāoptimizē savi procesi, lai var saražot lētāk, vai arī jāražo kaut kas cits nišas jomās, kur Ķīnai kā lielam spēlētājam nav intereses iet. Savukārt tiem uzņēmumiem, kas importē izejvielas no Ķīnas, situācija var izvērsties ļoti pozitīvi, jo varēs lētāk saražot savu produkciju.
"Svarīgākais Eiropas (un Latvijas) ražotājiem ir nevis gaidīt izmaiņas Ķīnas politikas rezultātā, bet gan pašiem krietni aktīvāk investēt, lai samazinātu ražošanas izmaksas, kļūtu produktīvāki un līdz ar to arī konkurētspējīgāki," rezumē L. Zorgenfreija.
Atceļ atvieglojumus
Ņemot vērā šos procesus, ir sekojusi ES atbildes reakcija – paziņojumi par ES tarifiem atsevišķām Ķīnas precēm un de minimis muitas nodokļa atvieglojumu atcelšanu. No šī gada ES atceļ muitas nodokļa atvieglojuma slieksni precēm, kuru vērtība ir līdz 150 eiro. Eiropas Komisijas vērtējumā līdz šim šāda veida zemas vērtības sūtījumu izcelsmes valsts lielākoties bija tieši Ķīna (2024. gadā 91%), un šo sūtījumu apjoms, augot e-komercijas platformu popularitātei, pēdējos gados būtiski kāpis. Turklāt bija aizdomas, ka de minimis atvieglojums tika izmantots ne īpaši godprātīgi – speciāli sadalot sūtījumus daļās, lai neviena no tām nepārsniegtu 150 eiro slieksni, vai pat norādot nepatiesu sūtījuma vērtību. Šie sūtījumi un preču kvalitāte netika pienācīgi uzraudzīta, kā rezultātā radās riski patērētājiem un ES ražotāji cieta no negodīgas konkurences, jo tiem bija jāievēro stingrais ES regulējums.
"ES muitas nodokļa atvieglojuma sliekšņa atcelšana precēm, kuru vērtība ir līdz 150 eiro, palīdz cīnīties ar to Ķīnas importa ES daļu, kas ir zemas vērtības preces. Līdzīgi jau pērn rīkojās ASV, un rezultātā zemas vērtības preču eksports no Ķīnas uz ASV pērn būtiski saruka. Visdrīzāk arī ES gadījumā šis "rūpals" kļūs mazāk finansiāli pievilcīgs un Ķīnas lēto paciņu importa apjomi saruks. Tas risina daļu problēmas, taču ne visu," teic L. Zorgenfreija.