Jautājums ir par valsts kopējo ekonomisko redzējumu

Kas notiek ar Klimata likumu, ko gada sākumā neizdevās pieņemt Saeimā gan ideoloģisku domstarpību dēļ, gan tāpēc, ka koalīcijai trūka balsu un opozīcija vairākkārt norāva kvorumu? Jūs pēc šīs neveiksmes solījāt, ka centīsieties panākt atbalstu likumam, veicot skaidrošanu, bet neko tādu īpaši sabiedrībā nedzird. Vai jūs runājat ar noteiktām grupām, notiek diskusijas koalīcijā?

Es, kā arī bija solīts, aizgāju pie visām Saeimas frakcijām, arī opozīcijas frakcijām, satikos, izrunāju, kas ir tās lielākās bažas, un, saprotot, ka šis likums ir gana masīvs, sadalījām to. Daļu, kas vairāk attiecas uz piesārņojumu, ielikām pie Piesārņojuma likuma un otru daļu ielikām pie Ekonomiskās ilgtspējas likuma. Līdz ar to mēs Klimata likumu sadalījām divos fundamentālos blokos, kur lielos vilcienos nekas netika mainīts vai pārskatīts, un virzām tālāk. Piesārņojuma likums jau ir izgājis caur vienu lasījumu Saeimā, un šobrīd Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā jau ir iesniegti priekšlikumi otrajam lasījumam. Pārrunājot ar frakcijām, arī bija skaidrs, ka īsti jau pret pašu likumprojektu kā tādu nebija konkrētas iebildes, bet vairāk bažas par to, ka tas bija «Klimata likums».

Tad tā problēma, kā dēļ neizdevās pieņemt Klimata likumu un nu jau arī ir notikusi atteikšanās no tā tālākas virzības, ir tīri ideoloģiska? Pietika ar to, ka šie klimata jautājumi vairs netiek izcelti atsevišķā likumā, lai Saeimā tam pazustu opozīcija?

Kaut kādas mazās lietas ir arī tagad, tāpēc bija svarīgi tikties ar frakcijām un izrunāties. Ir daudz priekšlikumu saistībā gan ar Piesārņojuma likumu, gan Ekonomiskās ilgtspējas likumu. Es pats arī klausījos šīs debates Saeimā, un īsti jau par Klimata likumu tās nebija, tur gāja riņķī apkārt par dažādām tēmām, bet ne par pašu likumu. Varbūt tas bija viens no ideoloģiskajiem virzieniem, kā jūs teicāt, bet par reālām lietām mums ir jāiet tālāk. Jo skaidrs, ka, neieviešot šos likumus, mēs uzņemamies arī zināmu risku, ka ir kaut kādas soda sankcijas, jo šo klimata virzienu uzņēmāmies ne jau mēs, bet iepriekšējā valdība, un uzņemtās saistības valstij ir jāpilda.