Mājdzīvnieku, tostarp klaiņojošu, labturība ir viena no dzīvnieku aizsardzības jomas aktualitātēm. Nereti klupšanas akmens ir pašvaldības policijas zināšanu trūkums, kā rīkoties konkrētajā situācijā. Arī Bauskas gadījums, kad tika nošauti trīs suņi, izgaismoja problēmas dažādu pušu sadarbībā un lēmumu pieņemšanā. Taču arī patversmju trūkums, sodu neadekvātums, dzīvnieku pavairotāju un audzētāju nekontrolējamība, vienota algoritma neesība bremzē šīs jomas sakārtošanu.
Medniekiem neiesaka iesaistīties
Dzīvnieku aizsardzības problēmas, tostarp klaiņojošu dzīvnieku gadījumā, lielā mērā skar medniekus. "Ir saprotams, kāpēc iedzīvotāji vēršas pie mums klaiņojošu dzīvnieku apdraudējuma gadījumos, it īpaši lauku apvidos. Tāpēc ka mēs esam vissasniedzamākie. Tomēr es stingri ieteiktu saviem biedriem turēties no šādām lietām pa gabalu," Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē teica Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks Artūrs Surmovičs, piebilstot, ka nav taisnīgi pēc tādiem gadījumiem kā Bauskā mednieku atzīt par vienīgo vainīgo, kurš saņem sabiedrības nosodījumu.
Viņš norādīja, ka šobrīd nav rīku, kā ietekmēt bezatbildīgus suņu turētājus, kuri ļauj saviem mīluļiem nepieskatītiem klīst apkārt un biedēt citus, viņi "neņem galvā uzliktos sodus", turklāt nereti no viņiem nav, ko piedzīt. A. Surmoviča ieskatā šādās situācijās ar klaiņojošiem dzīvniekiem labāk būtu rīkoties kā ar novārtā pamestiem bērniem, kuri tiek nogādāti ārpusģimenes aprūpes iestādēs. Te gan ir jautājums – vai to varam atļauties?
Latvijas Mednieku asociācijas pārstāvei Lindai Dombrovskai pašai gadījies risināt situāciju, kad pie viņas mājas uzradušies divi sveši suņi. Pašvaldības policija uz viņas zvanu ātri reaģējusi, ieradusies un nolasījusi čipus. Diemžēl uz norādīto tālruni neviens neatsaucās. Teju vesela diena pagāja, kamēr atradās saimnieks, kura mīluļus viņai pašai vajadzējis vest desmit kilometrus, jo īpašniekam nebija transporta. L. Dombrovska uzsvēra, ka mednieki būtu gatavi iesaistīties tikai tad, ja viss ir juridiski skaidri un nepārprotami atrunāts. Viņa arī atzina, ka mednieki nav vienaldzīgi – atsaucas uz aicinājumiem glābt dzīvniekus dažādās situācijās, piemēram, kad tie ir iekrituši meliorācijas akās, kad jātīra sniegotās takas mežā, lai stirnas varētu pārvietoties.
Trūkst zināšanu un prasmju
Biedrības Ķepu sargi vadītāja Karīna Vilsone savukārt vērsa uzmanību uz to, ka pašvaldības policijai trūkst zināšanu par šo jomu. Viņa pati par to pārliecinājusies, kad bijis jāskaidro, ko nozīmē kaķu sterilizācija – ka tā attiecas gan uz runčiem, gan kaķenēm. Bieži vien policistiem ir bail pieiet suņiem klāt un nolasīt čipus, viņiem nav prasmju rīkoties ar klaiņojošiem dzīvniekiem, tostarp meža zvēriem. Ir gadījumi, kad tomēr vienīgā izeja ir saukt mednieku palīgā, lai tas darītu galu smagi savainota dzīvnieka ciešanām, jo vetārsts neriskē tam tuvoties. Tāpēc viens no uzdevumiem būtu organizēt kursus, kuros pašvaldības policisti varētu apgūt vajadzīgās prasmes un zināšanas šajā jomā. Biedrība būtu gatava dot savu artavu – sagatavojot bukletus, kur izklāstītu, kā rīkoties šādos gadījumos.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa atgādināja, ka pašvaldības policijai šo funkciju "uzlika bez jebkāda papildu finansējuma". Katra vietvara piešķir tik daudz līdzekļu, cik ir tās rīcībā. Un vēl – būtu vajadzīgi rīcības algoritmi par to, kā kurā brīdī rīkoties. Runājot par policistu izglītību – viņiem pietiek ar vidējo, tikai trijās pašvaldībās tiek prasīta pirmā līmeņa augstākā izglītība. Jāņem vērā, ka alga arī nav liela – stundas likme ir no 4,52 eiro. Turklāt dzīvnieku labturība nav vienīgā funkcija, par kuru policistam jāatbild. Nav arī nevienas institūcijas, kas rūpētos par viņu mācībām.
Pavairotāji ārpus kontroles
Klātesošie iezīmēja arvien pieaugošo problēmu ar dzīvnieku pavairošanu – tā "izgājusi no visiem rāmjiem", un organizācijām trūkst līdzekļu, lai to apturētu un kontrolētu. Diemžēl patlaban jebkurš cilvēks bez vajadzīgajām zināšanām var kļūt par pavairotāju, tik vien kā apņemoties nodrošināt dzīvniekiem čipus, teica biedrības Seskumīlis vadītāja Sarmīte Luste.
Citu Eiropas Savienības valstu robežas nav šķērslis, līdz ar to te nonāk arī slimi dzīvnieki. Sodiem jābūt adekvātiem, it īpaši par labturības normu pārkāpumiem. Ne tikai mazajos – administratīvajos, bet arī lielajos – kriminālpārkāpumu procesos. Jābūt skaidrām vadlīnijām, ko dara nevalstiskās organizācijas, ko pašvaldības, ko patversmes, ko citas atbildīgās institūcijas. Atteikšanās no nodevu iekasēšanas par dzīvniekiem ir liela kļūda, jo tas ir labs instruments, kas ļauj ne tikai apkopot informāciju par dzīvnieku skaitu, bet arī iegūt līdzekļus, ko var izmantot šīs jomas sakārtošanā.
Dažkārt biedrību pārstāvji nonāk pie nelegālajiem pavairotājiem, zvanot un uzdodoties par potenciālajiem pircējiem. Pēc adreses noskaidrošanas iegūtā informācija tiek nodota Pārtikas un veterinārajam dienestam vai pašvaldības policijai, taču ir gadījumi, kad ne policisti, ne inspektori netiek iekšā īpašnieka iežogotajā teritorijā, un nav arī nekāda piespiedu mehānisma, kā to izdarīt.
Traucē strādāt
Dzīvnieku aizsardzības biedrības pauda kritiku tiesiskajam nihilismam valstī, vainojot nespējā pasargāt dzīvas radības no vardarbības. Skanēja arī pretēji viedokļi – dzīvnieku aizstāvji pārāk emocionāli visu uztver, ir profesionāli nesagatavoti (bez veterinārās izglītības) un traucē atbildīgajām institūcijām strādāt, izgāžot savas negācijas soctīklos un rakstot bieži vien nepamatotas sūdzības, tādējādi nevis meklē risinājumus, bet uzkurina jau tā nokaitētas situācijas. Tas attiecas arī uz Bauskas gadījumu – suņi nebūtu nošauti, ja tie regulāri neklīstu apkārt nepieskatīti. Rīgā uzsvars tiek likts uz klaiņojošu suņu īpašniekiem – tieši no viņiem tiek prasīta lielākā atbildība. Diemžēl pašvaldības cīnās katra par sevi, atzina dzīvnieku patversmes Mežavairogi vadītāja Danuta Priede.
Patversmes Dzīvnieku draugs vadītāja Solvita Vība mudināja visiem dzīvnieku turētājiem jebkurā juridiskā statusā izstrādāt plānus dažādu dzīvnieku (grupu) glābšanai krīzes situācijās. Tā, lai x stundā būtu skaidrs, ko un kā darīt. Viņa arī atgādināja šokējošo gadījumu, kad Krievijā caur Latvijas robežpunktu uz Vāciju tika ievests suns, kam tika konstatēta trakumsērga. Izrādījās, ka sunim bija viltoti pavaddokumenti, tostarp par vakcināciju pret trakumsērgu. Lai pasargātu mūsu iedzīvotāju drošību, jārīkojas ātri un izlēmīgi. Arī dzīvnieku aizstāvības aktīviste Jana Streļeca pievienojās šim viedoklim. Lai saglabātu ilgos un garos cīņu gados Latvijā panākto no trakumsērgas brīvas valsts statusu, jāslēdz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kur nav problēmu par naudu sagādāt jebkādus dokumentus.