Laika ziņas
Šodien
Migla
Pirmdiena, 22. jūlijs
Marija, Marika, Marina

LIZDA padome nākamnedēļ vērtēs, vai pedagogu streika prasības ir izpildītas

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome 7.jūnijā izskatīs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtos aprēķinus, lemjot, vai pedagogu streika prasības ir izpildītas, informēja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Arodbiedrība lūdza ministriju līdz trešdienai iesniegt veiktās korekcijas aprēķinos, jo tai joprojām bija bažas par to, vai ar valdības piešķirto finansējumu pietiks pedagogu streika prasību izpildei.

Vanaga pauda, ka pašvaldībām būtu jāzina jau tagad, vai indikatīvi pietiks finansējuma, lai zinātu, kādu algu piedāvāt jaunajiem pedagogiem, nepiekrītot IZM solītajam arodbiedrībai, ka nepieciešamie grozījumi tikšot veikti septembrī.

Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) padomnieks Jānis Salmiņš aģentūrai LETA skaidroja, ka pēc LIZDA lūguma pārliecināties, vai papildus piešķirtais finansējums ir pietiekams streika prasību izpildei, IZM esot izvēlējusies vēl vienu aprēķina pieeju - katrā individuālā gadījumā modelēt papildu nepieciešamo finansējumu pedagogu minimālās darba samaksas palielināšanai un esošās slodzes sabalansēšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem. Rezultāti parādīja - visu streika prasību izpildīšanai pietiktu ar 31 790 000 eiro.

Arodbiedrībai skaidrots, ka šis aprēķins ir tikai alternatīva aprēķinu pieeja, kas sniedz atbildi uz jautājumu par finanšu līdzekļu pietiekamību, savukārt piešķirtā summa nav mainīta, kā arī netiks pārskatīta, sacīja Salmiņš.

Diskusijās ar LIZDA pārstāvjiem aktuāls jautājums ir par mērķdotāciju sadalījumu pašvaldībās, lai būtu skaidrs, cik līdzekļu nonāks katrā skolā. Vienlaikus esošais normatīvais regulējums nosakot, ka pašvaldības pašas lemj par tālāku mērķdotācijas sadalījumu starp skolām. Ja arodbiedrība vēlas saņemt precīzākus aprēķinus, tai jāvēršas pie katras konkrētās pašvaldības.

Jau ziņots, ka pedagogu arodbiedrība 15.maijā tikās par pašvaldību pārstāvjiem, lai spriestu, vai valdības papildus piešķirtais finansējums ir pietiekams pedagogu streika prasību izpildei, tomēr izrādījies, ka pašvaldību izglītības pārvalžu rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai gūtu pārliecību, vai ar piešķirto finansējumu ir gana pedagogu streikta prasību izpildei.

Čakša aģentūrai LETA norādīja, ka tādā gadījumā rodas jautājums, kā pašvaldības kā īpašnieks organizē savu darbu attiecībā uz skolām. 

Esošo sistēmu Salmiņš atzina par "ļoti sarežģītu". No vienas puses ir skaidrs, ka tas ir "rezultāts pēdējo 10-20 gadu politiskajiem kompromisiem", bet no otras puses ar esošo atalgojuma aprēķināšanas un mērķdotācijas sadales principiem ir grūti panākt būtiskus uzlabojumus pedagogu atalgojuma pieaugumā. 

Vienlaikus būtu jārēķinās ar valsts budžeta iespējām, uzskata Salmiņš. Šobrīd IZM "aktīvi strādā" gan pie skolu tīkla sakārtošanas, gan pie jauna finansēšanas modeļa izveides ar mērķi palielināt algas pedagogiem. Viņa skatījumā, šiem konceptuālajiem jautājumiem ir nozīmīgāka ietekme uz skolotāju nākotnes ienākumiem.

Valdība 21.aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.

Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1.septembra plānota 1240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ - pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1.septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā.

Lai nodrošinātu zemākās stundas likmes palielināšanu, tika nolemts piešķirt šogad 9 039 833 eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Neskatoties uz šo valdības lēmumu, LIZDA 24.aprīlī sāka trīs dienu streiku, pārmetot, ka valdība nav izpildījusi visas streika prasības un gala lēmumu pieņēmusi vēlāk nekā bija solījusi. LIZDA pirms streika pamatā prasīja palielināt pedagogu algas un mainīt slodžu sadalījumu.

Sākoties streikam, LIZDA un IZM bija atšķirīgi viedokļi, vai valsts ir izpildījusi pedagogu streika prasības - IZM uzstāja, ka prasības ir izpildītas, jo paredzēts prasītais finansējums zemāko algas likmju celšanai, savukārt LIZDA uzstāja, ka pielikums nepieciešams arī tiem pedagogiem, kas jau tagad saņem lielākas algas.

LIZDA draudēja pagarināt streiku, uzstājot, ka valdība neesot izpildījusi visas streika prasības. Šādos apstākļos puses turpināja sarunas.

Valdība 26.aprīlī lēma papildus piešķirt 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu atalgojuma palielināšanai, lai tādējādi izpildītu pēdējās pedagogu streika prasības.

Lai nodrošinātu atalgojuma palielināšanu arī tiem pedagogiem, kuru algas likme šobrīd ir lielāka par minimālo, IZM aplēsusi, ka nepieciešams palielināt par 3,38% viena izglītojamā izmaksas. Grozījumi noteikumos paredz, ka 1.-6.klases skolēnu vidējās izmaksas tiks palielinātas no 105,09 eiro uz 108,64 eiro, 7.-9.klases skolēnu vidējās izmaksas - no 135,41 eiro uz 139,99 eiro, savukārt 10.-12.klases skolēniem - no 145,51 eiro uz 150,43 eiro.

Čakšas padomnieks ir pārliecināts - valdība piešķīrusi par 1 976 776 eiro vairāk, nekā būtu nepieciešams streika prasību izpildei. To apliecinot ministrijas veiktie aprēķini.

Ar piešķirto finansējumu, pēc IZM pārstāvju teiktā, pietikšot arī jauno pedagogu atalgojumam, jo aprēķinos tika ņemtas vērā arī vakantās pedagogu vietas.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas